Rucavas pagasts

Vikipēdijas lapa
Rucavas pagasts
Novads: Dienvidkurzemes novads
Centrs: Rucava
Kopējā platība:[1] 237,6 km2
 • Sauszeme: 226,5 km2
 • Ūdens: 11,1 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 916
Blīvums (2023): 4,0 iedz./km2
Mājaslapa: www.rucava.lv
Rucavas pagasts Vikikrātuvē

Rucavas pagasts ir viena no Dienvidkurzemes novadā administratīvajām teritorijām Baltijas jūras krastā Lietuvas pierobežā. Robežojas ar sava novada Dunikas un Nīcas pagastiem, kā arī Lietuvas Klaipēdas apriņķa Skodas rajona Leņķimu seniūniju, Palangas pilsetu un Kretingas rajona Darbēnu seniūniju.[4]

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā ir Pāļu kalns (35,9 m vjl).[5] Pāļu kalns ir augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastē.

Pagasta kopējā platība ir 23 805,2 ha, ~ 30 % no kopplatības lauksaimniecības zeme, ~ 30 % meži. Aptuveni puse no Rucavas pagasta teritorijas ir dabas liegumi, lielākais no tiem — Papes dabas parks. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem smilšainā Piejūras zemiene, pārējo Sventājas morēnu pauguraine ar lēzeni viļņoto reljefu. Piejūras zemienes centrālo daļu aizņem Nidas purvs un Papes ezers. No Papes Priediengala līdz Jūrmalciemam atrodas augsto kāpu valnis. Lielākā upe ir Latvijas — Lietuvas robežupe — Sventāja.

Rucavas pagasta ūdensapgādē izmantojami visi pieci ūdensnesējslāņi. Papes apkārtnē 1700 m dziļumā ir atrasti karstie jeb termālie ūdeņi (līdz 62,4° C), pagasta teritorijā iestiepjas arī ieguvei perspektīvas naftas iegulas.

Lielākā daļa Rucavas pagasta teritorijas atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, tikai tā austrumu daļa — Sventājas pauguraine — Kurzemes ģeobotāniskajā rajonā. Augu segu jeb veģetāciju veido kāpu un starpkāpu ieplaku, mežu, purvu un lagūnu ezeru augu sabiedrības. Rucavas pagasta teritorijā sastopamas ap 40 no Sarkanajā grāmatā iekļautajām augu sugām. No ļoti retajām Sarkanajā grāmatā iekļautajām sugām pagasta teritorijā aug 15. Aptuveni 20 Latvijas florai retu un aizsargājamu augu sugas ir sastopamas tikai Rucavas pagasta teritorijā, piemēram, āra bērzs un kailā sinepīte.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Papes ezers (1205 ha, maza daļa atrodas arī Nīcas pagastā)

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī ap aizaugušo Papes ezeru plešas pārplūstošas, purvainas pļavas.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dokumentos pirmo reizi Rucavas vārds minēts 1253. gada 5. aprīlī, kad Kursas zeme Duvzare tika sadalīta starp Kurzemes bīskapiju un Vācu ordeni, ko parakstīja Kurzemes bīskaps Heinrihs no Licelburgas un Vācu ordeņa mestra vietnieks Livonijā Sainas Eberhards. Šajā un 1253. gada 20. jūlijā dokumentā vietas apzīmējums „Rutzowe” ir identisks gan vācu, gan latīņu valodā rakstītajos tekstos.

Mūsdienu Rucavas pagasta teritorijā vēsturiski atradās Kaķišķu muiža (Gut Kakischken, Ķāķišķe), Meirišķu muiža (Gut Meirischken, Meirišķe), Rucavas muiža (Gut Rutzau). Pēc Latvijas-Lietuvas robežas komisijas lēmuma 1921. gadā Būtiņģes ciemu kopā ar Palangas pagastu pievienoja Lietuvai.

1935. gadā Liepājas apriņķa Rucavas pagasta platība bija 268,0 km² un tajā dzīvoja 5021 iedzīvotājs.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Rucavas, Brušvītu, Ķāķišķes, Meirišķes un Papes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rucavas ciemam pievienoja likvidētos Meirišķes, Papes un Brušvītu ciemus, 1968. gadā - Sikšņu ciema kolhoza «Padomju Latvija» teritoriju, bet 1975. gadā daļu Rucavas ciema pievienoja Nīcas ciemam.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Rucavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Rucavas novadā. 2021. gadā Rucavas novadu iekļāva Dienvidkurzemes novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Rucava (pagasta centrs), Ķāķišķe, Pape, Papes Priediengals, Papes Ķoņu ciems, Nida, Peši, Palaipe, Ģeistauti, Katuži.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Arnolds Kurše (1896—1953) bija latviešu virsnieks, Vidzemes divīzijas komandiera vietnieks, ģenerālis (1940).

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā ir divas draudzes — luterāņu un baptistu, 19 kapsētas ar 1 kapliču Rucavas centra kapos.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā daļa pagasta iedzīvotāju dzīvo pagasta un novada centrā Rucavā. Pagastā darbojas vairāki nozīmīgi uzņēmumi, notiek kūdras ieguve un pārstrāde, niedru pļaušana Papes ezerā un sagatavošana, mežizstrāde un kokapstrāde, lielogu dzērveņu audzēšana vairākas zemnieku saimniecības, 8 viesu mājas, ir trīs veikali, bērnu dārzs, skola, mūzikas skola, bibliotēka ar iekārtotu novadpētniecības ekspozīciju, tūrisma informācijas centrs, ambulance, aptieka, darbojas kultūras nams, Rucavas tradīciju klubs.

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. JS Baltija/JS Latvija. Interaktīvā karšu sistēma. SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta". Rīga.
  5. Latvijas Republikas topogrāfiskā karte. Mērogs 1:50 000. Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra. Rīga
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]