Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)

Sabiedrotie (angļu: Allies of World War II, franču: Alliés de la Seconde Guerre mondiale, krievu: Антигитлеровская коалиция, ķīniešu: 同盟國/同盟国) Otrā pasaules kara laikā bija valstis, kas pakāpeniski izveidoja militāru aliansi, lai stātos pretī Ass valstīm. Pēc 1941. gada ASV, Lielbritānija, PSRS un Ķīnas Republika izveidoja tā saukto "Lielo četrinieku", lai veidotu kopējo sabiedroto politiku. Kara beigu periodā lielākā daļa pasaules valstu pieteica karu Vācijai vai Japānas Impērijai, un to nostāšanos galveno Sabiedroto pusē uzskata par ANO aizsākumu.

Sākotnējie sabiedrotie (1939)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francijas Trešā republika, Britu impērija, Polijas Otrā republika.

Lielbritānijas sabiedrotie (1940)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Polijas kampaņas, kas beidzās ar Polijas iznīcināšanu, britu parlaments apstiprināja "Sabiedroto spēku likumu" (Allied Forces Act), sakarā ar kuru Vācijas okupētās valstis varēja veidot savas militārās vienības sadarbībā ar Lielbritāniju:

Beļģija, Nīderlande, Luksemburga, Francija, Norvēģija, Grieķijas Karaliste, Dienvidslāvijas Karaliste, Čehoslovākijas trimdas valdība, Polijas trimdas valdība.

Britu armijas rindās cīnījās 18 000 Polijas, 15 000 Norvēģijas un vairāki tūkstoši citu minēto valstu karavīru un pilotu.

Vācijas iekarotās Višī Francijas vietā nāca Šarls de Golls, kura Brīvo franču kustība kontrolēja daļu Francijas koloniālās impērijas. Sabiedrotajiem pievienojās britu domīnijas Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande, Dienvidāfrika. ASV spiediena rezultātā karu nacistiem pieteica arī lielākā daļa Dienvidamerikas valstu, no kurām aktīvi karā iesaistījās Brazīlijas Vargasa diktatūra.

Galvenie sabiedrotie (1942)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc sarunu par PSRS pievienošanos Ass valstīm izjukšanas Vācija 1941. gada 22. jūnijā uzbruka Padomju Savienībai. 1942. gada 1. janvārī Vašingtonas Arkādijas konferences laikā pieņēma Apvienoto Nāciju deklarāciju, kurā kā galvenie sabiedroti bija:

Apvienotā Karaliste, ASV, Ķīnas Republika un PSRS.

Sabiedroto valstu vadītāji Kairas konferencē 1943. gada 25. novembrī (Čans Kaiši, Franklins Rūzvelts, Vinstons Čerčils)
Čērčils, Trūmens, Staļins Potsdamas konferenē, 1945
Etlijs, Trūmens, Staļins Potsdamas konferencē, 1945

Sabiedroto valstu iesaistīšanās karā laika grafiks[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā sarakstā ir norādīti datumi, kuros valstis pieteica karu Ass lielvarām vai kad Ass lielvaras pieteica tām karu. Britu Indijai bija mazāk neatkarīgs statuss nekā citām Britu impērijas daļām.^[1]

1939. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polija: 1939. gada 1. septembris^[2]
Francija: 1939. gada 3. septembris.^[3]1940. gada 22. jūnijā Višī Francija maršala Petēna vadībā oficiāli kapitulēja Vācijai un kļuva par neitrālu valsti. Šo kapitulāciju nosodīja ģenerālis de Golls, kurš izveidoja Brīvās Francijas trimdas valdību, kas turpināja cīnīties pret Vāciju. Tā rezultātā izveidojās Francijas Republikas pagaidu valdība, ko pārējie sabiedrotie oficiāli atzina par likumīgu Francijas valdību 1944. gada 23. oktobrī.^[4] Petēna 1940. gada kapitulācija tika juridiski anulēta, tāpēc Francija tiek uzskatīta par sabiedroto visa kara laikā.^[5]
Apvienotā Karaliste/Britu impērija : 1939. gada 3. septembris^[3]
- Britu Indija: 1939. gada 3. septembris^[6]^[7]
Austrālija: 1939. gada 3. septembris^[6]^[8]
Jaunzēlande: 1939. gada 3. septembris^[6]^[9]
Nepāla: 1939. gada 4. septembris^[10]
Dienvidāfrikas Savienība: 1939. gada 6. septembris^[11]
Kanāda: 1939. gada 10. septembris^[11]
Maskatas un Omānas sultanāts: 1939. gada 10. septembris

