Rugāju pagasts

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Rugāju pagasts
Rugāju pagasts LocMap.png
Rugāju pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Rugāju novads
Centrs: Rugāji
Platība: 317,6 km2
Iedzīvotāji (2010): 1629[1]
Blīvums: 5.1 iedz./km2
Izveidots: 1922. gadā
Mājaslapa: www.rugaji.lv

Rugāju pagasts ir lielākā no divām Rugāju novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Lazdukalna pagastu, Balvu novada Kubulu, Balvu, Bērzkalnes un Vectilžas pagastiem, Lubānas novada Indrānu pagastu un Gulbenes novada Daukstu, Stradu un Litenes pagastiem. Pagasta centrs atrodas Rugājos. Iedzīvotāju nacionālais sastāvs: latvieši - 84,9%, krievi - 12,3%, ukraiņi - 0,8%, citas tautības - 2%.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pededzes upe pagasta rietumos

Atrodas Austrumlatvijas zemienē - austrumu daļu aizņem Adzeles pacēlums bet rietumu daļu - Lubāna līdzenums. Augstākā vieta pagastā - 126,8 m vjl.

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ezeri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Purvi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagasta dienvidu daļā iestiepjas Šņitkas purva ziemeļu daļa - Raganas purvs. Tālāk ziemeļrietumos atrodas Reibānu purvs (714 ha)

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1920. gada agrārās reformas vēlākajā Rugāju pagastā esošā Balvu muižas daļa sadalīta 811 vienībās ar kopplatību 3689 ha.[2] Rugāju pagasts izveidots 1922. gadā. 1938. gadā tā platība bija 372,9 km². 1945. gadā pagasta teritorijā izveidoja Daugasnes, Dreimaņu, Kraukļu, Medņu, Pakratu, Rugāju un Teteru ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Rugāju ciemam pievienoja Dreimaņu un Pakratu ciemus, 1961. gadā - Kraukļu un Daugasnes ciemu padomju saimniecības "Rugāji" un kolhoza "Blāzma" teritoriju. 1965. gadā Rugāju ciema p/s "Lazdukalns" teritoriju pievienoja Lazdukalna ciemam. 1971. gadā Rugāju ciemam pievienoja lielāko daļu likvidētā Kraukļu ciema teritorijas. 1977. gadā pievienoja likvidētā Daugasnes ciema teritoriju, bet daļu Rugāju ciema teritorijas iekļāva Tilžas ciemā. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[3] 2009. gadā, apvienojot ar Lazdukalna pagastu, izveido Rugāju novadu.

Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bijusī Rugāju pagastmāja, tagadējais pasts
  • Nr. 286: Sūra apmetne - Bolupes labajā krastā pie Sūra attekas
  • Nr. 287.: Medņu senkapi - Medņos pie Vārnienas upes tilta
  • Nr. 288.: Melnolīdumu viduslaiku kapsēta (Kara kapi) - Melnolīdumos, Vārnienas upes krastā
  • Nr. 289.: Dzirnavsalas apmetne - Mieriņos, Pededzes vecupes labajā krastā, Dzirnavsalas rajonā
  • Nr. 290.: Čušļu senkapi (Kara kapi) - pie Čušļu kapsētas
  • Nr. 291.: Mašķu senkapi (Kara kapi) - pie Mašķiem
  • Nr. 297.: Ķeibenieku senkapi (Kara kapi) - pie Tilžas pagasta Ķeibeniekiem
  • Nr. 292.: Vēžu senkapi - pie Vēžiem
  • Nr. 293.: Aizstirnes senkapi (Vecie kapi) - starp Aizstirni un Mazezeriņu
  • Nr. 2855.-2857.: Zenona Čudarāna, Anastāsijas Losānes, Annas Lužas sētas - Baldonēs (19. gs. v.-20. gs.)
  • Nr. 2858.: Zemnieku sēta "Bērzulejas" - Bērzulejās (20. gs. s.)
  • Nr. 2859.: Daudzenes tvaika dzirnavas - Daudzenē (20. gs. s.)
  • Nr. 2860.: Andzelmas Limanānes sēta - Nagļos (19. gs. 2.p. - 20. gs.)
  • Nr. 8320.: Nagļu (Reibānu) kapu kapliča - pie Lubānas novada robežas (19. gs. b.)
  • Nr. 2861.: Pokratas kapu kapliča - pie Rugāju-Tilžas ceļa (1930. gadi)
  • Nr. 2862.: Rugāju pagasta valdes ēka - Rugājos (1930. gadi)
  • Nr. 2863.: Rugāju pareizticīgo baznīca - Rugājos (1913).[4]

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aizstirne, Anenhofa, Biškāni, Cūkusala, Čušļi, Daudzene, Daugasne, Dekšņi, Dubļukalns, Dzeņi, Dziesnieki, Griestiņi, Grūzīši, Kaņepiene, Kozupe, Krampiņas, Kraukļova, Mazpokrota, Medņi, Mieriņi, Nagļi, Niedrumala, Oparnieki, Pērtupe, Pliksna, Pokrota, Riekstusala, Rugāji, Sebeži, Silinieki, Stradi, Strautiņi, Strazdiņi, Teteri, Tikaiņi, Upatnieki, Žeivenieki.

Satiksme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastu šķērso 1. šķiras valsts autoceļi Rēzekne-Gulbene (P36), Balvi-Kapūne (P47) un Kārsava-Tilža-Dubļukolns (P48).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  2. Latviešu konversācijas vārdnīcas XIX. sējuma 36892-36894 slejas. Rīga: 1939.
  3. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. A/S Preses nams, Rīga, 2001-2002 ISBN 9984-00-412-0
  4. LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu (Aizkraukles rajons - Liepājas rajons)