Salaspils novads

Salaspils novads
Salaspils novads
Karogs Ģerbonis
Centrs:	Salaspils
Kopējā platība:	122,8 km2
• Sauszeme:	100,0 km2
• Ūdens:	22,8 km2
Iedzīvotāji (2023):	23 451
Blīvums (2023):	234,5 iedz./km2
Izveidots:	2004. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Raivis Anspaks (Vienotība)
Teritoriālās vienības:	Salaspils pilsēta Salaspils pagasts
Mājaslapa:	www.salaspils.lv
Salaspils novads Vikikrātuvē

Salaspils novads ir pašvaldība Latvijas centrālajā daļā, Vidzemes dienvidrietumos. Novada centrs ir Salaspils, to veido divas teritoriālas vienības — Salaspils pilsēta un Salaspils pagasts (līdz 2010. gadam Salaspils pilsētas lauku teritorija). Robežojas rietumos ar Rīgu, dienvidos ar Ķekavas novadu, austrumos ar Ogres novadu un ziemeļos ar Ropažu novadu.

Pašreizējo novada teritoriju veido ne tikai kādreizējā Salaspils pagasta zemes, bet arī daļa no kaimiņu pagastu — Stopiņu, Ropažu, Katlakalna, Ikšķiles un Doles — teritorijām.

Daba

Salaspils novads atrodas Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, neliela daļa austrumos ietilpst Madlienas nolaidenumā. No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgs ģipšakmens (novads gandrīz viss atrodas ģipšakmens izplatības areālā), DA daļā dolomīts, kuru jau kopš viduslaikiem lieto celtniecībā, arī grants, saldūdens kaļķi un kūdra. Ģeoloģiski novadā dominē augšdevona Franas stāva nogulumi. Augsnes galvenokārt tipiski podzolētās un illuviālās humusa podzolētās. Aizsargājamā teritorija Doles salas dabas parks, Salaspilī atrodas Nacionālais botāniskais dārzs.

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.

Lielākā daļa teritorijas atrodas Daugavas labajā krastā, bet novadā ietilpst arī Doles sala. Pēc Rīgas HES uzbūvēšanas Daugavā pie Salaspils izveidota Rīgas HES ūdenskrātuve. Novada ziemeļos un austrumos plūst Mazā Jugla ar pieteku Pīļupi. Lielu ezeru nav, lielākie — Getliņu ezeri blakus Getliņu purvam.

Vēsture

Novads bija apdzīvots jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma (latīņu: Holme; vācu: Kirchholm, vēlākā Mārtiņsala) bija ievērojams Daugavas lībiešu centrs. 1186. gadā bīskaps Meinards salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (Kirchholm). 1255. gadā pils nonāca Rīgas arhibīskapa īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un Livonijas ordeņa savstarpējās cīņās. 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna Livonijas ordeņa pils.

Salaspils kauja (Pīters Snaierss, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca

1561. gadā, sabrūkot Livonijas ordeņa valstij, Salaspili iekļāva Polijas—Lietuvas valsts sastāvā esošajā Pārdaugavas hercogistē. 1577. gadā Livonijas kara laikā pils tika uzspridzināta. Pēc tam pils vairs netika atjaunota.

1605. gada 27. septembrī pie Salaspils skaitā daudz mazāks Lietuvas lielkņazistes un Kurzemes un Zemgales hercogistes karaspēks J. K. Hodkeviča vadībā sakāva 14 000 vīru lielo zviedru armiju ("Salaspils kauja"). Zviedru karalis Kārlis IX esot tik tikko izglābies.

No 1721. gada novads atradās Krievijas Impērijas sastāvā. 1861. gadā sāka darboties dzelzceļa līnija Rīga—Orla. 1915.—1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā divus gadus Daugavas piekraste atradās piefrontes joslā, tika nopostītas daudzas celtnes. 1941.—1944. gadā Otrā pasaules kara laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierīkoja karagūstekņu nometni un Salaspils koncentrācijas nometni civiliedzīvotājiem, kurā tagad atrodas Salaspils memoriāls (1967).

1935. gadā Rīgas apriņķa Salaspils pagasta platība bija 67 km² un tajā dzīvoja 1091 iedzīvotājs. 1945. gadā pagastā izveidoja Salaspils un Saulkalnes ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību Salaspilī. Salaspils izauga par pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. Rīgas rajona Salaspils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Saulkalnes ciemu, 1954. gadā — likvidēto Rubeņkalna ciemu, 1962. gadā — Ikšķiles ciema padomju saimniecības «Budeskalni» Ikšķiles un Tīnūžu nodaļu teritorijas, 1974. gadā — daļa likvidētā Katlakalna ciema un daļa Stopiņu ciema teritorijas. 1974. gadā daļu Salaspils ciema teritorijas pievienoja Stopiņu ciemam un Rīgas pilsētai, bet 1977. gadā — Ikšķiles ciemam. Lielākā būve šajā desmitgadē bija Rīgas HES, zem kuras ūdenskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. gadsimta otrajā pusē Salaspilī darbojās arī pētnieciskais Salaspils kodolreaktors. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gada 9. decembrī Salaspilij piešķīra pilsētas tiesības, bet Salaspils pagastu pakļāva pilsētai kā Salaspils lauku teritoriju. 2004. gadā Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Salaspils novadu. 2010. gadā Salaspils lauku teritoriju pārdēvēja par Salaspils pagastu.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads Iedz. ±% 1967 6 395 —     1979 17 615 +175.4%	Gads Iedz. ±% 1989 21 899 +24.3% 2000 21 045 −3.9%	Gads Iedz. ±% 2011 22 392 +6.4% 2021 22 944 +2.5%

Apdzīvotās vietas

Lielākās apdzīvotās vietas

N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji
1.	Salaspils	Pilsēta	—	17 808 (2023)
2.	Saulkalne	Ciems	Salaspils	1241 (2022)
3.	Acone	Ciems	Salaspils	542
4.	Jaunsaurieši	Ciems	Salaspils	403
5.	Mežezeri	Ciems	Salaspils	262
6.	Saurieši	Ciems	Salaspils	205
7.	Pikalne	Ciems	Salaspils	202
8.	Silabrieži	Ciems	Salaspils	130
9.	Bajāri	Ciems	Salaspils	111
10.	Rūķi	Ciems	Salaspils	110

Nacionālais sastāvs

Salaspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā
Latvieši (11784)			50.2%
Krievi (7706)			32.9%
Baltkrievi (1004)			4.3%
Ukraiņi (720)			3.1%
Poļi (420)			1.8%
Lietuvieši (216)			0.9%
Ebreji (32)			0.1%
Igauņi (17)			0.1%
Čigāni (4)			0.0%
Cita un neizvēlēta (1548)			6.6%

Tautsaimniecība

Salaspils novada teritorijai cauri stiepjas elektrificēta dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils. Novadā ir četras dzelzceļa stacijas — Dārziņi, Dole, Salaspils, Saulkalne. Salaspils novadu šķērso arī autoceļi A6 (Rīga—Daugavpils—Krāslava), A4 un A5 (Rīgas apvedceļš), reģionālais autoceļš P5 (Ulbroka—Ogre).

Izglītība

• Salaspils 1. vidusskola

Salaspils novada pašvaldība ir Latvijas Universitātes fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2013. gada, kad tika izveidota stipendija sava novada jauniešu atbalstam, kuri uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām. Izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.

Ārējās saites

• Oficiālā tīmekļa vietne