1940. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Norvēģija: 1940. gada 8. aprīlis^[11]^[12]^[13]
Dānija 1940. gada 9. aprīlis^[14]
Beļģija: 1940. gada 10. maijs
Luksemburga: 1940. gada 10. maijs
Nīderlande: 1940. gada 10. maijs
Grieķijas Karaliste: 1940. gada 28. oktobris

1941. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidslāvijas Karaliste: 1941. gada 6. aprīlis,^[15] bijusi Ass valsts no 1941. gada 25. līdz 27. martam
PSRS: 1941. gada 22. jūnijs
Panama: 1941. gada 7. decembris
ASV: 1941. gada 8. decembris (pēc Pērlhārboras bombardēšanas Japānai tika pieteikts karš)^[16]
- Filipīnas: 1941. gada 8. decembris^[17]
Kostarika: 1941. gada 8. decembris^[11]
Dominikānas Republika: 1941. gada 8. decembris^[11]
Salvadora: 1941. gada 8. decembris^[11]
Haiti: 1941. gada 8. decembris^[11]
Hondurasa: 1941. gada 8. decembris^[11]
Nikaragva: 1941. gada 8. decembris^[11]
Ķīnas Republika: 1941. gada 9. decembris.^[11] (karā ar Japānu kopš 1937. gada)^[18]
Kuba: 1941. gada 9. decembris.^[11]
Gvatemala: 1941. gada 9. decembris.^[11]
ASV: 1941. gada 11. decembris (Vācija un Itālija pieteica karu ASV)^[11]

Pagaidu valdības vai trimdas valdības, kas 1941. gadā pieteica karu Ass valstīm:

Vjetnama (Vjetmins): 1941. gada 7. decembris
Korejas Republikas Pagaidu valdība: 1941. gada 10. decembris^[19]
Čehoslovākijas trimdas valdība: 1941. gada 16. decembris^[11]^[20]

1942. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Meksika: 1942. gada 22. maijs^[11]
Brazīlija: 1942. gada 22. augusts^[11]
Etiopijas Impērija: 1942. gada 14. decembris^[11]

1943. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Irākas Karaliste: 1943. gada 16. janvāris,^[11] bijusī Ass valstu sabiedrotā
Bolīvija: 1943. gada 7. aprīliis
Kolumbija: 1943. gada 26. jūlijs
Irāna: 1943. gada 9. septembris^[11]
Itālijas Karaliste: 1943. gada 10. oktobris,^[11] bijusī Ass valsts. Itālijas Sociālā Republika tika dibināta 1943. gada septembrī un turpināja karot Ass valstu pusē

1944. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Libērija: 1944. gada 27. janvārī^[11]
Rumānija: 1944. gada 25. augusts,^[11] bijusī Ass valsts
Bulgārija: 1944. gada 8. septembris,^[21] bijusī Ass valsts
Somija: 1944. gada 19. septembris, bijusī Ass valstu sabiedrotā

1945. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ekvadora: 1945. gada 2. februāris
Paragvaja: 1945. gada 7. februāris^[11]
Peru: 1945. gada 12. februāris^[22]
Urugvaja: 1945. gada 15. februāris
Venecuēla: 1945. gada 15. februāris
Turcija: 1945. gada 23. februāris^[11]
Ēģipte: 1945. gada 24. februāris^[11]
Sīrija: 1945. gada 26. februāris^[11]
Libāna: 1945. gada 27. februāris^[11]
Saūda Arābija: 1945. gada 1. marts^[11]
Argentīna: 1945. gada 27. marts^[23]
Čīle: 1945. gada 11. aprīlī pieteica karu Japānai^[11]
Itālija: 1945. gada 14. jūlijā Itālijas Karaliste oficiāli pieteica karu Japānai^[24]
Mongolija: 1945. gada 10. augustā pieteica karu Japānai

