Sabulis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sabulis
Martes zibellina (Linnaeus, 1758)
Sabulis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Apakškārta Suņveidīgie (Caniformia)
Virsdzimta Caunveidīgie (Musteloidea)
Dzimta Caunu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta Caunu apakšdzimta (Mustelinae)
Ģints Caunas (Martes)
Suga Sabulis (Martes zibellina)
Izplatība
Sable area.png

Sabulis jeb Sibīrijas cauna (Martes zibellina) ir vidēja auguma caunu dzimtas (Mustelidae) plēsējs, kas pieder caunu ģintij (Martes). Sabuļa tuvākā radiniece caunu ģintī ir Japānas cauna.

Sabulis pamatā dzīvo Sibīrijas taigā, sākot ar Urālu kalniem un beidzot ar Mongolijas un Ķīnas ziemeļiem.[1] Tas ir sastopamas arī Korejas pussalā[2] un Hokaido salā Japānā. Sabuļu izpaltības karti var apskatīt šeit. Pirms vairākiem simtiem gadu 15. gadsimtā tas dzīvoja arī Krievijas Eiropas daļā līdz Polijai un Somijai, Latviju, Lietuvu un Baltkrieviju ieskaitot.[3] Iespējams sabulis bija sastopams visā Skandināvijā.[4] Bet jau 18. gadsimtā sabulis vairs dzīvoja tikai Krievijā un arī tikai Krievijas ziemeļu daļā. Kopš 20. gadsimta sabulis Krievijas Eiropas daļā ir saglabājies ļoti niecīgos daudzumos, tas mūsdienās ir sastopams Pečoru apkaimē, kur izveidots dabas rezervāts sabuļu aizsardzībai.[3]

Kā kažokzvērs sabulis vienmēr ir bijis vērtēts kā īpaši vērtīgs, arī mūsdienās sabuļāda ir luksus klases kažokāda. Lai arī sabuļus Krievijas taigā joprojām medī, un sabuļādu ieguve dažām vietējām tautām ir gandrīz vienīgais peļņas avots,[5] tomēr lielākā daļa sabuļādas, ko mūsdienās var nopirkt tirdzniecībā, nāk no zvēraudzētavām. Lai pašūtu vienu kažoku, ir jānogalina 60 - 80 sabuļi.[6]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabuļa ķermenis ir garš, slaids, plastisks ar īsām kājām. Sabuļu tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Ķermeņa garums tēviņam ir 38 - 56 cm, astes garums 9 - 12 cm, svars 880 - 1800 g, mātītes ķermeņa garums ir 35 - 51 cm, astes garums 7 - 11,5 cm, svars 700 - 1560 g.[7] Galvas forma saplacināta, trīstūrveida ar smailu purniņu. Ausis vidēji lielas, noapaļotas. Gan priekškājām, gan pakaļkājām pieci pirksti ar asiem nagiem, kas piemēroti kāpšanai kokā. Ķepu spilventiņi segti ar biezu, elastīgu matojumu. Ziemā matojums gandrīz pilnībā nosedz nagus. Aste ļoti kupla un krāšņa, tomēr salīdzinoši ar citām caunām īsa.[3] Sabulis augumā ir līdzīgs meža caunai, tikai tā seja ir izstieptāka un garāka, tam ir lielākas ausis un īsāka aste.

