Sērogleklis

Vikipēdijas lapa
Sērogleklis

Sēroglekļa struktūrformula ar starpatomu attālumu

Sēroglekļa molekulas modelis
Citi nosaukumi oglekļa disulfīds
CAS numurs 75-15-0
Ķīmiskā formula CS2
Molmasa 76,1 g/mol
Blīvums 1260 kg/m3
Kušanas temperatūra -111,6 °C
Viršanas temperatūra 46,3 °C
Šķīdība ūdenī nešķīst,
lielākā temperatūrā hidrolizējas[1]

Sērogleklis jeb oglekļa disulfīds (CS2) ir bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums. Tā molekula ir lineāra un izoelektroniska oglekļa dioksīda molekulai.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnieciski sēroglekli iegūst tiešā reakcijā starp sēru un oglekli (sēra tvaikiem reaģējot ar nokaitētu ogli).

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sērogleklis viegli iztvaiko istabas temperatūrā, un tā tvaiki ir smagāki par gaisu un to maisījums ar gaisu ir sprādzienbīstams.

Sērogleklis viegli oksidējas un gaisā uzliesmo, pat nedaudz karsējot:

CS2 +3O2 → CO2 + 2SO2

Sērogleklis ir ūdenī nešķīstošs, bet 150 °C temperatūrā hidrolizējas par CO2 un H2S:

CS2 + 2H2O → CO2 +2H2S

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sēroglekli lieto par šķīdinātāju (tajā labi šķīst daudzas organiskas vielas, fosfors, sērs, jods). Sēroglekli izmanto arī lauksaimniecībā cīņai pret kaitēkļiem. Lielos daudzumos to lieto viskozes zīda ražošanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. N.Ahmetovs. Neorganiskā ķīmija, Rīga, "Zvaigzne", 1978, 429. lpp.