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Ian Dear, Ian. and M.R.D. Foot, eds., The Oxford companion to World War II (1995)
↑ Weinberg, Gerhard L. (2005) A World at Arms: A Global History of World War II (2nd ed.). Cambridge University Press. pp. 6.
↑ ^3,0 ^3,1 «1939: Britain and France declare war on Germany». BBC. 1939. gada 3. septembris. Skatīts: 2015. gada 17. februāris.
↑ «Ordre de la Libération». ordredelaliberation.fr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=
↑ «Ordonnance du 9 août 1944 relative au rétablissement de la légalité républicaine sur le territoire continental. – Legifrance». legifrance.gouv.fr.
↑ ^6,0 ^6,1 ^6,2 Connelly, Mark. The IRA on Film and Television: A History. McFarland, 2012. 68. lpp. ISBN 978-0-7864-8961-9.
↑ Weinberg, Gerhard L. A World at Arms: A Global History of World War II. Cambridge University Press, 2005. 65. lpp. ISBN 978-0-521-61826-7.
↑ Morgan, Kenneth. Australia: A Very Short Introduction. Oxford : Oxford University Press, 2012. 89. lpp. ISBN 978-0-19-958993-7.
↑ New Zealand declares war on Germany, Ministry for Culture and Heritage, updated 14 October 2014
↑ Selley, Ron, Kerrin Cocks. I Won't Be Home Next Summer: Flight Lieutenant R.N. Selley DFC (1917Ð1941). Pinetown : 30 Degrees South Publishers, 2014. 89. lpp. ISBN 978-1-928211-19-8.
↑ ^11,00 ^11,01 ^11,02 ^11,03 ^11,04 ^11,05 ^11,06 ^11,07 ^11,08 ^11,09 ^11,10 ^11,11 ^11,12 ^11,13 ^11,14 ^11,15 ^11,16 ^11,17 ^11,18 ^11,19 ^11,20 ^11,21 ^11,22 ^11,23 ^11,24 ^11,25 ^11,26 ^11,27 ^11,28 Kļūda atsaucē: tika izmantota Martin nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
↑ Kļūda atsaucē: tika izmantota Skodvin, Magne 1984 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta
↑ Tamelander, M. og N. Zetterling (2001): 9. April. Oslo: Spartacus.
↑ «Germany invades Denmark and Norway | Anne Frank House». Anne Frank Website (angļu). Skatīts: 2023-09-29.
↑ Vladislav B. Sotirović. Кнез Павле Карађорђевић и приступање Југославије Тројном пакту (serbu). NSPM, 2011. gada 18. decembris."
↑ Frank L. Kluckhohn. «U.S. Declares War, Pacific Battle Widens». The New York Times, 1941. gada 8. decembris. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. septembris. Skatīts: 2023-08-28.
↑ Dear and Foot, Oxford Companion to World War II pp 878–9
↑ Rana Mitter. «Forgotten ally? China's unsung role in World War II». CNN.
↑ A. Wigfall Green. The Epic of Korea. Read Books, 2007. 6. lpp. ISBN 978-1-4067-0320-7.
↑ Dear and Foot, Oxford Companion to World War II pp. 279–80
↑ A Political Chronology of Europe, Psychology Press, 2001, p.45
↑ Masterson, Daniel M. and Jorge Ortiz Sotelo in Thomas M. Leonard and John F. Bratzel. eds. Latin America During World War II (Rowman & Littlefield: 2007), 226p.
↑ Decree 6945/45
↑ Richard Doody. «Chronology of World War II Diplomacy 1939 – 1945». The World at War worldatwar.net. Skatīts: 2008. gada 14. augusts.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Ian Dear, Ian. and M.R.D. Foot, eds., The Oxford companion to World War II (1995)

[2] Weinberg, Gerhard L. (2005) A World at Arms: A Global History of World War II (2nd ed.). Cambridge University Press. pp. 6.

