Samveidīgās

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Samveidīgie)
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Samveidīgās
Siluriformes (Hay, 1929)[1]
Vjetnamas pangasija (Pangasius hypophthalmus)
Vjetnamas pangasija (Pangasius hypophthalmus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kārta Samveidīgās (Siluriformes)

Samveidīgās, samveidīgās zivis (Siluriformes) ir viena no kaulzivju (Osteichthyes) kārtām, kas pieder starspuru klasei (Actinopterygii). Pēc 2007. gada sistemātikas datiem samveidīgo kārtā ir 36 mūsdienās dzīvojošas zivju dzimtas un vairāk kā 3000 sugu. Samveidīgo kārta ir otra vai trešā lielākā kārta visā mugurkaulnieku apakštipā. Un var teikt, ka katrs 20 mugurkaulnieks ir samveidīgā zivs.[2]

Samveidīgām zivīm ir raksturīgas izteiksmīgas ūsas, kas atgādina kaķa ūsas, tādēļ angliski samveidīgas zivis sauc par kaķazivīm (angļu: catfish). Samveidīgās zivis ir ļoti dažādas gan izskatā, gan augumā. Starp tām ir gan smagākās saldūdens zivis, kā milzu sams (Pangasianodon gigas) no Dienvidaustrumāzijas, gan garākās, kā Eiropas sams (Silurus glanis), gan mazās, smalkās parazītiskās sugas, kā Vendela sams (Vandellia cirrhosa). Samveidīgās zivis var būt gan bez zvīņām, gan klātas ar bruņu plāksnītēm. Tomēr ir samveidīgās zivis, kurām galvenā ārējā pazīme - garas ūsas, nav nemaz tik izteikta. Samveidīgo zivju kopējā morfoloģiskā pazīme ir saplacināta galvaskausa forma un samazināts peldpūšļa veids.

Samveidīgām zivīm ir liela komerciāla nozīme cilvēku saimnieciskajā dzīvē; daudzas lielo sugu zivis tiek audzētas audzētavās vai zvejotas cilvēku pārtikai; bet daudzas mazo sugu zivis ir ļoti populāras akvāriju turētājiem.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienās dzīvojošās samveidīgās zivis dzīvo saldūdens tilpnēs vai nedaudz sāļos piekrastes jūras ūdeņos. To izplatība aptver visus kontinentus, izņemot Antarktīdu. Vilielākā sugu dažādība samveidīgajām zivīm ir tropiskajos Dienvidamerikas, Āfrikas un Āzijas reģionos.[3] Vairāk kā puse no visām samveidīgajām sugām dzīvo Amerikā. Tās ir vienīgās kaulpūsles (Ostariophysi), kas dzīvo Madagaskarā, Austrālijā un Jaungvinejā.[4] Tikai viena samveidīgo zivju suga dzīvo Latvijā, un tas ir Eiropas sams jeb vienkārši sams.[5]

Samveidīgās zivis dzīvo visdažādākā veida saldūdens tilpēs, tomēr lielākā daļa priekšroku dod sekliem, tekošiem ūdeņiem.[4] Apmēram 8 samveidīgo dzimtas dzīvo zem augsnes un 3 dzimtas no tām dzīvo alās.[6] Piemēram, Brazīlijas gruntsūdens samiņš (Phreatobius cisternarum) dzīvo seklajos gruntsūdeņos, bet artēziskajos ūdeņos vairs nav sastopams.[7] Vairākas sugas dzīvo tikai sālsūdenī.[8]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samveidīgām zivīm augšžoklis ir mazāks par apakšžokli, Eiropas sams (Silurus glanis)

Lielākā daļa samveidīgo zivju barojas uz ūdens tilpes dibena. Kopumā tām piemīt negatīvais peldēšanas raksturs, kas nozīmē, tās drīzāk nogrimst, nekā uzpeld ūdens virspusē, jo tām ir samazināts peldpūslis, un galva ir liela, smaga, un kaulaina.[4] Ķermeņa forma samveidīgajiem ir ļoti dažāda, lai gan lielākajai daļai ķermenis ir cilindrisks ar saplacinātu priekšgalu, kas ļauj ērti baroties virs grunts.[4]

