Sāmsala
| Sāmsala Saaremaa |
|
|---|---|
Vējdzirnavas pie Ohesāres |
|
|
Sāmsala
|
|
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Baltijas jūra |
| Koordinātas | |
| Arhipelāgs | Monzunda arhipelāgs |
| Platība | 2673 km² |
| Garums | 97 km |
| Platums | 47 km |
| Krasta līnija | 854 km |
| Augstākais kalns | Vidumegi 54 m |
| Administrācija | |
| Apriņķis | Sāres apriņķis |
| Lielākā pilsēta | Kuresāre |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 32 800 |
| Blīvums | 12,3/km² |
| Pamatiedzīvotāji | igauņi |
Sāmsala vai Sāremā (igauņu: Saaremaa) ir lielākā Igaunijai piederošā sala un trešā lielākā sala Baltijas jūrā. Tā atrodas Monzunda arhipelāgā, uz dienvidiem no Hījumā salas. Blakus, austrumos atrodas Muhu sala, bet dienvidos no Latvijas to šķir Irbes šaurums. Sāmsala ir Sāres apriņķa galvenā sala.
Sāmsalā dzīvo aptuveni 32 800 iedzīvotāju (2010), tās lielākā pilsēta ir Kuresāre.
Satura rādītājs |
Salas nosaukumi [izmainīt šo sadaļu]
- Zviedru un vācu nosaukums salai ir Ēzele (Ösel). Šis nosaukums cēlies no vikingu sāgās pieminētās salas Eysysla — ‘Salas apriņķis (sisla)’.
- Latīņu valodā rakstītajās hronikās Sāmsala tiek dēvēta par Osilia.
- Kontinentā dzīvojošo igauņu agrākais salas nosaukums ir bijis "Kuršu sala" (Kuresaar), kas vedina domāt par salas pakļautību kuršiem pēc vikingu laikmeta beigām.
- Savukārt līvi šo salu 12.-13. gadsimtā saukuši par "Sāmu zemi" (Sāme mō), šis vārds lietots arī Indriķa hronikas tekstā.
- Mūsdienu igauņu un somu valodās šo salu dēvē par "Salas zemi" (igauniski - Saaremaa, somiski - Saarenmaa).
Ģeogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Salas krasta līnijas garums ir apmēram 854 km, ap salu ir ap 600 mazāku saliņu. Ap 40% salas klāj mežs. Lielākais ezers ir Sūrlahts. Salā atrodas ap 10 pirms aptuveni 4000 gadiem izveidojušies meteorītu krāteri, tai skaitā izcils dabas piemineklis — Kāli meteorīta krāteris.
Pateicoties salīdzinoši siltajam un maigajam klimatam, salai raksturīga augsta sugu daudzveidība, tai skaitā 35 orhideju sugas. Sāmsalā aug arī viens no ļoti retajiem Ziemeļeiropas endēmiem — augs Rhinanthus osiliensis, kas nav sastopams citur pasaulē. Austrumos no salas atrodas Vilsandi nacionālais parks (daļa rezervāta ir arī uz Sāmsalas), dienvidrietumu daļā — Vīdumē rezervāts.
Salā ir šādi ģeogrāfiski objekti:
- Kibasāres pussala — salas ziemeļaustrumos, vistuvāk Igaunijas pamatdaļai;
- Pammanas pussala — salas ziemeļos;
- Rietumsāmsalas augstiene — atrodas salas ziemeļrietumos;
- Serves pussala — dienvidos, vistuvāk Kurzemei;
- Vetas pussala — dienvidaustrumos;
- Tagameizas pussala — ziemeļrietumos.
Daži no Sāmsalas ciematiem un pilsētām:
- Kihelkonna
- Kuresāre — vienīgā pilsēta, ap 16 000 iedzīvotāju
- Leizi
- Orisāre — otra lielākā apdzīvotā vieta Sāmsalā
- Sēre - Serves pussalā
- Vēre
Vēsture [izmainīt šo sadaļu]
Arheoloģiskie atradumi liecina, ka Sāmsala apdzīvota vismaz 5 000 gadus ilgi. Senās skandināvu sāgās salu dēvē Eysysla, kas devis salai tās nosaukumu zviedru, vācu dāņu un latīņu valodās. Igaunijas pamatdaļu pretstatā salām igauņi dēvēja par Suuremaa — ‘lielo zemi’, ko senie skandināvi tulkoja savā valodā kā Adalsysla.
