Salnavas pagasts
| Salnavas pagasts | |
|---|---|
 | |
| Novads: | Ludzas novads |
| Centrs: | Salnava |
| Kopējā platība:[1] | 166,3 km2 |
| • Sauszeme: | 163,5 km2 |
| • Ūdens: | 2,8 km2 |
| Iedzīvotāji (2023):[2] | 545 |
| Blīvums (2023): | 3,3 iedz./km2 |
| Izveidots: | 1945. gadā |
| Mājaslapa: | www |
 Salnavas pagasts Vikikrātuvē
| |
Salnavas pagasts ir viena no Ludzas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļrietumos, Krievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Kārsavas pilsētu un Malnavas un Mežvidu pagastiem, Rēzeknes novada Nautrēnu pagastu, Balvu novada Krisjāņu, Tilžas un Baltinavas pagastiem.
Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Upes: Aukupeite
Ezeri: Kugreņu ezers, Nūmiernes ezers, Vidējais ezers un Voitupļavas ezers[4]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirms 1920. gada agrārās reformas tagadējā Salnavas pagasta teritorijā atradās Ruskulovas muiža, Salnavas muiža un Žurilovas muiža. Agrārās reformas gaitā Ruskulovas muiža tika sadalīta 1588 vienībās 15 949 ha kopplatībā.[5] Saļņevas muižas īpašumā esošos 2237 ha sadalīja 80, bet Žurilovas muižas 257 ha - 72 vienībās. Zemnieka saimniecības vidējā platība bija 5 – 15 ha.
1945. gadā Kārsavas pagastā izveidoja Salnavas ciema padomi. 1954. gadā Salnavas ciemam pievienoja Oponosu ciemu, 1955. gadā - Ruskulovas ciemu, 1977. gadā - daļu Malnavas, Kārsavas un Baltinavas ciemu teritorijas. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[6] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Kārsavas novadā. 2021. gadā Kārsavas novadu iekļāva Ludzas novadā.
Dabas un kultūrvēsturiskais mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Kugriņu purvs un mežs – dabas liegums.
- Salnavas muižas brīvā plānojuma parks – vietējas nozīmes dabas piemineklis.
- Salnavas muižas apbūve – vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
- Salnavas katoļu kapela – vietējais arhitektūras piemineklis.
- Ruskulovas muižas regulārā plānojuma parks – īpaši aizsargājamais dabas
Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielākās apdzīvotās vietas ir Salnava (pagasta centrs), Korecki, Ruskulova, Aizeļkšņi, Aizsili, Bļaši, Bieleņi, Orinski, Otrā Bozova, Kaļvine, Kaupuži, Pliešova, Stendži, Zaciški, Žeikari, Zobļova, Žurlova, Rogi.
Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 2 oktobris 2023.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ Vietvārdu datubāze
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīcas XXI. sējuma 42877-42878 lpp. Rīga: 1940.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