[BBCbritainfrance-3] 3,0 ^3,1 «1939: Britain and France declare war on Germany». BBC. 1939. gada 3. septembris. Skatīts: 2015. gada 17. februāris.

[4] «Ordre de la Libération». ordredelaliberation.fr. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. jūlijs. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=

[5] «Ordonnance du 9 août 1944 relative au rétablissement de la légalité républicaine sur le territoire continental. – Legifrance». legifrance.gouv.fr.

[Connelly-6] 6,0 ^6,1 ^6,2 Connelly, Mark. The IRA on Film and Television: A History. McFarland, 2012. 68. lpp. ISBN 978-0-7864-8961-9.

[7] Weinberg, Gerhard L. A World at Arms: A Global History of World War II. Cambridge University Press, 2005. 65. lpp. ISBN 978-0-521-61826-7.

[8] Morgan, Kenneth. Australia: A Very Short Introduction. Oxford : Oxford University Press, 2012. 89. lpp. ISBN 978-0-19-958993-7.

[9] New Zealand declares war on Germany, Ministry for Culture and Heritage, updated 14 October 2014

[10] Selley, Ron, Kerrin Cocks. I Won't Be Home Next Summer: Flight Lieutenant R.N. Selley DFC (1917Ð1941). Pinetown : 30 Degrees South Publishers, 2014. 89. lpp. ISBN 978-1-928211-19-8.

[Martin-11] 11,00 ^11,01 ^11,02 ^11,03 ^11,04 ^11,05 ^11,06 ^11,07 ^11,08 ^11,09 ^11,10 ^11,11 ^11,12 ^11,13 ^11,14 ^11,15 ^11,16 ^11,17 ^11,18 ^11,19 ^11,20 ^11,21 ^11,22 ^11,23 ^11,24 ^11,25 ^11,26 ^11,27 ^11,28 Kļūda atsaucē: tika izmantota Martin nosauktā atsauce, taču tā netika definēta

[Skodvin,_Magne_1984-12] Kļūda atsaucē: tika izmantota Skodvin, Magne 1984 nosauktā atsauce, taču tā netika definēta

[Tamelander-13] Tamelander, M. og N. Zetterling (2001): 9. April. Oslo: Spartacus.

[14] «Germany invades Denmark and Norway | Anne Frank House». Anne Frank Website (angļu). Skatīts: 2023-09-29.

[15] Vladislav B. Sotirović. Кнез Павле Карађорђевић и приступање Југославије Тројном пакту (serbu). NSPM, 2011. gada 18. decembris."

[16] Frank L. Kluckhohn. «U.S. Declares War, Pacific Battle Widens». The New York Times, 1941. gada 8. decembris. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 3. septembris. Skatīts: 2023-08-28.

[17] Dear and Foot, Oxford Companion to World War II pp 878–9

[18] Rana Mitter. «Forgotten ally? China's unsung role in World War II». CNN.

[A._Wigfall_Green-19] A. Wigfall Green. The Epic of Korea. Read Books, 2007. 6. lpp. ISBN 978-1-4067-0320-7.

[20] Dear and Foot, Oxford Companion to World War II pp. 279–80

[21] A Political Chronology of Europe, Psychology Press, 2001, p.45

[22] Masterson, Daniel M. and Jorge Ortiz Sotelo in Thomas M. Leonard and John F. Bratzel. eds. Latin America During World War II (Rowman & Littlefield: 2007), 226p.

[23] Decree 6945/45

[24] Richard Doody. «Chronology of World War II Diplomacy 1939 – 1945». The World at War worldatwar.net. Skatīts: 2008. gada 14. augusts.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]

[8]

[9]

[10]

[11]

[12]

[13]

[14]

[15]

[16]

[17]

[18]

[19]

[20]

[21]

[22]

[23]

[24]