Saplacinātā galvas forma ir piemērota, lai ieraktos mīkstajos grunts nosēdumos. Lielākā daļa muti spēj atvērt ļoti plaši, un tām nav asu zobu; kopumā samveidīgie barojas, barību iesūcot, nevis to saķerot un kožot.[4] Samveidīgajiem ir samazināts augšžoklis, kas nozīmē, ka tās nespēj izvirzīt muti uz priekšu kā citas zivis, piemēram, karpas.[4]

Samveidīgajām zivīm var būt līdz pat 4 pāriem ūsu: nāsu ūsas, augšžokļa ūsas, kas atrodas katrā mutes pusē, un 2 pāri zoda ūsu. Ne visām sugām ir 4 pāri, ūsu skaits var būt arī mazāks. Ūsas ir nozīmīgs barības meklēšanas orgāns, jo to acis ir ļoti mazas. Kā visām kaulpūslēm, tām ir Vēbera aparāts, kas veidots no daudziem, sīkiem kauliņiem, savienojot iekšējo ausi ar peldpūsli.[3] Vēbera aparāts samveidīgajiem ir ļoti labi attīstīts, to peldpūslis ir samazināts, un līdz ar to tiem ir ļoti laba dzirde.[4]

Peru melnajai koridorai[9] (Corydoras semiaquilus) ir divas rindas bruņu plāksnīšu
Svītrainā zušu sama (Plotosus lineatus) dzēliens var būt nāvējošs

Samveidīgajiem nav zvīņu: to ķermeņi bieži ir kaili. Dažām sugām ādu sedz gļotas, kas ļauj tām elpot caur ādu.[4] Dažām sugām ādu sedz kaulainas plāksnītes, kuras sauc par bruņu plāksnītēm. Bruņu plāksnītes ir sakārtotas vienā vai vairākās rindas. Plāksnītes atspoguļo skriemeļu kustību.

Visām samveidīgajām zivīm, izņemot elektriskos samus (Malapteruridae), muguras spurai un sānu spurām ir stingrs, dobs, kaulains, dzelonim līdzīgs, spuru balstošs stars.[2] Tas kā īlens ir garāks par pārējo spuras formu un tiek lietots kā ass ierocis. Dažām sugām stars izdala dzelošu olbaltumvielu, ja tās tiek nokaitinātas vai satrauktas.[3] Dažām sugām izdalītais olbaltums ir tik spēcīgs, ka sadzelti peldētāji ir jānogādā slimnīcā. Svītrainā zušu sama (Plotosus lineatus) dzēliens var būt nāvējošs.[3]

Jaunajiem samveidīgajiem, kā kopumā visām zivīm tas ir raksturīgs, ir lielas galvas, acis un astes spura, salīdzinot ar pieaugušiem indivīdiem. Bieži jaunajās zivīs ir grūti atpazīt dzimtu, īpaši tām, kurām ir vertikāli izcelta ķermeņa forma un spuras, toties samveidīgās zivis pamatā ir viegli atpazīstamas, jo jaunās zivis ārēji atgādina pieaugušas zivis gan formā, gan krāsā. Apmēram pusei samveidīgo zivju dzimtu ir raksturīgs seksuālais dimorfisms.[10]

Auguma atšķirības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samveidīgajām zivīm ir viena no lielākajām auguma dažādībām kaulzivju klasē (Osteichthyes).[4] Ir daudzas sugas, kas ir īsākas par 12 cm.[3] Mazākās samveidīgo sugas, kā aspredo sami (Aspredinidae) un parazītsami (Trichomycteridae) dzimumbriedumu sasniedz, kad tie ir 1 cm gari.[2]

Eiropas sams (Silurus glanis) un Aristoteļa sams (Silurus aristotelis) ir vienīgās sugas, kurām ir Eiropas izcelsme. Turklāt Aristoteļa sams dzīvo tikai Grieķijā. Eiropas sams ir viens no lielākajiem samveidīgajiem, tā lielākie eksemplāri var sasniegt 3 metru garumu un 150 kg svaru.

