Saksijas Morics

Saksijas Morics
Moritz Graf von Sachsen
Saksijas Morics kā Francijas ģenerālmaršals (1748)
Kurzemes hercogs
Amatā 1726. gadā — 1728. gadā
Priekštecis	Ferdinands Ketlers
Pēctecis	Ferdinands Ketlers
Dzimšanas dati	1696. gada 28. oktobrī Goslāra, Saksija (mūsdienās Vācija)
Miršanas dati	1750. gada 20. novembrī Šambora, Francija
Apglabāts	Sv. Tomasa baznīca, Strasbūra
Dinastija	Vetīnu dinastija
Tēvs	Augusts II
Māte	Marija Aurora no Kēnigsmārkas
Reliģija	luterticība

Saksijas Morics (vācu: Moritz Graf von Sachsen; dzimis 1696. gada 28. oktobrī, miris 1750. gada 20. novembrī) bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II ārlaulības dēls, kas uz īsu brīdi no 1726. gada līdz 1728. gada augustam (ievēlēšana anulēta jau 1726. gada oktobrī) bija ievēlēts par Kurzemes hercogu. Vēlāk kļuva par Francijas ģenerālmaršalu.

Biogrāfija

Saksijas Morics ir dzimis 1696. gada 28. oktobrī Goslārā. Viņš bija Polijas karaļa un Saksijas kūrfirsta Augusta II un viņa favorītes Marijas Auroras no Kēnigsmarkas ārlaulības bērns. Viņš bija pirmais no astoņiem atzītajiem Augusta II ārlaulības bērniem, lai arī dažādos avotos minēts līdz pat 354 Augusta II ārlaulības bērniem.

1698. gadā viņa māte nosūtīja viņu pie tēva, kurš tiko bija ievēlēts par Polijas karali, uz Varšavu. Taču nestabilās politiskās situācijas valstī dēļ, viņš lielāko daļu laika bija spiests uzturēties ārpus Polijas. Tas padarīja viņu diezgan patstāvīgu un tiek uzskatīts, ka tam vēlāk ir bijis pozitīvs iespaids uz viņa militāro karjeru. 12 gadu vecumā viņš iestājās Eižena no Savojas dienestā, kura ietvaros piedalījās Turnē un Monsas aplenkumos, kā arī Malplakē kaujā. Bija domas viņu nosūtīt uz jezuītu koledžu Briselē, taču pret to iebilda viņa māte. Vēlāk viņš dienēja Pētera I dienestā un Lielā Ziemeļu kara laikā cīnījās pret zviedriem. 1711. gadā Augusts II oficiāli atzina Moricu par savu dēlu un piešķīra viņam grāfa titulu.

1726. gadā Kurzemes landtāgs pēc hercogienes atraitnes Annas Ioanovnas uzstājīgas vēlēšanās sakšu grāfu Moricu ievēlēja par hercogu, kaut arī Dancigā uzturējās hercogistes reģents Ferdinands Ketlers. Morics solījās precēt hercoga atraitni, tomēr tas nebija Krievijas interesēs. No Rīgas Jelgavā ieradās kņazs Aleksandrs Meņšikovs ar karavīriem un Morics bija spiests bēgt no pilsētas un nocietināties Usmas ezera salā, kas mūsdienās tiek saukta par Moricsalu. Pēc aplenkuma salas Morica karavīri padevās un viņš atstāja Kurzemi.

Morics devās uz Franciju, kur 1736. gadā kļuva par ģenerālleitnantu, Austrijas troņa mantošanas karā 1741. gadā ieņēma Prāgu. 1744. gadā vadīja franču karagājienu uz Flandriju, 1745. gadā uzvarēja angļus pie Briseles un 1746. gadā tika iecelts par Francijas maršalu, 1747. gadā par franču iekarotās Nīderlandes pavēlnieku.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ferdinands Ketlers (valdīja kā reģents kopā ar Annu Ivanovnu)	Kurzemes hercogs 1726. gads - 1728. gads	Pēctecis: Ferdinands Ketlers