Sērijveida slepkava

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sērijveida slepkava ir persona, kas ir noslepkavojusi trīs vai vairāk cilvēku[1][2] viena mēneša laikā ar noteiktu laika etapu starp slepkavībām un kam slepkavību mērķis ir galvenokārt psiholoģiskais apmierinājums.[1][3] Iespējami ir arī citi definējumi, ko var uzskatīt par sērijveida slepkavu.

Slepkavības bieži tiek izdarītas seksuālo motīvu dēļ, tomēr motīvi var būt dažādi. FIB par seriālveida slepkavu motīviem uzskata arī "dusmas, azartu, finasiālu ieguvumu un uzmanības pievēršanu".[4] Tāpat slepkavībām bieži mēdz piemist kādas vienotas raksturiezīmes: tās var būt izdarītas vienādā stilā vai arī slepkavas izvēlētajiem upuriem ir kas kopīgs, piemēram, nodarbošanās, rase, izskats, dzimums vai vecuma grupa.

Sērijveida slepkavas pazīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc ASV noziedzības izmeklēšanas dienestu datiem visbiežāk seriālveida slepkava ir vīrietis, ar baltu ādas krāsu, nāk no sabiedrības zemākā vai vidējā slāņa un ir vecumā ap 30 gadiem.[5][6][7]

Citas tipiskas sērijveida slepkavas pazīmes.

  • Augsta inteliģence. Sērijveida slepkavu IQ līmenis parasti pārsniedz vidējo rādītāju.[5][8]
  • Ir grūtības palikt kādā darbavietā ilgāku laiku, strādā parasti darbus apkalpojošajā jomā.[8]
  • Bērnībā ģimeni pametis tēvs un viņus uzaudzinājusi māte, kas ir bijusi ar despotisku raksturu.[8]
  • Ģimenēm, no kuras sērijveidas slepkavas nāk, ir bijušas problēmas ar alkoholu vai tās bijušas policijas vai psihiatrisko iestāžu uzskaitē.[8]
  • Bērnībā un pusaudžu vecumā ir cietuši no kāda ģimenes locekļa emocionālas, fiziskas vai seksuālas izmantošanas.[5][8]
  • Bieži ir mēģinājuši izdarīt pašnāvību vai domājuši par to.[8]
  • Jau no agrīna vecuma sērijveida slepkavām var būt interese par vojerisma, fetišisma vai sadomazohisma pornogrāfiju.[8]
  • Vairāk kā 60 procentiem bērnībā ir bijušas problēmas ar urīna nesaturēšanu miega laikā.[5][8]
  • Daudziem ir piromāniskas tieksmes: valdzina uguns vai lietu degšana.[5][8]
  • Sērijveida slepkavas vai piekopt sadistiskas aktivitātes vai nodarboties ar dzīvnieku spīdzināšanu.[5][8]
  • Bērnībā viņus bieži ir apcēluši citi bērni vai pieaugušie.[8]
  • Daudzi ir nodarbojušies ar sīko noziedzību: zādzībām, krāpšanām, vandalismiem, apmelošanu un cita veida antisociālu uzvedību.

Zināmākie sērijveida slepkavas vēsturē[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zināmākās sievietes, sērijveida slepkavas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Elizabete Bātorija (ung. Báthory Erzsébet, 1560-1614), nogalinājusi ap 650 cilvēku.
  • Darja Saltikova (kr. Салтыкова, Дарья Николаевна, 1730-1801), saukta par Saltičihu (Салтычиха), muižniece Krievijā, nogalinājusi 139 savus dzimtcilvēkus.
  • Belle Ginesa (Belle Sorenson Gunness, 1859-1908) ir slavenākā sērijveida slepkava sieviete ASV vēsturē, nogalināja divus vīrus, divas savas meitas, kā arī virkni mīļāko, kopā vairāk nekā 40 cilvēku.
  • Rozālija Zalkinda (kr. Землячка (Залкинд), Розалия Самойловна, 1876-1947), čekiste, Krievijas pilsoņu kara laikā pašrocīgi nogalinājusi vairākus simtus bijušo Krievijas armijas virsnieku.
  • Berta Giforda (angl. Bertha Gifford, 1872-1951), ASV, nogalinājusi vismaz 17 cilvēkus.
  • Džeina Topena (angl. Jane Toppan, 1854-1938), ASV, nogalinājusi vismaz 31 cilvēku.
  • Vera Renci (rum. Vera Renczi, 1903-?), Rumānija, nogalinājusi vismaz 35 cilvēkus.
  • Ilze Koha (vāc. Ilse Koch, 1906-1967), Būhenvaldes koncentrācijas nometnes uzraudze, kuras upuru skaits precīzi nav zināms, bet mērāms simtos.
  • Mērija No (angl. Marie Noe, dz. 1928), ASV, nogalinājusi vismaz 10 cilvēkus.
  • Delfina un Marija Gonsalesas (sp. Delfina y María de Jesús González), Meksika, 1940.-50. gados nogalinājušas vismaz 91 cilvēku.
  • Eilina Vornosa (angl. Aileen Carol Wuornos, 1956-2002), ASV, nogalinājusi vismaz 10 cilvēkus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Holmes, Ronald M. un Stephen T. Holmes (2010). Serial murder (3rd izd.). Thousand Oaks, Sage, California. ISBN 9781412974424.. (angliski)
  2. Reavill, Gil (2007). Aftermath, Inc.: Cleaning Up After CSI Goes Home. Gotham. ISBN 9781592402960.. (angliski)
  3. Burkhalter Chmelir, Sandra (2003). "Serial Killers". Macmillan Encyclopedia of Death and Dying 2. Red. Robert Kastenbaum. New York: Macmillan Reference USA/Thomson/Gale. (angliski)
  4. Morton, RJ (2005). Serial murder multi-disciplinary perspectives for investigators. Federal Bureau of Investigation.(angliski)
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 Scott, Shirley Lynn. What Makes Serial Killers Tick?. truTV.com. Atjaunināts: 2011-01-09. (angliski)
  6. Brown, Pat (2008). Killing for Sport: Inside the Minds of Serial Killers. Phoenix Books. 12. lpp. ISBN 9781597775755. Atjaunināts: 2011-09-01. (angliski)
  7. Morton, Robert J. "Serial Murder". Federal Bureau of Investigation. Atjaunināts: 2011-01-01.(angliski)
  8. 8,00 8,01 8,02 8,03 8,04 8,05 8,06 8,07 8,08 8,09 8,10 Parenting: Fourteen Characteristics of a Serial Killer. Dr. Phil.com. Atjaunināts: 2008-10-05. (angliski)

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vilde M., Kārkliņa G. Vājais dzimums un noziegumi. // Patiesā dzīve. Nr3. 10.02.2012. 44.-48. lpp.
  • Grūtups A. Maniaks. - Atēna: Rīga, 2010. - 272 lpp. ISBN 978-9984-34-402-7

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]