Rubeņu dzimta

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rubeņu dzimta
Tetraonidae (Vigors, 1825)
Rubenis (Tetrao tetrix)
Rubenis (Tetrao tetrix)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Vistveidīgie (Galliformes)
Dzimta Rubeņu dzimta (Tetraonidae)

Rubeņu dzimta (Tetraonidae) ir viena no putnu klases (Aves) vistveidīgo kārtas (Galliformes) dzimtām. Pēc ASV zinātnieku sistemātikas rubeņu dzimta tiek klasificēta kā fazānu dzimtas (Phasianidae) apakšdzimta Tetraoninae. Rubeņu dzimtā ir 19 sugas, kas iedalītas 6 ģintīs. Pazīstamākie putni rubeņu dzimtā ir rubenis, mednis un mežirbe.

Rubeņu dzimtas putni dzīvo mērenā klimata joslā un subarktiskajā joslā ziemeļu puslodē: Ziemeļamerikā, Eiropā un Āzijā. Tie ir sastopami priežu mežos, virsājos, prērijā un kalnainās vietās.

Latvijā dzīvo 4 rubeņu dzimtas sugas: mežirbe (Bonasa bonasia), baltirbe (Lagopus lagopus), mednis (Tetrao urogallus) un rubenis (Tetrao tetrix).[1] Visbiežāk sastopamais vistveidīgais putns Latvijā ir mežirbe,[2] savukārt baltirbe pēdējos gados Latvijā nav novērota un, iespējams, vairs nav sastopama.[3]

Izskats un īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mednis (Tetrao urogallus) ir lielākais putns rubeņu dzimtā

Rubeņu dzimtas putni kā jau vistveidīgie putni ir masīvi veidoti, to formas ir noapaļotas un druknas. Mazākā rubeņu dzimtā ir Ķīnas mežirbe (Bonasa sewerzowi),[4] kas ir apmēram 34 cm gara, un mātītes svars ir 315 g[5] bet lielākais no visiem ir mednis (Tetrao urogallus),[6] kura ķermeņa garums var sasniegt 115 cm, un tēviņa svars 6,5 kg.[7] Rubeņu dzimtai ir raksturīgs dzimuma dimorfisms. Piemēram, medņa gailis var būt pat 2x lielāks par medņa vistu.

Rubeņu dzimtas putniem nāsis ir apspalvotas. Un to kājas klātas ar spalvām līdz pirkstiem, bet ziemas laikā arī pirkstiem uz sāniem uzaug spalvas vai zvīņas, kas palīdz putnam staigāt pa sniega virsmu vai ierakties sniegā uz nakts guļu. Atšķirībā no citiem vistveidīgajiem rubeņu dzimtas putniem nav piešu.[8] Virs acīm daudzām sugām ir krāsainas "uzacis", kas visbiežāk ir košās krāsās āda bez apspalvojuma.[9]

Uzvedība un barība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meža sugas ir individuālākas kā prēriju sugas, kuras ir daudz sociālākas un sabiedriskākas. Meža sugas tikai ziemā un rudenī sanāk kopā lielākos baros. Vissabiedriskākās ir baltirbes (Lagopus) ģints sugas, kas dzīvo tundrā. Ziemas laikā tās veido lielus barus, kuros var būt apmēram 100 putni. Lielāko daļu laika rubeņu dzimtas putni pavada uz zemes, bet, ja tos iztraucē, tie paceļas spārnos un pārlido uz jaunu vietu.[8] Lielākā daļa sugu ir nometnieces, un uzturas vienā vietā visu gadu, tomēr dažas sugas veic nelielas, sezonālas migrācijas. Piemēram, klinšu baltirbe (Lagopus muta) un baltirbe (Lagopus lagopus) migrē vairākus simtus kilometrus.[8]

Rubeņu dzimtas putni pamatā barojas ar augu izcelsmes barību: lapu pumpuriem, asniem, lapām, koku un krūmu zariem. Veģetāra rakstura barība pieaugušam putnam sastāda vairāk kā 95% no visas barības. Barības veids atkarībā no sezonas ir ļoti mainīgs. Arī jaunie putni barojas atšķirīgi no pieaugušajiem. Cāļi pamatā barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, un pieaugot pamazām pāriet uz pieaugušu putnu barības veidu. Vairākas sugas barojas ar skujkoku skujām. Lai spētu sagremot veģetāro barību, rubeņu dzimtas putniem ir lielas guzas, kuras ir piepildītas ar smalku granti. Grants palīdz sasmalcināt barību, bet garajās zarnās ar labi attīstītu aklo zarnu barība tiek sašķelta un maksimāli izmantota. Aklajā zarnā veidojas īpašas baktērijas, kuras nepieciešamas celulozes sašķelšanai.[8]

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubeņu dzimtas putni, izņemot mežirbes,[10] ir poligāmi. Riesta laikā viens gailis savā riesta teritorijā cenšas piesaistīt vairāku vistu uzmanību, bet mežirbju ģints (Lagopus) putni veido monogāmus pārus. Vakaros, dienai satumstot, gaiļi piesaista vistu uzmanību ar riesta dziesmu, tajā pašā laikā demonstrējot sevi, savu apspalvojumu, savu augumu, izplešot astes un sitot spārnus. To uzacis vai kakla ādas laukumi kļūst koši, uzmanību piesaistoši. Reizēm gaiļi savā starpā cīnās un nostiprina tiesības uz riesta teritoriju. Katrai sugai ir atšķirīga riesta dziesma.[8]

Ligzda ir sekla bedrīte uz zemes, bieži izklāta ar dažādiem augiem. Vista olas sāk dēt apmēram nedēļu pēc pārošanās. Tā dēj 1 olu vienā vai divās dienās. Perēt vista sāk tikai tad, kad dējums ir pilns. Ja kāda ola tiek zaudēta, vista izdēj jaunu olu. Pilnā dējumā ir 5 - 12 olas. To forma atgādina vistu olas, tikai tām ir brūni raibumiņi uz dzeltenīga fona. Inkubācijas periods ilgst 21 - 28 dienas. Cālēni izšķiļas dzeltenbrūni pūkaini, un tie tūlīt pamet ligzdu. Tiem diezgan drīz attīstās spalvas, un spēj jau lidot pirms sasnieguši 2 nedēļu vecumu. Par cāļiem rūpējas tikai vista, toties mežirbju sugām abi vecāki rūpējas par cālēniem līdz to pirmajam rudenim. Lai arī dzimumbriedumi jaunie putni sasniedz jau nākamajā gadā, tie bieži pārojas tikai 2 gadu vecumā.[8]

Rubeņu dzimtas sugu populācijas var būt strauji mainīgas. Sliktos laika apstākļos, vai pieaugot plēsēju skaitam, to skaits var strauji samazināties, kā arī piemērotos apstākļos populācija diezgan ātri var atjaunoties, jo vistu dējumi ir ražīgi. Šo putnu galvenie dabīgie ienaidnieki ir lūši, lapsas, caunas un dažādie, plēsīgie putni.

Klasifikācija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]