Saloniki

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Saloniki
Θεσσαλονίκη
—  pilsēta  —
Saloniku baltais tornis — pilsētas simbols
Saloniku baltais tornis — pilsētas simbols
Flag of Saloniki
Karogs
Official seal of Saloniki
Emblēma
Saloniki
Red pog.png
Saloniki
Koordinātas: 40°38′N 22°57′E / 40.633°N 22.950°E / 40.633; 22.950Koordinātas: 40°38′N 22°57′E / 40.633°N 22.950°E / 40.633; 22.950
Valsts Karogs: Grieķija Grieķija
Perifērija Flag of Greek Macedonia.svg Centrālā Maķedonija
Nome Saloniku nome
Dibināta 315. gadā p.m.ē.
Augstums vjl 0–250 m
Iedzīvotāji (2011. gadā)
 - pilsēta 322 240
 - aglomerācijā 1 104 460
Laika josla EET (UTC+2)
 - Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Citi nosaukumi Salonicco - itāļu
Salonic - rumāņu
Солун - slāvu
Selanik - turku
Mājaslapa: www.thessalonikicity.gr

Saloniki (grieķu: Θεσσαλονίκη) ir otra lielākā pilsēta Grieķijā. Atrodas valsts ziemeļos pie Egejas jūras Termaikas līča pie Halkidīkes pussalas. Grieķu Maķedonijas galvaspilsēta. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs.

Slavena kā vieta, kur atrodas Sv. Demetrija (Άγιος Δημήτριος της Θεσσαλονίκης) relikvijas.

Svarīgs izglītības centrs — Saloniku Aristoteļa universitāte ir lielākā universitāte Grieķijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsētu ap 315. gadu p.m.ē. nodibina KasandrsMaķedonijas karalis senākas pilsētas Termas vietā un nosauca to savas sievas, Maķedonijas Aleksandra māsas, Tesalonikas vārdā. Saloniki auga ātri un jau II gs. p.m.ē. pilsētai bija aizsardzības mūri un autonomija.

Pēc Maķedonijas krišanas 168. gadā p.m.ē. Saloniki kļuva par romiešu pilsētu un attīstījās kā tirdzniecības pilsēta, jo atradās uz svarīgā Via Egnatia starp Bizantiju (vēlāko Konstantinopoli, tagad Stambula Turcijā) un Dirahiju (tagad Durresi Albānijā). I gs. pilsētā atradās ievērojama ebreju kopiena, un pilsēta kļuva par agrīnu kristietības centru. Savā otrajā misijas ceļojumā vietējā sinagogā sludināja Sv. Pāvils. 306. gadā imperators Maksimiāns sodīja ar nāvi prokonsulu Demetriju, kurš vēlāk tika kanonizēts un kļuva par Saloniku aizgādni, vienu no Grieķijas un visas viduslaiku Eiropas ievērojamākajiem svētajiem.

Pēc Romas impērijas sadalīšanas Saloniki bija otra ievērojamākā Bizantijas pilsēta. 620. gadā zemestrīce noposta pilsētu. VII gs. Saloniku apkārtnē ienāk slāvi, tomēr pašu pilsētu neieņem. Imperators Mihails III IX gs. aicina Salonikos dzimušos brāļus Kirilu un Metodiju doties misijas ceļojumā uz ziemeļu apgabaliem. Brāļi misijas laikā izgudro slāvu alfabētu (glagolicu un, iespējams, kirilicu), kā arī, pamatojoties uz slāvu valodas dienvidu dialektiem, ievieš senslāvu valodu.

904. gadā arābi no Krētas izposta pilsētu un aizved verdzībā 22 000 iedzīvotājus. 1185. gadā Sicīlijas normāņi ieņem pilsētu, tomēr pēc gada tiek padzīti. 1204.gadā, kad Ceturtā Krusta karā tiek nopostīta Konstantinopole, Saloniki kļust par Latīņu impērijas vasaļvalsts - Saloniku karalistes galvaspilsētu, tomēr 1224. gadā to ieņem Epīras despotāta valdnieks Mihails Duka. XIV gs. vidū Salonikos valda zeloti. 1430. gada 29. martā osmaņu valdnieks Murads II ieņem Salonikus un pievieno Osmaņu impērijai.

Osmaņu laikos Saloniki ir ļoti daudznacionāla pilsēta. Pilsētā ir grieķu, turku, bulgāru, albāņu un liela sefardu ebreju kopiena. Saloniki ir viena no ievērojamākām pilsētām impērijā. 1888.gadā pilsētu sasniedz dzelzceļš. 1881. gadā Salonikos dzimis modernās Turcijas "tēvs" Mustafa Kemals Ataturks. XX gs. sākumā Saloniki ir jaunturku kustības galvenais centrs.

Pirmā Balkānu kara laikā Salonikus 1912. gada 26. oktobrī ieņem grieķu karaspēks. 1913. gada 18. martā Salonikos psihiski slims cilvēks nogalina Grieķijas karali Georgiju I.

1915. gadā, 1. pasaules kara laikā Salonikus ieņem Antantes karaspēks placdarmam pret Bulgāriju. Saloniki kļūst par vienu no Grieķijas galvaspilsētām, jo šeit atrodas viena no divām Grieķijas valdībām.

1917. gada 5. augustā lielākā daļa pilsētas nodeg. Pēc dažiem gadiem pilsētu atjauno no jauna, un Saloniki austrumu pilsētas vietā iegūst eiropeiskus vaibstus ar regulāru plānojumu.

Pēc Grieķu-turku kara un Lozannas miera līguma noslēgšanas (1922), turku-grieķu iedzīvotāju apmaiņas programmas ietvaros pilsētā ieradās no Mazāzijas izsūtītie grieķi. Pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski palielinās. Pilsēta tiek dēvēta par Bēgļu galvaspilsētu, arī Nabagu māti. Rezultātā arī mūsdienās iedzīvotāju sadzīve un kultūra ir drīzāk mazāziska, nekā raksturīga Grieķijas Eiropas daļai.

No 1941. gada 9. aprīļa līdz 1944. gada 30. oktobrim pilsēta ir vācu okupācijā.

1978. gada 20. jūnijā pilsēta cieš spēcīgā zemestrīcē, kura izposta arī senos pieminekļus.

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Saloniku Baltais tornis (Λευκός Πύργος, Leukos Pirgos) - pilsētas simbols. Celts XVI gs.
  • Romas impērijas imperatora Galērija triumfa arka (Καμάρα) un mauzolejs. Mauzolejs pēc Konstatīna Lielā (IV gs.) pavēles tika pārveidots par baznīcu. Viena no vecākajām baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām
  • Sv. Demetrija baznīca
  • Bizantijas laika aizsardzības mūri

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salonikos dzimuši:

Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]