STS-123

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
STS-123
Kosmosa kuģis: Endeavour
Apkalpe: 7
Sākums: 2008. gada 11. marts 06:28:14 UTC
Beigas: 2008. gada 27. marts 00:40:41 UTC
Ilgums: 15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes
Apkalpes attēls
no kreisās: Džonsons, Gorijs, Linehens, Bēnkens, Reismens, Formens un Doi
no kreisās: Džonsons, Gorijs, Linehens, Bēnkens, Reismens, Formens un Doi
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā
STS-122 STS-124
Citas misijas: SKS-16

STS-123 bija Space Shuttle Endeavour ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Starts notika 2008. gada 11. martā 06:28 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A. 2008. gada 27. martā 00:40:41 UTC Endeavour nolaidās. Lidojuma ilgums bija 15 dienas 18 stundas 12 minūtes 27 sekundes. Šis lidojums bija trešais ilgākais Space Shuttle vēsturē.[1]

STS-123 misijas galvenais uzdevums bija nogādāt SKS Japānā būvētā moduļa Kibo hermētisko sekciju un Kanādā izgatavoto manipulatoru Special Purpose Dexterous Manipulator. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 16. ekspedīcijas jaunais dalībnieks Gerets Reismens, kas nomainīja Leopoldu Eijāru. Misijas laikā tika veiktas piecas iziešanas kosmosā.

SKS konfigurācija STS-123 misijas beigās

Apkalpe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmonauts Virz.¹ Amats Lidojums pēc skaita Valsts
Dominiks Gorijs (Dominic Gorie) ↑↓ komandieris 4. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Gregorijs Džonsons (Gregory Johnson) ↑↓ pilots 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Roberts Bēnkens (Robert Behnken) ↑↓ misijas speciālists 1 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Maikls Formens (Michael Foreman ) ↑↓ misijas speciālists 2 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Ričards Linehens (Richard Linnehan ) ↑↓ misijas speciālists 3 4. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Takao Doi ↑↓ misijas speciālists 4 2. JAXA Karogs: Japāna Japāna
Gerets Reismens (Garrett Reisman) SKS lidojuma inženieris 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Leopolds Eijārs (Léopold Eyharts) SKS lidojuma inženieris 2. ESA Karogs: Francija Francija
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Derīgā krava[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kibo ELM-PS montāžas telpā

Endeavour kravas telpā atradās Japānas Kibo moduļa hermetizētā sekcija (Japanese Experiment Logistics Module, Pressurized Section, JLP). Uz Spacelab paletes atradās īpašais manipulators Special Purpose Dexterous Manipulator (SPDM jeb Dextre). Tas bija izjauktā veidā, un bija nepieciešamas kosmonautu trīs iziešanas kosmosā, lai veiktu tā montāžu.

Kosmoplāns bija apgādāts ar elektropārveidotāju Shuttle-to-Shuttle Power Transfer System (SSPTS), kas ļāva pagarināt tā atrašanos pieslēgtam pie stacijas, ņemot elektroenerģiju no SKS elektrosistēmas.

Sagatavošanās lidojumam[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji STS-123 starts bija paredzēts 2008. gada 14. februārī, bet sakarā ar STS-122 degvielas sensoru problēmām palaišana tika atlikta uz laiku, ne agrāku par 11. martu. Endeavour ārējai degvielas tvertnei tika veikti tādas pašas sensotu modifikācijas, kā Atlantis.

2008. gada 11. februārī Endeavour tika pārvietots uz montāžas cehu. 13. februārī tas tika savienots ar ārējo degvielas tvertni un starta paātrinātājiem. 18. februārī nesēja sistēma tika nogādāta starta laukumā 39A.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīme. Šeit par dienu atskaites punktu tiek ņemts apkalpes celšanās laiks (20:28 UTC).

STS-123 Endeavour starts 2008. gada 11. martā

1. diena, starts (11. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Endeavour starts notika 2008. gada 11. marts 06:28:14 UTC no Kenedija kosmiskā centra starta laukuma 39A.

Apkalpe gāja gulēt 12:28 UTC.

