Samoa salas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Samoa salas
Ciems Tutuilas salā
Samoa salas
Orange pog.svg
Samoa salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Polinēzija
Koordinātas 14°16′0″S 171°12′0″W / -14.26667, -171.2
Salu skaits 14
Platība 3028 km²
Augstākais kalns Silisili
1858 m
Administrācija
Valsts Karogs: Samoa Samoa
Teritorija Karogs: Amerikāņu Samoa Amerikāņu Samoa
Lielākā pilsēta Apija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 250 100 (2001)

Samoa salas (angļu: Samoan Islands) ir vulkānisku salu arhipelāgs Polinēzijā, Klusā okeāna centrālajā daļā. Divas lielākās rietumu salas aizņem neatkarīgā Samoa valsts, arhipelāga austrumdaļu — ASV teritorija Amerikāņu Samoa.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka cilvēki salās apmetušies ap 1050. gadu p.m.ē. Pirmais no eiropiešiem salas 1722. gadā atklāja holandiešu jūrasbraucējs Jakobs Rogevēns un nosauca tās par Boumana salām (nīderlandiešu: Bouman Eylanden) par godu ekspedīcijas kuģa Thienhoven kapteinim Kornelisam Boumanam (Cornelis Bouman). 1768. gadā salas apmeklēja franču jūrasbraucējs Luī Antuāns de Bugenvils un nodēvēja tās par Jūrasbraucēju salām[1] (franču: îles du Navigateur). 1889. gadā Samoa kļuva par ASV, Lielbritānijas un Vācijas kondomīniju, 1899. gadā sadalīta starp ASV (austrumdaļa) un Vāciju (rietumdaļa). 1914. gadā Vācijas valdījumu ieņēma Jaunzēlande un 1920. gadā ieguva Nāciju Līgas mandātu salu pārvaldei. 1962. gadā Samoa rietumdaļa ieguva neatkarību kā Rietumsamoa.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 616. lpp

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]