Saharoze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saharoze
Sucrose 3Dprojection.png
Saharozes trīsdimensiju struktūrformula
Sucrose molecule 3d model.png
Saharozes molekulas modelis
Citi nosaukumi biešu cukurs, niedru cukurs
Ķīmiskā formula C12H22O11
Molmasa 342,29648 g/mol
Blīvums 1587 kg/m3
Kušanas temperatūra 186 °C (sāk sadalīties)
Viršanas temperatūra sadalās
Šķīdība ūdenī 203,9 g uz 100 ml (20 °C)

Saharoze (C12H22O11, niedru cukurs, biešu cukurs) ir ogļhidrāts, kas pieder pie disaharīdiem. Sastāv no D-glikozes un D-fruktozes cikliskajiem atlikumiem. Saharozes pilnais ķīmiskais nosaukums ir β-D-fruktofuranozil-(2→1)-α-D-glikopiranozīds. Ķīmiski tīra saharoze ir bezkrāsaini monoklīni kristāli ar saldu garšu; šķīst ūdenī. Ķīmiskā vai fermentatīvā hidrolīzē šķeļas līdz glikozei un fruktozei. Sintezējas fotosintēzes procesā augu lapās, uzkrājas stublājos, saknēs, augļos. Daudz saharozes ir cukurbietēs (≈18%), cukurniedru sulā (≈20%). Mikrobioloģiski no saharozes iegūst etilspirtu u.c. vielas. Saharozi plaši izmanto uzturā (pārtikas cukurs), pārtikas, plastmasu, celulozes rūpniecībā.

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saharoze ir sastopama ne tikai cukurbietēs un cukurniedrēs, no kā to iegūst rūpnieciski, bet arī bērzu, kļavu sulā, burkānos, bietēs, melonēs un daudzos citos dārzeņos un augļos.