STS-128

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
STS-128
Kosmosa kuģis: Discovery
Apkalpe: 7
Sākums: 28.08.2009. 03:59 UTC
Beigas: 12.09.2009. 00:53 UTC
Ilgums: 13 d 20 h 53 min 45 s
Apkalpes attēls
no kreisās: Ernandess, Fords, Olivass, Stota, Fuglesangs, Starkovs, Foresters
no kreisās: Ernandess, Fords, Olivass, Stota, Fuglesangs, Starkovs, Foresters
Saistītās misijas
Iepriekšējā Nākamā
STS-127 STS-129
Citas misijas: SKS-20

STS-128 bija Space Shuttle Discovery ekspedīcija uz Starptautisko kosmisko staciju (SKS). Stacijas lidojumu programmā šī misija apzīmēta kā 17A. Starts notika 2009. gada 28. augustā, uz zemes atgriezās 12. septembrī.

STS-128 misijas uzdevums bija nogādāt uz staciju materiālus, iekārtas un citas mantas ar Daudzuzdevumu loģistikas moduli Leonardo. Tika veiktas trīs iziešanas kosmosā. Ar kosmoplānu stacijā ieradās SKS 20. ekspedīcijas jaunā dalībniece Nikole Stota, kura nomainīja Timotiju Kopru.

Apkalpe[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kosmoplāna Discovery apkalpe augšupceļā un lejupceļā:

Kosmonauts Virz.¹ Amats Lidojums pēc skaita Valsts /
organizācija
Frederiks Starkovs (Frederick W. Sturckow) ↑↓ komandieris 4. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Kevins Fords (Kevin A. Ford) ↑↓ pilots 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Petriks Foresters (Patrick G. Forrester) ↑↓ misijas speciālists 1 3. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Hose Ernandess (Jose M. Hernández) ↑↓ misijas speciālists 2 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Kristers Fuglesangs (Christer Fuglesang) ↑↓ misijas speciālists 3 2. Karogs: Zviedrija Zviedrija
ESA
Džons Olivass (John D. Olivas) ↑↓ misijas speciālists 4 2. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Nikole Stota (Nicole Stott) SKS lidojuma inženieris 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
Timotijs Kopra (Timothy Kopra) SKS lidojuma inženieris 1. Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
NASA
¹ — lidojuma virziens: ↑ (augšup) vai ↓ (lejup)

Derīgā krava[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Discovery kravas telpā atradās Daudzuzdevumu loģistikas modulis )Multi-Purpose Logistics Module, MPLM) Leonardo 6,4 m garumā, 4,6 m diametrā. Tā masa starta brīdī bija 12 480 kg, bet atgriežoties uz zemes — 7379 kg. Modulī atradās trīs transportskapji dzīvības nodrošināšanai: dzīvošanas nodalījums uzstādīšanai Kibo modulī; C.O.L.B.E.R.T skrejceliņš īslaicīgai novietošanai Harmony modulī un vēlāk Tranquility modulī; gaisa reavitalizācijas sistēma (Air Revitalization System) īslaicīgai novietošanai Destiny modulī un vēlāk Tranquility modulī.

Tur bija arī trīs transportskapji zinātnieskajiem eksperimentiem: FIR (Fluids Integrated Rack) un Materials Science Research Rack (MSRR-1) uzstādīšanai Destiny modulī, kā arī MELFI-2 (Minus Eighty Laboratory Freezer for ISS) uzstādīšanai Kibo modulī. FIR paredzēts šķidrumu uzvedības pētīšanai mikrogravitācijā.

Kravas telpā atradās arī Vieglā daudzuzdevumu platforma (Lightweight Multi-Purpose Carrier, LMC) ar slāpekļa tvertni (Ammonia Tank Assembly, ATA). Pilnā slāpekļa tvertne paredzēta tukšas tvertnes nomainīšanai stacijā.

Gatavošanās lidojumam[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Discovery starts bija paredzēts 2009. gada 18. augustā. Sakarā ar ārējās degvielas tvertnes siltumizolācijas papildu pārbaudēm, starts tika pārcelts uz 25. augustu. Uz starta laukumu 39A nesēja sistēma tika pārvietota 2009. gada 4. augustā. Starta dienā laikapstākļi pasliktinājās, un palaišanu pārcēla uz nākamo dienu. 25. augustā, gatavojoties palaišanai, atklājās kļūme vienā no ventiļiem degvielas vadā, pa kuru tiek iesūknēta degviela. Starts tika pārcelts uz 28. augustu. Pēc tam startu vēl atlika uz 29. augustu, lai veiktu papildu pārbaudes ventilim.