2. diena (11. — 12. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe cēlās 11. martā 20:28 UTC un sāka savu pirmo pilno dienu kosmosā. Dienas laikā tika veikta četru stundu kosmoplāna karstumaizsardzības pārklājuma apskati ar Canadarm manipulatoru un Orbiter Boom Sensor System. Bez tam apkalpe gatavoja iekārtas, kas nepieciešamas saslēgšanai ar staciju. Kosmonauti pārbaudīja arī skafandrus, kuros tiks veiktas iziešanas kosmosā.[2]

3. diena, saslēgšanās (12. — 13. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spacelab palete ar Dextre īslaicīgi pievienota pie Mobile Base Station

13. martā 03:49 UTC Endeavour saslēdzās ar SKS. Lūkas starp kosmoplānu un staciju tika atvērtas 05:36 UTC. Gerets Reismens oficiāli kļuva par SKS 16. ekspedīcijas dalībnieku 07:50 UTC, kad viņš glābšanas kuģī Sojuz TMA-11 ievietoja savu sēdvietu, nomainot pret Leopolda Eijāra, kas atgriezīsies uz Zemi kopā ar STS-123 apkalpi. Ar Canadarm2 no kosmoplāna kravas telpas tika izcelta Spacelab palete ar tai piestiprināto Dextre manipulatoru, un tika pārnesta uz īslaicīgas atrašnās vietu uz Mobile Base System. Sākotnējie mēģinājumi pievadīt elektroenerģiju izjauktajam Dextre nedeva rezultātus. Kanādas speciālisti uz zemes domāja, ka vainīga ir programmatūra, un sāka strādāt pie programmas ielāpa izstrādes. Linehens un Reismens pārbaudīja savus skafandrus, un nakšņošanai apmetās Quest slūžu kamerā pazeminātā spiedienā, tādi sagatavojot savus organismus iziešanai kosmosā.[3]

4. diena, 1. iziešana kosmosā (13. — 14. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Linehens pirmās iziešanas laikā

Iziešana kosmosā sākās 14. martā 01:18 UTC, tajā piedalījās Ričards Linehens un Gerets Reismens. Virpirms viņi noņēma no Harmony moduļa augšpuses termopārsegu, lai atsegtu Centerline Berthing Camera System, ko izmantos videonoverošanai Japānas moduļa pārvietošanas laikā. Pēc nokļūšanas kosmoplāna kravas telpā viņi veica Kibo moduļa hermetizētās sekcijas (Japanese Experiment Logistics Module, Pressurized Section, JLP) sagatavošanu pārvietošanai uz staciju. Pēc tam kosmonauti pārvietojās uz stacijas fermu, kur veica sākotnējo Dextre montāžu. Viņi piemontēja Orbital Replacement Unit/Tool Changeout Mechanisms (OTCMs) pie manipulatora abām "rokām". Pa to laiku no stacijas iekšpuses Takao Doi vadīja Canadarm2, lai pārvietotu JLP uz īslaicīgo novietni Harmony moduļa augšpusē. Komponents tika pieslēgts 08:06 UTC. Kosmonautu iziešana beidzās 08:19 UTC, ilgums — 7 stundas 1 minūte.[4]

Pa to laiku Kanādas inženieri ielādēja jauno programmas ielāpu, bet SPDM joprojām nedarbojās. Tad viņi secināja, ka Dextre problēmas ar enerģiju radīja slikts datu kabeļu savienojums uz paletes. Speciālisti cerēja, ka, pievienojot SPDM pa tiešo pie stacijas manipulatora, būs labs kabeļu savienojums, un problēma tiks atrisināta.[5]

5. diena (14. — 15. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

15. martā 01:23 UTC tika atvērtas lūkas uz jaunpievienoto JLP. Takao Doi un SKS 16. ekspedīcijas komandiere Pegija Vitsone pirmie iegāja modulī.[6] Turpmākās dienas laikā apkalpe pārnesa sensoru stieni Orbiter Boom Sensor System (OBSS) no stacijas manipulatora uz kosmoplāna manipulatoru, lai vēlāk to novietotu uz stacijas fermas pagaidu glabāšanā. Ar Canadarm2 tika saņemts Special Purpose Dexterous Manipulator, lai pārbaudītu tā darbību, un tas darbojās kā paredzēts.[7][8]

