Saldus novads

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada. Par iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu skatīt rakstu Saldus novads (2009—2021).
Saldus novads
Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija Saldus novads no 2021. gada 1. jūlija
Saldus novada karogs Saldus novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Saldus
Kopējā platība:[1] 2 179,4 km2
 • Sauszeme: 2 122,5 km2
 • Ūdens: 56,9 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 26 529
Blīvums (2023): 12,5 iedz./km2
Izveidots: 2021. gadā
Domes priekšsēdētājs: Māris Zusts(LZS)
Mājaslapa: saldus.lv
Saldus novads Vikikrātuvē

Saldus novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1. jūlijā izveidota Latvijas pašvaldība, kurā tika apvienots agrākais Saldus novads un Brocēnu novads. Robežojas dienvidrietumos ar Dienvidkurzemes novadu, rietumos ar Kuldīgas novadu, ziemeļaustrumos ar Tukuma novadu, austrumos ar Dobeles novadu, kā arī dienvidos ar Lietuvas Šauļu un Telšu apriņķiem. Novada centrs atrodas Saldus pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā Saldus rajona teritoriju.

Teritoriālais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus novads sastāv no 21 teritoriālajām vienībām: Blīdenes pagasts, Brocēnu pilsēta, Cieceres pagasts, Ezeres pagasts, Gaiķu pagasts, Jaunauces pagasts, Jaunlutriņu pagasts, Kursīšu pagasts, Lutriņu pagasts, Nīgrandes pagasts, Novadnieku pagasts, Pampāļu pagasts, Remtes pagasts, Rubas pagasts, Saldus pagasts, Saldus pilsēta, Šķēdes pagasts, Vadakstes pagasts, Zaņas pagasts, Zirņu pagasts un Zvārdes pagasts.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada vidus, ziemeļu un austrumu daļa atrodas Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — centrā Saldus pauguraine, rietumos Vārmes nolaidenums, austrumos Spārnenes viļņotais līdzenums, dienvidaustrumos Lielauces pauguraine. Dienvidos Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenums. Rietumdaļā gar Ventu Kursas zemienes Pieventas līdzenums, galējos dienvidrietumos Ventas kreisajā krastā Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraine.[3] Reljefu veido galvenokārt lēzeni viļņoti pamatmorēnas līdzenumi (Ķirmeskalns 140 m), austrumos tie pāriet morēnu paugurainē, bet rietumos Ventas-Usmas ieplakā, kurā dziļā Ventas senleja ar terasēm.[4] Vietumis subglaciālo vagu ezervirknes.[5] Pamatiežus ziemeļdaļā veido augšdevona Famenas stāva nogulumi, dienvidu daļā pārsvarā perma, bet vietām arī juras, triasa, karbona un devona nogulumi. Derīgie izrakteņi: kaļķakmens (Kūmas, Nīgrande, Sātiņi-Sesile), dolomīts (Poģi), māls (Ceplīši, Ciecere, Saldus, Brocēni, Sātiņi), smilts (Namiķi), kūdra (Gāgu purvs, Veiķenieku purvs). Augsnes — galvenokārt podzolētās, vietām podzolētās gleja. Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 3%.[5]

Nokrišņu daudzums 650 — 750 mm gadā, ar maksimumu rietumos. Vidējā mēneša temperatūra novadā pēc dažādu gadu datiem:

  • 1970. gadā, LME: -4 — -4,5 °C janvārī, +16,5 — +17 °C jūlijā.[4]
  • 1986. gadā, LPE: -5 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā.[5]
  • 2020. gadā, Latvijas ģeogrāfijas atlants: -6 ° C janvārī, +16 — +16,5 ° C jūlijā.[3]

Upes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novads atrodas Ventas baseinā. Lielākās upes: Venta, Ciecere, Zaņa, Ezere, Vadakste, ziemeļdaļā Ēda (Šķēde), Amula, Imula.

Ūdenstilpes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17 ezeri, kas lielāki par 1 ha. Lielākie: Cieceres ezers (2,8 km²), Remtes ezers (0,76 km²).[5]

Dabas aizsardzība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: Zvārdes mežu dabas parks, dabas liegumi — Sātiņu dīķi, Zvārde.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novada apdzīvotība zināma kopš bronzas laikmeta. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt kurši, austrumdaļā jaukti ar zemgaļiem. 13. gadsimtā lielākā tā daļa ietilpa kuršu Starpzemē, nelielas daļas kuršu Bandavā un zemgaļu Dobenē.[6] Kopš 13. gadsimta beigām gandrīz visa teritorija ietilpa Livonijas Kuldīgas komturejā, izņemot Ventas kreiso krastu, kurš piederēja Kurzemes bīskapijai,[5] kopš 1561. gada Kurzemes un Zemgales hercogistē, ar 1795. gadu Krievijas Impērijas sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā Kurzemes guberņā. No 1915. gada vidus teritoriju bija okupējusi Vācija,[5] 1919. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
193536 559—    
195935 751−2.2%
196735 983+0.6%
GadsIedz.±%
197036 619+1.8%
197936 165−1.2%
198939 468+9.1%
GadsIedz.±%
200038 439−2.6%
201131 837−17.2%
202126 879−15.6%
Lielākās apdzīvotās vietas
N# Nosaukums Statuss Pagasts Iedzīvotāji
(2021)[8][9]
1. Saldus Pilsēta - 10 833
2. Brocēni Pilsēta - 3105
3. Druva Ciems Saldus 1045
4. Lutriņi Ciems Lutriņu 514
5. Kalni Ciems Nīgrandes 507
6. Ezere Ciems Ezeres 500
7. Nīgrande Ciems Nīgrandes 372
8. Kursīši Ciems Kursīšu 359
9. Oškalni Ciems Cieceres 357
10. Pampāļi Ciems Pampāļu 351

Nacionālais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saldus novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā[10]
Latvieši (23003)
  
86.7%
Lietuvieši (1402)
  
5.3%
Krievi (1083)
  
4.1%
Ukraiņi (352)
  
1.3%
Baltkrievi (281)
  
1.1%
Poļi (106)
  
0.4%
Čigāni (18)
  
0.1%
Igauņi (5)
  
0.0%
Ebreji (1)
  
0.0%
Cita un neizvēlēta (278)
  
1.0%

Pašvaldība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautsaimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojami novadnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O.Kalpaka muzejs un piemiņas vieta "Airītes".

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]