Lidojuma gaita[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. diena, pacelšanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

28. augusts 03:59 — 29. augusts 10:29

Discovery startēja 2009. gada 28. augustā 03:59 UTC. Pēc ieiešanas orbītā tika atvērtas kosmoplāna kravas telpas durvis, izvērsta Ku joslas sakaru antena un aktivizēts manipulators.

2. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

29. augusts 18:29 — 30. augusts 09:29

Ar manipulatoru tika paņemta stieņa sensoru sistēma un veikta kosmoplāna apakšējās daļas novērošana. Apkalpe pārbaudīja skafandrus, gatavojoties iziešanai kosmosā.

3. diena, saslēgšanās ar SKS[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

30. augusts 17:29 — 31. augusts 09:29

Discovery, tuvojoties stacijai

Discovery atzīmēja savu 25 gadu jubileju kopš tā pirmā starta, kas notika 1984. gada 30. augustā (misija STS-41D). Saslēgšanās ar SKS notika 31. augustā 00:54 UTC. Pievienošanos veica pie PMA-2, kas atradās Harmony moduļa priekšējā daļā. 02:33 UTC tika atvērtas lūkas starp kosmoplānu un staciju. Nikoles Stotas sēdvieta tika ievietota Sojuz TMA-14 kapsulā, bet Timotija Kopras sēdeklis tika pārnests uz Discovery. Tādējādi Stota oficiāli kļuva par SKS 20. ekspedīcijas dalībnieci. Apkalpe sāka mantu pārnešanu no kosmoplāna uz staciju. Ar stacijas manipulatoru tika izņemts kosmoplāna manupulatora pagarinātājstienis, lai atbrīvotu vietu, kad nākamajā dienā tiks izcelts kravas modulis.

4. diena, Leonardo izcelšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

31. augusts 17:29 — 1. septembris 09:29

31. augustā no kosmoplāna kravas telpas tika izcelts Daudzuzdevumu loģistikas modulis Leonardo. Ar stacijas manipulatoru, kuru vadīja Fords un Berets, Leonardo tika satverts 20:08 UTC. Tas tika pievienots pie Harmony moduļa pret Zemi vērsto portu. 21:56 saslēgšanās mehānisms to nofiksēja. Pēc hermētiskuma pārbaudes un spiediena izlīdzināšanas lūkas uz Leonardo tika atvērtas 1. septembrī 03:54 UTC. Apvienotā apkalpe sāka mantu pārnešanu no kravas moduļa uz staciju. Pēc kosmoplāna ārējās virsmas uzņemto attēlu analīzes tika paziņots, ka siltumizolācijas apšuvums nav cietis starta laikā, un Discovery var droši nolaisties.

5. diena, 1. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. septembris 16:59 — 2. septembris 08:29

Nikole Stota pirmās iziešanas laikā

1. septembrī 21:49 UTC sākās iziešana kosmosā, kuru veica Olivass un Stota. Stacijas manipulatoru vadīja Fords un Tirsks. Kosmonauti atbrīvoja stiprinājumus tukšajai slāpekļa tvertnei (Ammonia Tank Assembly) uz P1 fermas. Tad viņi atvienoja kabeļus no tvertnes, un 23:09 to satvēra manipulators. Pēc tam viņi noņēma EuTeff (kosmosā atradies kopš 2008. gada februāra, uzstādīts misijas STS-122 laikā) un MISEE 6 eksperimentus (kopš 2008. gada marta, STS-123). Abas iekārtas tika novietotas Discovery kravas telpā. Iziešana kosmosā ilga 6 stundas 35 minūtes. Tikmēr pārējā apkalpe iekšienē nodarbojās ar Leonardo izkraušanu. C.O.L.B.E.R.T skrejceliņš tika novietots Harmony modulī. Node 3 moduļa Gaisa reaktivācijas sistēma (Air Revitalization System) tika novietota pagaidu vietā Destiny modulī. Apkalpes dzīvojamie nodalījumi tika uzstādīti Kibo modulī.

6. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2. septembris 16:59 — 3. septembris 08:29

Kosmonauti turpināja jaunatvesto iekārtu pārnešanu un uzstadīšanu.

