Rudais ķengurs

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rudais ķengurs
Macropus rufus Desmarest, 1822)
Rudais ķengurs
Rudais ķengurs
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Infraklase Somaiņi (Marsupialia)
Virskārta Austrālijas somaiņi (Australidelphia)
Kārta Somaiņi (Marsupialia)
Apakškārta Ķengurveidīgie (Macropodiformes)
Dzimta Ķenguru dzimta (Macropodidae)
Ģints Ķenguru ģints (Macropus)
Suga Rudais ķengurs (Macropus rufus)
Izplatība
Red kangaroo.jpg

Rudais ķengurs (Macropus rufus) ir somaiņu dzimtas ķenguru ģints pārstāvis, kas sastopams tikai Austrālijas vidusdaļā. Tas ir vienīgais ķengurs, kam ir ruda vilna. Rudajam ķenguram ir ļoti maz dabisko ienaidnieku, tie ir lieliski pielāgoti dzīvošanai sausās teritorijās. Rudais ķengurs ir vislielākais somainis. Tas pārtiek tikai no zāles un krūmu zariem.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudie ķenguri ir vienīgie ķenguri, kuriem ir ruda vilna. Tēviņiem un jaunajiem ķenguriem vilna ir zilganpelēka. Ķenguru ķermeņa garums ir līdz 1,6 m, astes garums līdz 1 m. Rudais ķengurs pieceļoties stāvus, ir pieauguša cilvēka augumā. Ķenguru svars mātītēm ap 30 kg, tēviņiem - ap 90 kg.

Vide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudie ķenguri guļ diendusu

Ķenguri dzīvo Austrālijas centrālajā daļā, plašās un sausās teritorijās. Ķenguru barā ir simts vai pat vairāk indivīdu. Šādus barus vietējie iedzīvotāji dēvē par mobs, tulkojumā 'bandas'. Katrā grupā dzīvo vismaz viens tēviņš, ja barā ir vairāki tēviņi, tie savā starpā cīnās par barveža vietu. Cīniņi notiek, spārdoties ar pakaļkājām. Ķenguri ir aktīvi galvenokārt naktī. Ķengurs ir lieliski pielāgots dzīvošanai sausās teritorijās. Dienas viskarstākajā daļā tas tikpat kā nekustas. Asinsvadi, kas priekšķepās atrodas tieši zem ādas, ļauj organismam atdzist. Tveices laikā ķengurs izstiepj priekšķepas un kustina tās, tādejādi atbrīvodamies no pārmērīga karstuma.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudais ķengurs pārtiek no zāles, krūmu zariem un lapām. Rudais ķengurs zāli ēd taupīgāk par citām radniecīgajām sugām, piemēram, pelēko ķenguru, kurš augus apēd līdz pat saknēm. Ķengurus iespējams sastapt arī mākslīgo vai dabisko ūdenskrātuvju tuvumā, kur ir bagātāka veģetācija. Ūdens meklējumos, rudo ķenguru bars veic ļoti lielus attālumus.

Vairošanās un attīstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zooparkā

Ķengurs dzimumgatavību sasniedz no 18 mēnešu līdz 2 gadu vecumā. Tēviņš, kas rudo ķenguru barā ir dominējošais, pārojas ar visām mātītēm. Tēviņi var pāroties visu gadu. Grūtniecība ir ļoti īsa - 33 dienas; turpmākos 6 - 11 mēnešus mazuļi paliek mātes somā. Mazulis piedzimstot sver mazāk par gramu. Mātes somā mazuļi ir kaili, taču tas uzreiz atrod piena dziedzeri un paliek pie tā turpmākās 70 dienas. Mazulis galvu no somas izbāž piecus mēnešus pēc piedzimšanas. Divas dienas pēc dzemdībām mātīte atkal var kļūt grūta, kamēr viens mazulis skraida pa āru, tikmēr somā aug otrs, bet dzemdē jau attīstās nākamais. Labos apstākļos divu gadu laikā tā var izaudzināt trīs mazuļus. Ķenguru somu balsta iegurņa somu kauli. Ieeju somā aptver muskulis, kas to aizver, lai mazulis neizkristu no tās. Lai mazuļi atsevišķās attīstības fāzēs tiktu galā ar neskaitāmām vajadzībām, māte dod dažādu veidu pienu. Jaunajiem ķenguriem, kas pametuši somu, vajadzīga lielāka enerģija. Tādēļ tie saņem pienu, kam ir lielāks tauku saturs.

Ķenguru dzīves ilgums var būt no 12 līdz 18 gadiem, zooloģiskajā dārzā līdz pat 25 gadiem.

Ķengurs un cilvēks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš ķengurs, un cilvēks dzīvo viens otram līdzās, ķenguri ir nogalināti dažādu iemeslu dēļ. Aborigēni tos ķēra gaļas un ādas dēļ, vēlāk šos paradumus pārņēma baltie kolonisti. Arī šobrīd ķenguri nav ieredzēti dzīvnieki, jo konkurē ar aitām un liellopiem par ūdeni un zāli ganībās. Ķenguri dzer ūdeni cilvēku uzceltās ūdens tvertnēs, taču šie dzīvnieki spēj bez ūdens iztikt arī ilgu laiku. Ķenguri lieliski lec, un augsts žogs viņiem nav šķērslis. Lopkopji uzskatot tos par kaitīgiem, nogalina vairāk nekā 3 miljonus ķengurus gadā, tomēr šī suga nav apdraudēta.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]