6. diena, 2. iziešana kosmosā (15. — 16. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrā iziešana, kurā piedalījās Ričards Linehens un Maikls Formens, sākās 15. martā 23:49 UTC. Viņi veica Dextre "roku" piemontēšanu pie tā "ķermeņa". Iziešanas beigās kosmonauti noņēma no SPDM termopārklājus, kas bija nepieciešami tā uzstādīšanas laikā. Sakarā ar problēmām dažu skrūvju atskrūvēšanā, viņiem pietrūka laika visu pārklāju noņemšanai, un tas tika izdarīts nākamajā iziešanā. Ārpuskuģa aktivitātes beidzās 06:57 UTC, ilgums 7 stundas 8 minūtes. Pa to laiku Japānas kosmonauts darbojās JLP modulī, konfigurējot eksperimentu un uzglabāšanas skapjus.[9]

7. diena (16. — 17. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar Special Purpose Dexterous Manipulator tika veikti dažādi testi, lai pārbaudītu tā darbību. izmēģinajumi bijs sekmīgi.[10][11]

8. diena, 3. iziešana kosmosā (17. — 18. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. martā 22:51 UTC sākās 3. iziešana kosmosā, kuru veica Ričards Linehens un Roberts Bēnkens. Kosmonauti pabeidza Dextere manipulatora montāžu — pievienoja instrumentu turētāju, kā arī kameras un apgaismojuma iekārtu (Camera Light Pan Tilt Assembly, CLPA). Viņi sagatavoja Spacelab paleti atgriešanai atpakaļ kosmoplāna kravas telpā. Pēc tam uz atklātās platformas ESP-2 pie Quest slūžu kameras viņi uzstādīja vairākas stacijas rezerves daļas, starp kurām bija manipulatora Canadarm2 savienojums un divas strāvas pārslēgšanas ierīces DCSU. Kosmonauti mēģināja uzstādīt eksperimentu iekārtu MISSE 6 pie Columbus moduļa, bet nevarēja atvērt turētājbultas.Ārpuskuģa aktivitātes beidzās 18. martā 05:44 UTC, ilgums 6 stundas 53 minūtes.[12][13]

Endeavour komandieris Dominiks Gorijs dienu pavadīja, noskaidrojot kondensāta rašanās cēloni dzesēšanas vadā kosmoplāna viduskājā zem grīdas.

9. diena (18. — 19. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Eijārs un Džonsons vadīja stacijas manipulatoru, un Special Purpose Dexterous Manipulator tika pārvietots uz Destiny laboratorijas augšpusi pie viena no manipulatora satveršanas vietām, kurai ir elektroenerģijas un datu savienojums. Pēc tam Džonsons un Reismens ar Canadarm2 pārvietoja tukšo Spacelab Logistics Pallet uz Endeavour kravas telpu.[14][15]

10. diena (19. — 20. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Diena tika pavadīta bez nozīmīgām operācijām. Apkalpe gatavojās nākamās dienas iziešanai kosmosā. Pēcpusdienā notika telefona sarunas ar Japānas premjerministru Jasuo Fukudu, japāņu studentiem un vairākiem TV kanāliem.[16]

11. diena, 4. iziešana kosmosā (20. — 21. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ceturtā iziešana sākās 20. martā 22:04 UTC, un tajā piedalījās Roberts Bēnkens un Maikls Formens. Vispirms viņi nomainīja elektroierīci Remote Power Controller Module (RPCM) uz stacijas fermas. Viņiem vajadzēja arī pārslēgt enerģijas piegādi uz žiroskopu CMG-2, bet nevarēja atvienot vienu no konektoriem uz Z1 fermas. Līdz ar to CMG-2 turpinās darboties ar primāro RPCM, līdz konektors netiks atvienots. Pēc tam kosmonauti nodarbojās ar kosmoplāna karstumaizsardzības plāksnīšu remonta ierīces Tile Repair Ablator Dispenser un substances Shuttle Tile Ablator-54 (STA-54) izmēģināšanu. Iegūtie paraugi tiks atgriezti uz zemi izpētei. Viņi arī noņēma atlikušo pārklāju no Dextre, kā arī dažus starta stiprinājumus, kas vēl bija palikuši uz Harmony moduļa, lai sagatavotu vietu Kibo laboratorijas moduļa pievienošanai nākamajā Space Shuttle misijā. Iziešana beidzās 21. martā 04:28 UTC, ilgums — 6 stundas 24 minūtes.[17]

