Sabiedrisko attiecību vēsture

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sabiedrisko attiecību vēsture ir nesaraujami saistīta ar politisko reformu izraisītajām cīņām par varu, kuri deviņpadsmitajā un divdesmitajā gadsimtā notika ASV. Pirmie, kas sāka izmantot presi kā politiskās cīņas ieroci bija ASV bankas: tie izsniedza kredītus laikrakstu izdevējiem un izvietoja laikrakstos reklāmas materiālus, tādējādi ietekmēdamas vai arī apklusinādamas daudzus laikrakstus. ( Jau 1816. gadā Džons K. Kelhūns apgalvoja, ka bankas „lielā mērā kontrolē presi”. )

Kaut arī mūsdienu sabiedrisko attiecību pirmsākumi meklējami senā pagātnē, par to neapstrīdamu sākumu uzskata divdesmito gadsimtu. Sabiedrisko attiecību attīstības vēsturi var iedalīt sešos posmos:

1) Sākuma posms (1900-1917).
2) Pirmā pasaules kara laiks (1917-1919).
3) Divdesmīto gadu ekonomiska uzplaukuma laiks (1920-1929).
4) Rūzvelta laikmets un Otrais pasaules karš (1930-1945).
5) Pēckara periods (1945-1965).
6) Globālās informācijas sabiedrība (1965-mūsdienas).

Sākuma posms[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1900. gada vidū Bostonā tika nodibināta pirmā Amerikas publikāciju firma — mūsdienu sabiedrisko attiecību firmu priekštece. To nodibināja Džordžs V.S. Mihaēls, Herberts Smols un Tomass O. Mārvins. Pirmais Publikāciju biroja klients bija Hārvalda universitāte.

1906. gadā Aivija Ledbetera Lī sastādīta „Principu deklarācija” ārkārtīgi ietekmēja preses aģentūru darbības pārtapšanu par publicitātes nozari un tālāk — par sabiedrisko attiecību nozari. Tajā laikā to, ko mēs tagad saucam par sabiedriskajām attiecībām, Lī apzīmēja ar terminu „publicitāte”.

Arī baznīcas sāka izjust nepieciešamību pēc kontaktiem ar sabiedrību. Pirmo strauji izvērsto naudas vākšanas kampaņu labdarības mērķiem noorgonizēja Jauno vīriešu kristīgās apvienības (YMCA).

Pirmā pasaules kara periods[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

ASV prezidents Vudro Vilsons lieliski apzinājās sabiedriskās domas spēku un nodibināja Sabiedrības informēšanas komitēju (CPI). Šīs komitejas uzdevums, pēc Amerikas kara pieteikšanas, bija mobilizēt sabiedrisko domu ( kura bija sašķelta ), lai tā atbalstītu karadarbību un Vilsona miera sasniegšanas līdzekļus. Par komitejas priekšsēdētāju kļuva Džordžs Krīls, tāpēc CPI bieži mēdz dēvēt par „Krīla komiteju”.

Divdesmito gadu ekonomiskā uzplaukuma laiks[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kara laikā uzkrājusi pieredzi, sabiedrisko attiecību specialitāte sāka strauji attīstīties. Tās pārstāvji sāka strādāt valdībā, biznesā, baznīcās, sociālajā darbā, arodbiedrībās un sabiedriskajās kustibās. 1920. gadā „sausa likuma” ieviešana visā Amerikā pārliecinoši demonstrēja jaunapgūtās specialitātes varenību. Šajā laika posmā sabiedrisko attiecību nozare attīstījās paātrinātā tempā. Laikā no 1917. līdz 1925. gadam nāca klajā vismaz 28 grāmatu par sabiedrisko domu un publicitāti, savukārt pirms 1917. gada bija izdotas tikai 18 šāda satura grāmatas. Šajā periodā pieauga arī sabiedrisko attiecību sludinājumu izmantošana.

1917. gada aprī1ī tika izveidota Amerikas koledžu ziņu biroju asociācija, kura 1974. gadā ( pēc apvienošanas ar Amerikas augstskolu beidzēju padomi) kļuva par Izglītības veicināšanas un atbalsta padomi (CASE), kurā prezidenta posteni ieguva Alise L. Bīmena ( pirmā sieviete, kas vadīja valsts mēroga sabiedrisko attiecību asociāciju).

1925. gadā Edvarda D. Hovarda nodibināta sabiedrisko attiecību aģentūra mūsdienās ir ASV vecākā joprojām eksistējošā firma ar neatkarīgām īpašuma tiesībam.

Rūzvelta laiks un otrais pasaules karš[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā notika akciju biržas krahs, kam sekojā Lielā depresija, kura iezīmeja jaunu pavērsienu sabiedrisko attiecību attīstības vēsturē. Stabilais ekonominskās katastrofas stāvoklis un Frankina D. Rūzvelta Jaunais kurss veicināja sabiedrisko attiecību attīstību daudzās nozarēs.

Šajā periodā radās darbarīks — aptaujas, kas nodrošināja precīzāku un zinātniskāku sabiedriskās domas „mērīšanu” un vērtēšanu.

Otrais pasaules karš vardarbīgi izraisīja vides pārmaiņas un tādējādi veicināja sabiedrisko attiecību attīstību. Tagad sabiedrisko attiecību instruments bija Militārās informācijas nodaļa (OWI).

Pēckara ekonomiskais uzplaukums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispasaules tirdzniecības attīstība un politiskie konflikti visā pasaulē palielināja sabiedrisko attiecību izmantošanas apjomu. Telekomunikāciju un transporta attīstība, televīzijas rašanās nodrošināja sabiedrisko zinātņu nozares stabilizēšanos un nobriešanu.

Šajā laika posmā sabiedrisko attiecību darbinieku skaits pārsniedza 100 000 cilvēku robežu. Tieši šajā periodā sabiedrskās attiecības kļuva par stabilu profesiju, bet ASV koledžās tika ieviesta jaun disciplīna — sabiedriskās attiecības.

Izmantotā literatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Skots M. Katlips, Alens H. Senters, Glens M. Brūms. Sabiedriskās attiecības. R.: Avots, 2002.