7. diena, 2. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

3. septembris 16:59 — 4. septembris 07:59

Iziešanu kosmosā veica Olivass un Fuglesangs. Tā sākās 3. septembrī 22:13 UTC. Stacijas manipulatoru vadīja Fords un Stota. Vispirms kosmonauti Discovery kravas telpā atvienoja pilnas slāpekļa tvertnes stiprinājumus. Fuglesangs tika piestiprināts pie stacijas manipulatora (pie tā bija jau piestiprināta vecā tvertne) un, rokās turot jauno tvertni, tika pārvietots uz P1 fermu. Šī 820 kg tvertne ir smagākais objekts, kuru cilvēks ar rokām pārvietojis atklātā kosmsoā. Kad tur ieradās Olivass, viņi nostiprināja tvertni, pievienoja kabeļus un dzesēšanas sistēmas cauruļvadus. 01:05 Tvertnes uzstādīšana bija pabeigta. Pēc tam Olivass atvienoja no manipulatora tukšo slāpekļa tvertni un padeva Fuglesangam. Fuglesangs tika pārvietots uz kosmoplana kravas telpu, un tvertne tika nostiprināta atpakaļceļam uz zemi. Tā kā ieplānotie darbi tika pabeigti aptuveni stundu agrāk, nekā paredzēts, tad viņi veica vēl kādus darbus. Olivass un Fuglesangs uzlika aizsargekrānus stacijas manipulatora kamerai. Tas paredzēts, lai aizsargātu kameru no iespējamas izplūdes gāzu aizkvēpināšanas Japānas karavas kuģa HTV pietuvošanās laikā, jo tas tiks satverts ar manipulatoru. Pēc tam kosmonauti uzstādīja vēl vienu kāju turētāju pie S1 fermas. Iziešana kosmosā ilga 6 stundas 39 minūtes.

8. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

4. septembris 16:29 — 5. septembris 08:29

Pirmā dienas daļa tika pavadīta atslodzes režīmā. Pēcpusdienā kosmonauti turpināja mantu pārnešanu. Apkalpe veica skābekļa ģenerēšanas sistēmas (Oxygen Generation System) H2 sensora kalibrēšanu. Timotijs Kopra turpināja darbu un pieredzes nodošanu Nikolei Stotai. Olivass un Fuglesangs gatavojās trešajai iziešanai kosmosā.

9. diena, 3. iziešana kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

5. septembris 15:59 — 6. septembris 07:29

Fuglesangs, pārvietojot slāpkļa tvertnes

5. septembrī 20:39 UTC sākās iziešana kosmosā, kuru veica Olivass un Fuglesangs. Virpirms viņi pie S3 fermas pabeidza Payload Attach System (PAS) izvēršanu, kuru neizdevās paveikt misijas STS-127 laikā 2009. gada jūlijā. 22:15 viņi devās uz slūžu kameru, kur paņēma instrumentus, kas nepieciešami nākamaā uzdevuma izpildei. Pie S0 fermas kosmonauti nomainīja bojāto Rate Gyro Assembly (RGA) — sensoru, kas mēra stacijas stāvokļa jebkuru izmaiņu ātrumu. Šis darbs tika pabeigts pulkstens 23. Pēc tam Olivass nodarbojās ar GPS antenas uzstādīšanu. Pa to laiku Fuglesangs nomainīja elektroenerģijas kontroles moduli (Remote power control module, RPCM). Pēc tam viņš pievienojās Olivasam. Divu GPS antenu uzstādīšana tika pabeigta pulkstens 24. Tad viņi veica darbus, kas nepieciešami gaidāmajai Tranquility moduļa ierašanai 2010. gadā. Bija jānovelk divi 20 m gari elektroenerģijas un datu kabeļi no Z1 fermas konstrukcijas uz Unity moduļa kreiso saslēgšanās mezglu. To viņi paveica, kabeļu vienu galu pieslēdza pie ligzdām, bet otrā galā viens spraudnis neatbilda vajadzīgajai ligzdai. Šo galu viņi izolēja un atstāja neiespraustu; problēma tiks atrisināta kādā no nākamajām misijām. Iziešana kosmosā ilga 7 stundas 1 minūti. Pa to laiku iekšienā Kopra un Tirsks nomainīja savienotājbultu Unity moduļa saslēgšanās mezglā Common Berthing Mechanism. Berets un de Vinne nomainīja filtru stacijas gaisa reģenerācijas sistēmā.

10. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

6. septembris 15:29 — 7. septembris 07:29

Tika pabeigta Leonardo kravas moduļa piekraušana. Pavisam tajā tika iekrauta aptuveni 1 tonna mantu.

