STS-119

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
STS-119
Kosmosa kuģis: Discovery
Apkalpe: 7
Sākums: 2009. gada 15. martā 23:43 UTC
Beigas: 2009. gada 28. martā 19:13 UTC
Ilgums: 12 d 19 h 29 min 33 s
Apkalpes attēls
no kreisās: (priekšā) Antonelli, Aršambo, (aizmugurē) Akaba, Filipss, Svonsons, Arnolds, Vakata
no kreisās: (priekšā) Antonelli, Aršambo, (aizmugurē) Akaba, Filipss, Svonsons, Arnolds, Vakata
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā
STS-126 STS-125
Citas misijas: SKS-18

STS-119 bija Space Shuttle Discovery montāžas ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā 15A. Starts notika 2009. gada 15. martā.

STS-119 misijas uzdevums bija nogādāt stacijā pēdējo Integrated Truss Segment fermas posmu S6 ar saules baterijām. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 18. ekspedīcijas jaunais dalībnieks japānis Koiči Vakata, kas nomainīja Sandru Magnusu.

Apkalpe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmonauts Virz.¹ Amats Lidojums pēc skaita Valsts
Lī Aršambo (Lee Archambault) ↑↓ komandieris 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Dominiks Antonelli (Dominic A. Antonelli) ↑↓ pilots 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Džozefs Akaba (Joseph M. Acaba) ↑↓ misijas speciālists 1 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Stīvens Svonsons (Steven Swanson) ↑↓ misijas speciālists 2 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ričards Arnolds (Richard R. Arnold) ↑↓ misijas speciālists 3 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Džons Filipss (John L. Phillips) ↑↓ misijas speciālists 4 3. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Koiči Vakata (若田 光, Wakata Kōichi) SKS lidojuma inženieris 3. Karogs: Japāna Japāna JAXA
Sandra Magnusa (Sandra Magnus ) SKS lidojuma inženieris 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Derīgā krava[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Discovery kravas telpā atradās saules bateriju konstrukcija S6. Tas bija pēdējais elements stacijas fermā Integrated Truss Segment.

Gatavošanās lidojumam[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Orbitalā aparāta sagatavošanas korpusa uz Nesēja montāžas ēku Discovery tika pārvietots 2009. gada 7. janvārī. Uz starta laukumu kompleksu nodādāja 14. janvārī.

Sākotnēji starts tika ieplānots 2009. gada 12. februārī 12:32 UTC. Atklājās kļūme vienā no trim vārstiem, kurus izmanto, lai sinhronizētu ūdeņraža plūsmas no ārējās degvielas tvertnes uz kosmoplāna dzinējiem. Lai tos nomainītu un pārbaudītu, starts tika pārcelts uz 19. februāri. 7. februārī palaišana tika pārcelta uz 22. februāri, lai veiktu papildu pārbaudes vārstiem.[1] 13. februārī starts vēlreiz tika atlikts uz 27. februāri.[2] 20. februārī notika NASA sanāksme, kurā tika nolemts atlikt startu, lai tiktu skaidrībā par vārstu kļūmes iemeslu un iegūtu pārliecību, ka tie nevarētu sabojāties.[3] 25. februārī tika noteikts starta datums: 12. marts.[4] Pēc veiksmīgas vārstu nomaiņas startu noteica 11. martā. 11. martā, dažas stundas pirms pacelšanās, tika atklāta sūce šķidrā ūdeņraža uzpildīšanas sistēmā. Lai problēmu novērstu, starts tika pārcelts uz 15.—17. martu.[5]


Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Discovery pacelšanās 15. martā

1. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

15.03.2009 23:43 — 16.03.2009 06:00

Discovery starts notika 2009. gada 15. martā 23:43:44 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. Pacelšanās laikā netika novērotas nopietnas siltumizolācijas gabalu atdalīšanās no degvielas ārējās tvertnes, kas varētu traumēt kosmoplānu. Pēc orbītas sasniegšanas apkalpe sāka ieplānotos darbus, atverot kravas telpas durvis, izvēršot Ku joslas sakaru antenu, pārbaudot kosmoplāna manipulatoru.[6]

2. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

16.03.2009 14:13 — 17.03.2009 05:43

Apkalpe veica Discovery karstumaizsardzības apšuvuma inspekcijas darbus. Ar kosmoplāna manipulatoru un Orbiter Boom Sensor System (OBSS) palīdzību tika apskatīta lidaparāta apakšpuse, uzņemot attēlus un video, kurus noraidija uz zemi sīkai analīzei. Apkalpes dalībnieki pārbaudīja sistēmas, kuras izmantos saslēdzoties ar SKS, kā arī skafandrus.

3. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Discovery, tuvojoties stacijai

17.03.2009 12:53 — 18.03.2009 04:43

17. martā 21:19:53 UTC Discovery saslēdzās ar SKS pie Harmony moduļa adaptera PMA-2. Pēc hermētiskuma pārbaudēm pēdējā lūka uz staciju tika atvērta 23:09. Pēc apsveicināšanās ceremonijas sākās mantu pārnešana uz staciju. Vispirms uz kosmosa kuģi Sojuz TMA-13 tika pārnests Koiči Vakatas sēdeklis un lidojuma skafandrs (tie ir izgatavoti konkrētas personas izmēriem un masai), savukārt Sandras Magnusas sēdeklis pārnests uz Discovery, tādējādi Vakata oficiāli kļuva par stacijas 18. ekspedīcijas dalībnieku.[7]

4. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Konstrukcijas S6 pārvietošana

18.03.2009 12:43 — 19.03.2009 04:13

18. martā 16:09 UTC no Discovery kravas telpas ar kosmoplāna manipulatoru tika izcelta konstrukcija S6. Tad to pārņēma stacijas manipulators un pārvietoja īslaicīgā uzglabāšanā uz vienu dienu.

5. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

19.03.2009 12:13 — 20.03.2009 03:43

19. martā S. Svonsons un R. Arnolds veica iziešanu kosmosā no Quest slūžu kameras. Džons Filipss un Koiči Vakata vadīja manipulatoru, lai novietotu S6 vajadzīgajā vietā pie S5. Kontakts ar to notika 18:17. Pēc tam Svonsons un Arnolds ievietoja bultskrūvju savienojumus, ko pabeidza 19:06. Manipulators atvienojās 19:20. Tad kosmonauti pievienoja elektroenerģijas un datu kabeļu savienojumus; sagatavoja radiatoru un saules baterijas izvēršanai, noņemot transportēšanas stiprinājumus un pārsegus. 22:35 kosmonauti pabeidza visus ieplānotos darbus. Lidojuma vadības centrs Hjūstonā 22:48 sāka izvērst dzesēšanas radiatoru, ko pabeidza 23:04. Iziešana ilga 6 stundas 7 minūtes.

6. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

20.03.2009 11:43 — 21.03.2009 03:43

20. martā 15:06 sākās iepriekšējā dienā uzstādīto saules bateriju izvēršana. 17:18 abi paneļi bija pilnībā izritināti. Līdz ar to ASV segmenta saules bateriju kopēja jauda ir 120 kW. Vēlāk kosmonauti sāka remontēt ūdens reģenerācijas sistēmu, kas no urīna iegūst ūdeni.

7. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Svonsons pie Kibo moduļa uzstāda GPS antenu

21.03.2009 11:43 — 22.03.2009 03:13

21. martā 16:51 UTC sākās otrā iziešana kosmosā. Šoreiz tajā piedalījās S. Svonsons un Dž. Akaba. Viņi sagatavoja konstrukcijas P6 akumulatorus nomaiņai, pievienoja papildu rokturus, pie kuriem pieturēties akumulatoru nomaiņas laikā, kuru veiks STS-127 laikā. Pēc tam Svonsons uzstādīja otru GPS antenu uz Kibo moduļa, kas paredzēta Japānas kravas kuģa HTV navigācijai. Akaba pa to laiku infrasarkanajā diapazonā fotografēja P1 un S1 dzesēšanas radiatorus, lai uz zemes izpētītu, kāpēc vienam no tiem atdalījies izolācijas pārklājums. Pēc tam abiem vajadzēja izvērst ārējās nehermētisko kravas platformu turētājus (Unpressurized Cargo Carrier Attachment System, UCCAS) uz P3 un S3, bet viņiem neizdevās ievietot kronšteinu, kas fiksē platformu pie P3. Šim uzdevumam tika iztērēts pārāk daudz laika, un misijas vadība atcēla to. Neizdevās arī pilnībā pārkonfigurēt žiroskopu vadības kabeļus uz Z1, jo vairākus no tiem neizdevās atvienot. Iziešana ilga 6 stundas 30 minūtes. Stacijas iekšienē kosmonauti veica saremontētās ūdens reģenerācijas sistēmas izmēģinājumus.

8. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

22.03.2009 11:13 — 23.03.2009 02:43

22. marts nebija piesātināts ar nozīmīgiem notikumiem. Turpinājās ūdens reģenerācijas sistēmas testēšana. Akaba un Arnolds gatavojās nākamajai iziešanai kosmosā. Dienesti uz zemes atklāja, ka aptuveni 10 cm atlūza no Ķīnas raķetes 23. martā pielidos nedrošā attālumā no stacijas. Tika pieņemts lēmums SKS orbītu nedaudz pazemināt. Tas tika veikts, pagriežot Dizcovery par 180° tā, ka to maksimāli ietekmēja berze pret Zemes atmosfēru. Manevrs tika veikts 20:29, un pēc trīs stundām tika atgriezts pamatstāvoklī.

9. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arnolds un Akaba 3. iziešanas laikā

23.03.2009 10:43 — 24.03.2009 02:13

23. martā 15:37 UTC sakās trešā iziešana kosmosā, kuru veica Dž. Akaba un R. Arnolds. Sākumā viņi pārvietoja instrumentu ratiņus transportierim otrā pusē, lai atbrīvotu vietu darbiem nākamās misijas laikā. Pēc tam viņi mēģināja izvērst UCCAS uz P3, bet tas atkal neizdevās. Šis darbs tika atlikts uz nākamo misiju, kamēr speciālisti izanalizēs situāciju. Pēc tam kosmonauti iesmērēja manipulatora mehanismu, pārkonfigurēja stiprinājumus stacijas dzesāšanas sistēmai. Iziešana ilga 6 stundas, 27 minūtes.

10. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

24.03.2009 10:13 — 25.03.2009 02:13

24. martā kosmonauti gatavojās ceļam mājup. Tika pakotas mantas un pārnestas uz Discovery. Notika sakaru seanss ar ASV prezidentu Baraku Obamu.

11. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

25.03.2009 10:13 — 26.03.2009 02:13

25. martā kosmonauti pabeidza kravu pārnešanu uz kosmoplānu. Bez tam uz zemi tiks nogadāts ūdens, kuru ieguva saremontētajā reģenerācijas sistēmā. Tas tiks izanalizēts, un tikai tad dos atļauju izmantot ūdeni. Lūkas starp SKS un Discovery tika aizvērtas 17:59 UTC. No stacijas tas atvienajās 19:53. Kosmoplāns pie stacijas pievienots atradās 7 dienas 22 stundas 33 minūtes.

12. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

26.03.2009 10:13 — 27.03.2009 01:13

26. martā tika veikta kosmoplāna siltumizolācijas apšuvuma apskate ar manipulatora un pagarinātāja palīdzību.

13. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

27.03.2009 09:13 — 28.03.2009 01:13

27. martā apkalpe gatavojās nolaišanai. Pārabudīja sistēmas, pakoja mantas.

14. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

28.03.2009 09:13 — 28.03.2009 19:13

Sākotnēji nolaišanās bija paredzēta 28. martā Kanaveralas zemesragā 17:40 UTC orbītas 201. vijumā vai 19:14 202. vijumā. Tā kā resursu pietiktu līdz 31. martam, tad nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ nolaišanos varētu pārcelt līdz pat 30. martam Floridā vai Kalifornijā.

Tā kā 16:12 Kanaveralas zemesragā virs skrejceļa bija zemi mākoņi un stiprs vējš, tad nolaišanos 201. vijumā atlika. Pēc tam laiks uzlabojās, un 17:56 pieņēma lēmumu nolaisties 202. vijumā. 18:08 tika ieslēgti Discovery bremzēšanas dzinēji. Kosmoplāna pakaļējies riteņi skrejceļam pieskārās 19:13:17 UTC, priekšējie riteņi 19:13:40, pilnībā Discovery apstājās 19:14:45.

Iziešanas atklātā kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
STS-119
EVA 1
Stīvens Svonsons
Ričards Arnolds
19.03.2009. 17:16 19.03.2009. 23:23 6 stundas 7 minūtes S6 pievienošana pie S5; radiatora un saules bateriju sagatavošana izvēršanai
STS-119
EVA 2
S. Svonsons
Džozefs Akaba
21.03.2009. 16:51 21.03.2009. 23:21 6 stundas 30 minūtes Darba vietas sagatavošana misijai STS-127; kravas pievienošanas sistēmas izvēršana uz P3 (nepabeigta); GPS antenas uztādīšana uz Kibo moduļa, P1 un S1 radiatoru infrasarkanā starojuma attēlu uzņemšana
STS-119
EVA 2
Dž. Akaba
R. Arnolds
23.03.2009. 15:37 23.03.2009. 222:04 6 stundas 27 minūtes Instrumentu ratiņu pārvietošana; mēģinājums izvērst kravas platformas turēšanas sistēmu; žiroskopu elektrokabeļu pārkonfigurēšanas pabeigšana.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Discovery Facing More Delays spacedaily.com 2009-02-07
  2. Space Shuttle Launch Delayed Again for Fuel Valve Tests Tariq Malik, 2009-02-13
  3. http://www.nasa.gov/home/hqnews/2009/feb/HQ_09037_STS-119_Postponed.html NASA Defers Setting Next Shuttle Launch Date] NASA, 2009-02-20
  4. NASA targets March 12 for shuttle Discovery launch WILLIAM HARWOOD 2009-02-25
  5. Discovery could launch between Sunday and Tuesday: NASA spacedaily.com 2009-03-11
  6. Discovery soars at sunset to boost space station power WILLIAM HARWOOD, spaceflightnow.com, 2009-03-15
  7. Successful rendezvous for Discovery and station WILLIAM HARWOOD, 2009-03-17

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]