Kažoks mīksts, pūkains un spožs. Kažoks sabulim ir dubults; apakšā ir īsāka biezā, zīdainā pavilna, bet to nosedz spīdīgā un pūkaina akotspalva. Ziemas kažoks ir biezāks un krāšņāks par vasaras kažoku. Ziemas kažoku sabulis nomet martā. Vispirms izkrīt pavilna, pēc tam nomainās akotspalva. Rudenī atkal uzaug bieza pavilna un nedaudz vēlāk krāšņā akotspalva. Oktobrī sabulis ir atguvis savu lepno izskatu.[3] Sabulim kažoks ir mīkstāks un zīdaināks kā Amerikas caunai. Krāsa variē no dzeltenbrūnas līdz tumši brūnai, gandrīz melnai. Pakaklei un krūtīm matojums ir gaišāks, kas var būt gan dzeltenbrūns, gan koši oranžs. Galvas matojums var būt vienā krāsā ar muguru vai gaišāks. Sāni nedaudz gaišāki par muguru, bet kājas un pavēdere tumši. [3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabulis migu parasti ierīko meža biezoknī un ūdens tuvumā. Migai tiek piemeklētas alas zem koku saknēm, kāds vecs koka dobums vai sakrituši koki. Lai arī sabulis spēj uzrāpties kokā, tas uz zemes jūtas drošāk. Sabuli nevar uzskatīt par tipisku nakts dzīvnieks, tas medībās iziet dienas gaismā; no rītiem un vakaros, bet nakts vidū un dienas vidū tas guļ savā migā. Sabulis pārvietojas nelieliem lēcieniem, pārmeklējot savu apkārtni.[3]

Sabulim ir lieliska dzirde, oža un redze, kas ļauj tam medīt tumsā. Pavasaros tēviņi kļūst ļoti neiecietīgi viens pret otru, satiekoties tie izkaujas. Toties satiekot mātītes, tēviņi ar tām uzsāk rotaļas. Ilgu laiku dabas pētnieki uzskatīja, ka pavasarī sabuļiem ir riesta laiks, tomēr pārošanās pavasarī nekad netika novērota. Arī zoodārzos sabuļi uzvedas līdzīgi. Novērojumi Maskavas zoodārzā apliecināja, ka riests sabuļiem sākas tikai jūlijā. Pavasara rotaļas sabuļiem sauc par "viltus riestu".[3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sabulis ir visēdājs, un tas ēd visu, ko var nomedīt. Sabulis medī zaķus un citus mazus dzīvniekuspeles, strupastes un burundukus. Sabuļi medī arī sermuļus, kas ir caunu dzimtas dzīvnieki tāpat kā sabuļi. Tas medī arī putnus, zivis, gliemjus un kukaiņus, īpaši bites un kamenes, izēd to medu un no putnu ligzdām olas. Reizēm sabulis uzbrūk kabargām, kas augumā līdzinās mūsu stirnām. Pie iespējas tas ēd dažādas ogas un riekstus. Reizēm sabulis seko lācim vai vilkiem, lai barotos no lielo plēsēju pārpalikumiem.[3]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riesta laiks sabuļiem sākas jūnija beigās un beidzas augusta sākumā. Mazuļi dzimst pēc 8 mēnešiem nākamā gada pavasarī. Kā visām caunām arī sabulim embrija attīstība tiek atlikta, patiesā grūsnība ilgst 25 - 30 dienas.[8] Piedzimst 1 - 7 akli, nevarīgi, gandrīz kaili mazuļi, visbiežāk 2 - 3. Piedzimstot tie sver 25 - 35 g, un tie ir apmēram 10 cm gari.[4] Tēviņi atbalsta mātītes laikā, kad piedzimst mazuļi, aizsargājot to teritoriju un sagādājot mātītei barību.[9] Acis mazuļiem atveras pēc 30 - 36 dienām, drīz pēc tam tie sāk staigāt, un māte tos sāk piebarot ar gaļu. Māte tos zīdī ar pienu 7 nedēļas. Uz pirmajām medībām māte mazuļus izved 6 - 8 nedēļu vecumā. Rudenī ģimene šķiras un katrs uzsāk savu pastāvīgo dzīvi.[3] Dzimumbriedumu jaunie sabuļi sasniedz 2 gadu vecumā.

Kolonoka sabuļa otas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No Sibīrijas kolonoka kažoka spalviņām ražo smalkākās un labākās akvareļu otiņas, kā arī eļļas krāsu otas.[10] Tās sauc par kolonoka sabuļu (angļu: kolinsky sable) otām, tām izmanto Sibīrijas kolonoku tēviņu ziemas kažoka spalvas, nevis sabuļa spalvas, kā visbiežāk cilvēki domā. Latvijas informācijas avotos šīs otas bieži tiek kļūdaini sauktas par Sibīrijas caunu otām.[11]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]