Saka
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Saka nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Saka | |
|---|---|
| Vidējciems | |
 Sakaslejas luterāņu baznīca | |
  Saka  Saka | |
| Koordinātas: 56°51′12″N 21°12′39″E / 56.85333°N 21.21083°EKoordinātas: 56°51′12″N 21°12′39″E / 56.85333°N 21.21083°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Dienvidkurzemes novads |
| Pagasts | Sakas pagasts |
| Augstums | 5 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 28 |
| Pasta nodaļa | LV-3466 Pāvilosta |
Saka ir ciems Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, pagasta centrs. Izvietojusies pie Tebras un Durbes upju saplūšanas vietas Sakas upē pie autoceļa P111 42 km no novada centra Grobiņas un 212 km no Rīgas. Sakā atrodas pagasta pārvalde, bibliotēka, viesu nams, luterāņu un baptistu baznīcas.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstītajos avotos Saka ar nosaukumu Saccze vai Sacese minēta jau 1230. gada Kursas valsts dalīšanas dokumentos.[3] Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Sakas pils (Sackenhausen). Pils celtniecība varētu būt sākusies drīz pēc 1386. gada, kad Kurzemes bīskaps Oto izlēņojis Saku Arnoldam Lindalim. Pastāv uzskats, ka bīskaps licis šeit celt pili, lai nodrošinātu netraucētu satiksmi pa toreiz kuģojamo Tebru un aizsargātu Sakas upes grīvu. 1522. gadā pils nonāca Ostenzakenu dzimtas valdījumā, kuri pili pārvaldīja līdz 1714. gadam. Otrā Ziemeļu kara laikā 1660. gadā pils nopostīta, tā pēc tam vairs nav atjaunota.[4] Vēlāk uzcelta muižnieku kapliča, kas nojaukta 1940. gadā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Saku». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ S. Rusmanis, I. Vīks "Kurzeme". Izdevniecība "Latvijas Enciklopēdija", 1993. gads. ISBN 5-89960-030-6
- ↑ «Sakas pils vieta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 13. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 28. jūnijā.