Saksofons

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saksofons.

Saksofons ir transponējošais mūzikas instruments ar konisku gaisa plūsmu, kas pieder koka pūšaminstrumentu grupai (kaut arī nekad nav ticis izgatavots no koka). Saksofoni parasti izgatavoti no misiņa un tiem ir vienas mēlītes iemutis, līdzīgi klarnetei. Saksofonu izgudroja Ādolfs Sakss 1841. gadā. Viņš gribēja radīt instrumentu, kas spēlē skaļāk par koka pūšaminstrumentu un būtu visuniversālākais instruments no misiņa. Sakss patentēja saksofonu 1846. gadā. Pirmais komponists, kas šo instrumentu izmantoja simfoniskajā orķestrī, bija Žoržs Bizē. Kaut arī saksofons bija paredzēts vairāk militārajai mūzikai, tas mūsdienās biežāk saistīts ar populāro mūziku, bigbenda mūziku, blūzu, agrīno rokenrolu un it īpaši džezu. Saksofona spēlētāju sauc par saksofonistu.