Sālsezers

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Bonevilas sāls līdzenumi (ASV) - kādreizējais sāls ezers

Sālsezers ir ezers, kura ūdenim ir augstāka sāļu (gk. nātrija hlorīds) un citu minerālu koncentrācija nekā vairumam ezeru. Bieži par sālsezeru uzskata ezeru, kur viens litrs ūdens satur vairāk nekā 3 000 miligramu sāļu. Ļoti bieži sālsezeros ir augstāks sāls saturs nekā jūras ūdenī.

Sālsezeri veidojas beznoteces ezeros — no šādiem ezeriem ūdens izdalās tikai ar iztvaikošanu un ūdenī izšķīdušie sāļi paliek ezerā. Laika gaitā šāda ezera sāļums pieaug. Ja ezeram pietek mazāk ūdens nekā iztvaiko, ar laiku ezers izzūd un tā vietā paliek sāls līdzenums vai sāls purvs (solončaks).

Sālsezeros uzkrājusies sāls bieži ir vērtīgs derīgais izraktenis, savukārt sālsezeru dūņas bieži ir vērtīgs ārstniecības līdzeklis (sk. Nāves jūra, Baskunčaks). Ap sālsezeriem veidojas neparasti biotopi, kas sastāv no retiem augiem un dzīvniekiem.

Pasaules lielākais sālsezers ir Kaspijas jūra — tā ir arī pasaules lielākais ezers. Visaugstāk novietotais sālsezers ir Namcho Tibetā. Savukārt viszemāk novietotais sālsezers ir Nāves jūra (Izraēla un Jordānija), kuras krasts vienlaikus ir zemākais sauszemes punkts pasaulē.

Izžuvušu sālsezeru gultne mēdz būt ļoti līdzena un tāpēc to izmanto kā skrejceļu aviācijā un pasaules ātrākajām automašīnām.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]