Skandināvu sāgas liecina par biežām sadursmēm starp saliniekiem un vikingiem. Arī paši salinieki nereti devās laupītāju gaitās. Sāmsala bija turīgākā senās Igaunijas daļa.
1227. gadā Sāmsalu ieņēma Livonijas ordenis, taču šeit saglabājās vietējo iedzīvotāju pretestība. Kad 1236. gadā Livonijas ordeni sakāva lietuvieši (Saules kauja), arī Sāmsalā sākās dumpis, kas beidzās ar salinieku un ordeņa mestra vienošanos. 1270. gadā salu izpostīja lietuvieši un zemgaļi, kas uzvarēja Livonijas ordeņa karaspēku kaujā uz ledus pie Karuzes. Kaujā krita arī ordeņa mestrs Otons Rodenšteins.
Daļu no salas tieši pārvaldīja Livonijas ordenis, daļu — Sāmsalas-Vīkas bīskapija. Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma ordenis 1560. gada 15. aprīlī Sāmsalu pārdeva Dānijai. 1645. gadā Sāmsala nokļuva Zviedrijas pakļautībā un ietilpa Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Sāmsala kļuva par Vidzemes guberņas daļu Krievijas impērijas sastāvā.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada oktobrī vācu armija no Kurzemes pārcēlās pāri Irbes šaurumam un ieņēma Igaunijas salas un turēja tās savā kontrolē līdz kara beigām. Pēc pirmā pasaules kara kopā ar pārējo Igauniju ieguva neatkarību no Krievijas impērijas. Otrā pasaules kara laikā un pēc tam uz Vāciju un Krieviju tika izsūtīti ap 30% salinieku.
Padomju laikā, pateicoties tam, ka sala ir izolēta, to maz skāra rusifikācija. Ap 98% salas iedzīvotāju ir igauņi.
Ekonomika [izmainīt šo sadaļu]
Salu var sasniegt pa dambi no Muhu salas, ar prāmi no Pērnavas un Hījumā. Prāmju satiksme ar Ventspili neregulāra. Kuresārē ir lidosta; regulāri reisi uz Tallinu un sezonāli lidojumi — uz Pērnavu, Helsinkiem, Rīgu un Stokholmu.
Tiek pētīta iespēja savienot Sāmsalu ar Igaunijas pamatdaļu ar liela tilta palīdzību. Ar Muhu salu jau savieno 1896. gadā uzcelts dambis. Paredzams, ka tilts netiks uzcelts ātrāk par 2014. gadu.
Salā, Kārmas karjerā, iegūst dolomītu, kuru izmanto dekoratīvajai apdarei. Rīgā ar Sāmsalas dolomītu apdarinātas Stacijas laukuma tuneļu ieejas un citas celtnes.
Dabas un kultūras pieminekļi [izmainīt šo sadaļu]
- Kāli meteorīta krāteris - krāteris ar 110 metrus lielu diametru, izveidojies vēsturiskajā laikā - aptuveni pirms 4 000 gadiem.
- Karjas baznīca - 14. gadsimtā celta, maza baznīca ar greznu, autentisku interjeru
- Kuresāres viduslaiku pils - 1380. gadā celta labi nocietināta un labi saglabājusies pils
- Pangas klints - ap 22 metrus augsta kaļķakmens klints salas rietumu krastā.
- Undvas klints - klints salas ziemeļrietumos
- vējdzirnavas - salas kultūrainavu veido daudzas senatnīgas vējdzirnavas.
Ievērojami cilvēki [izmainīt šo sadaļu]
- Fabiāns Gotlībs fon Belinshauzens (1778-1852) - viens no pirmajiem cilvēkiem, kas sasniedza Antarktīdu
- Luijs Kāns (1901-1974) - ievērojams ASV arhitekts
- Arnolds Rītels (1928- ) - agrākais Igaunijas prezidents
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- Sāmsala (angliski)/(igauniski)/(krieviski)/(somiski)
- Sāmsalas valdnieku uzskaitījums (angliski)
|
|||||