11. diena, Leonardo atvienošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

7. septembris 15:30 — 8. septembris 07:29

7. septembrī 17:34 UTC tika aizvērta lūka starp staciju un Leonardo moduli. 23:30 moduli atvienoja no stacijas un ar stacijas manipulatoru pārvietoja uz kosmoplāna kravas telpu. 02:44 UTC tika aizvērtas lūkas starp staciju un Discovery.

12. diena, atvienošanās no SKS[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

8. septembris 14:59 — 9. septembris 06:59

8. septembrī 17:30 UTC tika iedarbināti Discovery dzinēji, lai pagrieztu stacijas kompleksu par 180° tā, lai kosmoplāns atrastos priekšgalā attiecība pret kustības virzienu. Manvrs tika veikts 55 minūtes. 19:26 Discovery atvienojās no SKS. Kopīgā lidojuma ilgums bija 8 diennaktis 19 stundas 32 minūtes. Kosmoplāns veica tradicionālo stacijas aplidojumu. Pēc tam tika veikta Discovery kartumaizsardzības pārklājuma inspekcija ar maipulatoram pievienoto pagarinātajstieni.

13. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

9. septembris 14:59 — 10. septembris 06:59

Kosmonauti nodarbojās ar mantu pakošanu pirms atgriešanās uz zemes. Komandieris ar pilotu pārbaudīja sistēmas, kuras tiks izmantotas nolaišanās laikā.

14. diena[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

10. septembris 14:59 — 11. septembris 05:29 Nolaišanās bija plānota Kanaveralas zemesragā 10. septembrī 23:05 UTC 202. orbītas vijumā, otrā iespēja — 11. septembrī 00:42 203. vijumā.

Aptuveni pulkstens 16 Discovery vajadzēja veikt orbītas korekcijas manevru, lai būtu drošā attālumā no kāda kosmiskā atkrituma.

Apkalpa gatavojās nolaisties. 19:45 tika aizvērtas kosmosplāna kravas telpas durvis. Tā kā Kanaveralā laikapstākļi pasliktinājās, pirmais nolaišanās mēginājums tika atcelts. Arī otrajā iespējā laiks neuzlabojās, un nolaišanos pārcēla uz nākamo dienu. Kravas telpas durvis atkal tika atvērtas, un apkalpe novilka skafandrus.

15. diena, nolaišanās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

11. septembris 13:29 — 12. septembris 00:53

Discovery nolaišanās

Pirmā nolaišanās iespēja bija 11. septembrī 23:48 UTC 217. vijumā Kanaveralā; 2. iespēja — 23:23 218. vijumā Kanaveralā; 3. iespēja — 12. septembrī 00:53 219. vijumā Edvardsā 4. iespēja — 02:28 220. vijumā Edvardsā.

Tā kā virs Kanaveralas zemesraga bija mākoņi un lietus, tad pirmais mēģinājums nolaisties tika atcelts. Vēlāk tika nolemts nolaišanos veikt Edvardsā. 20:31 tika aizvērtas kosmoplāna kravas telpas durvis. 23:47 Discovery iedarbināja dzinējus bremzēšanas manevram, kas ilga 2 minūtes 35 sekundes. 12. septembrī 00:53 kosmoplāns nolaidās uz Edvardsa Gaisa spēku bāzes 22. skrejceļa. Lidojuma ilgums bija 13 diennaktis 20 stundas 53 minūtes 45 sekundes

Iziešanas atklātā kosmosā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Misija Kosmonauti Sākums (UTC) Beigas Ilgums Darbība
STS-128
EVA 1
Džons Olivass
Nikole Stota
01.09.2009. 21:49 02.09.2009. 04:24 6 stundas 35 minūtes Atvienoti stiprinājumi no tukšās slāpekļa tvertnes. Noņēmtas kosmosā eksponētās iekārtas Materials International Space Station Experiment un European Technology Exposure Facility, kas atradās Columbus moduļa ārpusē.
STS-128
EVA 2
Džons Olivass
Kristers Fuglesangs
03.09.2009. 22:13 04.09.2009. 04:51 6 stundas 39 minūtes Nomainīta tukšā slāpekļa tvertne pret jaunu no Discovery kravas telpas.
STS-128
EVA 3
Džons Olivass
Kristers Fuglesangs
05.09.2009. 20:39 06.09.2009. 03:40 7 stundas 1 minūte Payload Attach System izvēršanas pabeigšana. Rate Gyro Assembly, Remote power control module nomaiņa. 2 GPS antenu uzstādīšana. Kabeļu novilkšana no Z1 uz Unity moduļa kreiso portu.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]