Saksis Gramatiķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Iespējamais Sakša rokraksts ar labojumiem latīņu valodā sarakstītās hronikas "Dāņu darbi" senākajā versijā
Sakša laikā celtā Roskildes Doma baznīca, kuras draudzē viņš kalpoja kā prāvests

Saksis Gramatiķis jeb, pareizāk, Saksis Garais (latīņu: Saxo Grammaticus, Saxo cognomine Longus; dzimis ap 1140. gadu, miris ap 1220. gadu) bija viduslaiku mūks, Lundas arhibīskapa Absalona sekretārs, pirmā Dānijas vēstures apraksta "Dāņu darbi" (Gesta Danorum) autors. Iesauku "Gramatiķis" viņam devis kāds 14. gadsimta hronists sakarā ar gramatiski pareizo latīņu valodu.

Viņa apkopotie vikingu sāgu tulkojumi latīņu valodā ir vērtīgs informācijas avots par Latvijas senvēsturi t.s. "Vikingu periodā" (8.-11.gs.) un agrāk. Cita starpā viņš savā hronikā iekļāva fragmentus no 6.gs. Senās Romas vēsturnieka Jordāna (Jordanes) sarakstītās hronikas Getica kādas no agrīnajām versijām , izvelkot no tās ziņas par gotu ķēniņa Ermanariha (gotu: Aírmanareiks) iekarojumiem aistu (kuršu un sembju) zemēs 4. gadsimtā. Aprakstīti trīs dāņu vikingu karagājieni uz Baltijas zemēm, ko vadīja Ragnārs Lodbroks (ap 840), Hadings (853) un Roriks (ap 857–862).

Dzīvesgājums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par hronista dzīvi ir saglabājušās vienīgi fragmentāras ziņas. Viņš pats savā hronikā ir pieminējis, ka viņa tēvs un vectēvs ir bijuši karavīri dāņu ķēniņu karaspēkā.

Jutlandes hronikā (Chronica Jutensis) ir pieminēts, ka Saksis ir dzimis Zēlandes salā. Viņš dzīvoja Krusta karu laikmetā, kad dāņi cīnījās pret slāvu vendu ciltīm tagadējās Ziemeļvācijas teritorijā. Pēc izkoptās latīņu valodas var secināt, ka viņš savu izglītību ir ieguvis kādā klosterī ārpus Dānijas. Pēc Lundas arhibīskapa Absalona rīkojuma viņš pamatā līdz 1185. gada sacerēja Dānijas vēsturi jeb "Dāņu darbus" latīņu valodā, kuras pirmās grāmatas ir apraksts par seno vikingu dieviem, bet no trešās grāmatas dominē dažādu varoņu dzīves apraksti, kas rīkojušies pēc šo dievu gribas.

Hronika beidzas ar ķēniņa Knuta VI valdīšanas laiku (1185), kad Saksis to ir beidzis rakstīt un vēlāk 1208. gadā vien uzrakstījis priekšvārdu. Šajā laikā viņš Roskildes katedrālē uzkalpojies līdz prāvesta amatam. Zināms, ka savā testamentā 1201. gadā arhibīskaps Absalons ir atlaidis Saksim parādu divarpus marku apmērā, bet licis atdot divas aizlienētās grāmatas Sores klosterim Zēlandē.

Saistība ar vēlākiem sacerējumiem[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viljams Šekspīrs 17. gadsimtā ir izmantojis Sakša Gramatiķa sāgu par dāņu ķēniņu Amletu savā traģēdijā "Hamlets". Savukārt Frīdrihs Šillers 18. gadsimtā rakstot lugu "Vilhelms Tells", ir iespaidojies no sāgas par bultas šaušanu ābolā, kas arī ir atrodama Sakša hronikā.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]