Sahāra

Āfrikas ziemeļi, Sahāras tuksnesis no kosmosa

Sahāra (arābu: صَحراء, ṣaḥrā, izrunā: [sˤɑħrɑːʔ] — ‘tuksnesis’) ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē un otrs lielākais tuksnesis aiz Antarktīdas. Tas Ziemeļāfrikā stiepjas vairāk nekā 5600 km garumā no Atlantijas okeāna līdz Sarkanajai jūrai un aizņem aptuveni 9 miljonus km², vairāk nekā ceturto daļu no visa Āfrikas kontinenta. Ziemeļu robežo veido Vidusjūra un Atlasa kalni, bet dienvidu robeža aptuveni sakrīt ar 17° paralēli uz ziemeļiem no ekvatora.

Dažas Sahāras tuksneša daļas veido desmitiem un simtiem km garas ceļojošas smilšu kāpas — ergi, kas nereti pārsniedz 200 m augstumu. Pasaulē augstākās smilšu kāpas atrodamas Sahāras tuksneša Alžīrijas daļā un sasniedz 465 m augstumu.

Ģeogrāfija

Sahāras tuksnesis Lībijas rietumos

Smiltis klāj tikai apmēram piekto daļu no visa Sahāras tuksneša.^{[nepieciešama atsauce]} Daļu tuksneša veido plakani oļiem klāti līdzenumi — regi. Tuksneša zemākais punkts atrodas Katāras ieplakā, Ēģiptē, 132 m zem jūras līmeņa, bet lielāko daļu Sahāras tuksneša veido akmeņainas augstienes — hamādas. Sahāras augstākā virsotne Emikusī, kas atrodas Tībestī kalnienē, Čadā, sasniedz 3415 m augstumu virs jūras līmeņa. Vidējais augstums svārstās no 300 līdz 450 metriem virs jūras līmeņa.

Demogrāfija

Sahārā dzīvo ļoti maz cilvēku, galvenokārt, arābi, berberi un mauri. No mazākām etniskajām grupām ievērojami ir arī tuaregi un tubu. Mazliet vairāk par pusi no Sahārā dzīvojošajiem ir lauksaimnieki, kas dzīvo oāzēs, bet atlikušie ir klejotāji vai daļēji klejotāji.

Flora un fauna

Izņemot oāzes, Sahāras veģetācija ir ļoti trūcīga, tomēr tikai dažās tuksneša vietās pilnībā nav atrodama neviena augu suga, piemēram, Tanezruftā un dažos Lībijas tuksneša reģionos. Lielākie Sahāras dzīvnieki ir antilopes un gazeles, kā arī pieradinātie vienkupra kamieļi un kazas. Tajā dzīvo arī zaķi, lapsas, ķirzakas, čūskas un dažādi kukaiņi.