12. diena (21. — 22. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tika veikta Endeavour karstuma vairoga papildu pārbaude ar Orbital Boom Sensor System. Apkalpe turpināja pārvietot kravas starp kosmoplānu un staciju.[18]

13. diena, 5. iziešana kosmosā (22. — 23. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Formens palīdz nostiprināt OBSS

22. martā 20:34 UTC sākās piektā iziešana atklāta kosmosā, kuru veica Bēnkens un Formens. Vispirms viņi palīdzēja nostiprināt kosmoplāna manipulatora palīgstieni Orbiter Boom Sensor System (OBSS) pie stacijas fermas. To kopš Columbia katastrofas izmanto kosmoplāna apakšas apskatei, un tas vienmēr tiek atgriezts uz zemi. Šoreiz OBSS bija jāatstāj stacijā, jo nakamajā misijā (STS-124) tam nebūs vietas kravas telpā Kibo laboratorijas lieluma dēļ. Pēc OBSS novietošanas Bēnkens Columbus ārpusē uzstādīja eksperimentu iekārtu MISSE-6, kuru neizdevās izverst 2. iziešanas reizē. Pa to laiku Formens pārbaudīja saules bateriju grozāmo savienojumu SARJ, kur agrāk tika fiksētas anomālijas tā darbībā. Iziešana beidzās 23. martā 02:36 UTC, ilgums — 6 stundas 2 minūtes.[19]

14. diena (23. — 24. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe gatavojās stacijas atstāšanai. Tika pakotas mantas un pārnestas uz kosmoplānu. Notika preses konference ar zemi.

15. diena, atvienošanās (24. — 25. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SKS pēc Endeavour atvienošanās

Lūkas starp kosmoplānu un staciju tika aizvērtas 25. martā aptuveni 09:49 UTC. Atvienošanās bija plānota 11:57 UTC, bet aizkavējās sakarā ar problēmām, nofiksējot saules bateriju paneli atvienošanās operaciju drošībai. 12:25 UTC Endeavour atvienojās no SKS. Tika veikts tradicionālais stacijas aplidojums, un 14:08 UTC tika iedarbināti Space Shuttle dzinēji, lai attālinātos no stacijas.[20]

16. diena (25. — 26. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apkalpe gatavojās nolaišanās operācijām.[21]

Endeavour nosēšanās laikā

17. diena, nolaišanās (26. — 27. marts)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmajā nolaišanās iespējā 26. martā 23:05 UTC netika dota atļauja nolaisties slikto laika apstākļu dēļ Floridā.[22] Otrajā aplī laiks bija pieņemams, un 2008. gada 27. martā Endeavour veica nolaišanos. Pakaļējie riteņi pieskārās skrejceļam 00:39:08 UTC, 00:39:17 pieskārās priekšējā šasija, kosmoplāns apstājās 00:40:41.[23]


Iziešanas atklātā kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
STS-123
EVA 1
Ričards Linehens
Gerets Reismens
14.03.2008.
01:18
14.03.2008.
08:19
7 stundas
01 minūte
Kibo moduļa hermetizētās sekcijas sagatavošana izcelšanai no kosmoplāna kravas telpas, Special Purpose Dexterous Manipulator montāža.
STS-123
EVA 2
Ričards Linehens
Maikls Formens
15.03.2008.
23:49
16.03.2008.
06:57
7 stundas
08 minūtes
Special Purpose Dexterous Manipulator montāžas turpināšana.
STS-123
EVA 3
Ričards Linehens
Roberts Bēnkens
17.03.2008.
22:51
18.03.2008.
05:44
6 stundas
53 minūtes
SPDM montāžas pabeigšana. Spacelab paletes sagatavošana atgriešanai uz zemi. Rezerves daļu uzstādīšana uz ESP-2. MISSE 6 eksperimentu uzstādīšana (neveiksmīga).
STS-123
EVA 4
Roberts Bēnkens
Maikls Formens
20.03.2008.
22:04
21.03.2008.
04:28
6 stundas
24 minūtes
Remote Power Controller Module nomaiņa, plāksnīšu remonta eksperimenti.
STS-123
EVA 5
Roberts Bēnkens
Maikls Formens
22.03.2008.
20:34
23.03.2008.
02:36
6 stundas
02 minūtes
Orbiter Boom Sensor System nostiprināšana pie stacijas fermas, MISSE-6 uzstādīšana, SARJ apskate

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: STS-123