Sērogleklis
| Sērogleklis | |
|---|---|
 Sēroglekļa struktūrformula ar starpatomu attālumu  Sēroglekļa molekulas modelis |
|
| Citi nosaukumi: | oglekļa disulfīds |
| CAS numurs: | 75-15-0 |
| Ķīmiskā formula: | CS2 |
| Molmasa: | 76,1 g/mol |
| Blīvums: | 1260 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | -111,6 °C |
| Viršanas temperatūra: | 46,3 °C |
| Šķīdība ūdenī: | nešķīst, lielākā temperatūrā hidrolizējas[1] |
Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. Tā molekula ir lineāra un izoelektroniska oglekļa dioksīda molekulai.
Satura rādītājs |
Iegūšana [izmainīt šo sadaļu]
Rūpnieciski sēroglekli iegūst tiešā reakcijā starp sēru un oglekli (sēra tvaikiem reaģējot ar nokaitētu ogli).
Īpašības [izmainīt šo sadaļu]
Sērogleklis viegli iztvaiko istabas temperatūrā, un tā tvaiki ir smagāki par gaisu un to maisījums ar gaisu ir sprādzienbīstams.
Sērogleklis viegli oksidējas un gaisā uzliesmo, pat nedaudz karsējot:
- CS2 +3O2 → CO2 + 2SO2
Sērogleklis ir ūdenī nešķīstošs, bet 150 °C temperatūrā hidrolizējas par CO2 un H2S:
- CS2 + 2H2O → CO2 +2H2S
 |
Sērogleklis ir stipri toksiska viela! |
Izmantošana [izmainīt šo sadaļu]
Sēroglekli lieto par šķīdinātāju (tajā labi šķīst daudzas organiskas vielas, fosfors, sērs, jods). Sēroglekli izmanto arī lauksaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem. Lielos daudzumos to lieto viskozes zīda ražošanā.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 429. lpp.
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