Lielas samveidīgās zivis ir arī zilais sams (Ictalurus furcatus) un plakangalvas sams (Pylodictis olivaris), bet vislielākais ir milzu sams (Pangasianodon gigas). Lielākais, fiksētais tā eksemplārs ir 2005. gadā noķertais milzu sams, kas svēra 293 kg.[11]

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samveidīgo kārta diezgan bieži tiek mainīta. Ir vairākas zivju sugas, kuras nav sistematizētas nevienā esošajā samveidīgo dzimtā. Tās ir Hora sami (Horabagrus), avota sami (Phreatobius)[12] un Sanfransisku sami (Conorhynchos). Par vairākām ģintīm zinātnieki nespēj savā starpā vienoties, kurai samveidīgo dzimtai tās pieder, kā, piemēram, Nelsona 2006. gada sistemātika kā pastāvīgas dzimtas izdala garkakla samu (Auchenoglanididae) dzimtu un dzeloņsamu (Heteropneustidae) dzimtu. Toties "Samu sugu saraksts" (angļu: All Catfish Species Inventory - ACSI) tās sistematizē kā citu dzimtu ģintis. Cita samveidīgo sistēma FishBase un Integrated Taxonomic Information System izdala pastāvīgu samveidīgo bučusamu (Parakysidae)[13] dzimtu , kuru abas iepriekšminētās sistēmas uzskata par straujupju samu (Akysidae) dzimtas ģinti.[3] Daudzos sarakstos nav iekļautas jaunākās, atklātās samveidīgās zivis, kā Madagaskaras samu (Anchariidae) un Hora samu (Horabagridae) dzimtas. Līdz ar to sugu un dzimtu skaits variē atkarībā no autora un informācijas avota. Par autoratīvāko sistēmu tiek uzskatīta ACSI klasifikācija, šī saraksta autori iegulda lielu darbu samveidīgo zivju izpētē un klasifikācijā. Laikā no 2003. gada līdz 2005. gadam tika atklātas, nosauktas vārdā un aprakstītas vairāk kā 100 samveidīgo sugu. Jaunākā samveidīgo zivju dzimta ir 2005. gadā aprakstītā Čiapas samu (Lacantuniidae) dzimta.

Nelsona sistemātika[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Samveidīgās zivis pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cepta pangasija ar rīsiem un sarkanajiem pipariem

Samveidīgās zivis tiek zvejotas, kā arī audzētas zivju audzētavās cilvēku pārtikai jau vairākus simtus gadus. Šādas tradīcijas ir gan Āfrikā, gan Āzijā, gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā. Uzskats par samveidīgo garšas kvalitātēm ir ļoti atšķirīgs. Daži uzskata, ka tām piemīt izcilas garšas īpašības, citi, ka samveidīgie ir pārāk ūdeņaini ar pārāk vāji izteiktu garšu.[14] Centrāleiropā samveidīgie ir delikateses. Eiropiešu tradīcijas ir nonākušas arī Amerikā, kurā samveidīgie ir ļoti populāras pārtikas zivis. Vispopulārākās ēdamās samveidīgās zivis ASV ir zilais sams (Ictalurus furcatus) un Amerikas sams (Ictalurus punctatus). Abas ir plaši sastopamas gan savvaļā, gan intensīvi tiek audzētas zivjsaimniecībās. Eiropā, protams, populārs ir Eiropas sams.

Samveidīgās zivis tiek sagatavotas ļoti dažādi: Eiropā ir populāri samu gatavot līdzīgi karpai; ASV samus parasti cep, pirms tam apvārtot kukurūzas miltos; Āzijā samus grillē, lietojot asas garšvielas un pasniedzot ar dārzeņiem vai rīsiem. Āzijā pastāv uzskats, ka samveidīgo zivju gaļa palīdz attīrīt asinis, tādēļ slimniekiem mēdz sagatavot samu kariju, lai ātrāk atveseļotos. Samveidīgās zivis satur bagātīgi vitamīnu D,[15] audzētavās audzētām zivīm ir zemāks omega 3 taukskābju līmenis, bet toties augstāks omega 6 līmenis. Samveidīgo zivju gaļa neskaitās košergaļa, tādēļ to neēd jūdaisma reliģijas piekritēji.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]