Sandra Kalniete

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sandra Kalniete
Sandra Kalniete

Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Indulis Bērziņš
Pēctecis Rihards Pīks

ES komisārs no Latvijas
Amatā
2004. gada 1. maijs — 2004. gada 22. novembris
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Indulis Emsis
Priekštecis nav
Pēctecis Andris Piebalgs

Dzimis 1952. gada 22. decembrī (59 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Toguras ciems, Tomskas apgabals, PSRS
Tautība latviete
Politiskā partija LTF
Jaunais laiks
Pilsoniskā savienība
Dzīvesbiedrs (e) Ansis Reinhards[1]
Profesija Mākslas vēsturniece
politiķis
Alma mater Latvijas Mākslas akadēmija

Sandra Kalniete (dzimusi 1952. gada 22. decembrī) ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte, kura šobrīd pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā. Bijusī Latvijas Tautas Frontes valdes priekšsēdētāja vietniece.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija

Dzimusi 1952. gada 22. decembrī Tomskas apgabala Toguras ciemā (Krievijas Federācija), uz Sibīriju izsūtīto Ligitas un Aivara Kalniešu ģimenē. S. Kalnietes māte tika deportēta 1941. gadā, 1946. gadā viņa atgriezās atpakaļ Latvijā, bet 1949. gadā otro reizi nu jau visa ģimene tika izsūtīta uz Sibīriju. Ģimene atgriezās LPSR 1957. gada 30. maijā.

1960.-1971. gadā mācījās Rīgas 39. astoņgadīgajā skolā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 39. vidusskolā. 1975.-1981. gadā studēja (neklātienē) Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslas kritikas fakultātē, Mākslas vēstures un teorijas nodaļā. 1981.-1982. gados S.Kalniete strādāja Ražošanas apvienībā „Daile” par šuvēju salonā "Baltijas modes". 1983. gadā kļuva par sekretāri-referenti LPSR Mākslinieku savienībā (1987.-1990. gados LMS valdes atbildīgā sekretāre). 1985.-1987. strādāja par sekretāri izdevniecībā „Liesma”. 1988. gadā sāka strādāt Latvijas Tautas frontē par Domes atbildīgo sekretāri, no 1990. gada Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā par Protokola vadītāju (1990.-1993.). 1992. gadā papildinājās kursos Līdsas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, 1995. gadā Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā.

1996. gadā ieguva Mākslas teorijas zinātņu maģistra grādu.

[izmainīt šo sadaļu] Politiskā karjera:

  • 1988. gadā iesaistījās Latvijas Tautas frontē vadības darbā, kļūstot par Valdes priekšsēdētāja vietnieci.
  • 1990. gadā kļuva par Ārlietu ministra vietnieci Ivara Godmaņa valdībā. 1. sekretāre Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē.
  • No 1993. līdz 1995. gadam bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO Eiropas mītnē Ženēvā.
  • No 1997. līdz 2002. gadam strādāja par Latvijas vēstnieci Francijā.
  • 2002. gadā Saeima apstiprināja S.Kalnieti LR ārlietu ministres amatā Einara Repšes (JL) valdībā (2002. gada novembris — 2004. gada marts).
  • 2004. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja viņu Eiropas Komisijas kolēģijas sastāvā par Eiropas Komisijas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera asistenti (t.s. ēnu komisāri).
  • 2005. gadā kā līdzdibinātāja piedalījās Kokneses fonda izveidošanā.
  • Saistīta ar biedrību "ELJA50" (līdzdarbojās arī biedrības 1. kongresā 2006. gada 5.-7. augustā Pernigelē).
  • 2006. gada janvārī iestājās labēji konservatīvajā partijā „Jaunais laiks”. Novembrī tapusi ievēlēta Saeimā no partijas "Jaunais laiks" kandidātu saraksta. 5. septembrī partijas "Jaunais laiks" (2007. gadā tika izvirzīta kā JL kandidāte Valsts prezidenta amatam).
  • 2008. gada janvārī pameta partiju "Jaunais laiks" un iesaistījās jauna politiska spēka "Pilsoniskā savienība" veidošanā. Aprīlī piedalījās partijas "Pilsoniskā savienība" dibināšanā un kļuva par partijas valdes priekšsēdētāju.
  • 2009. gada jūnijā ievēlēta Eiropas Parlamentā, kur strādā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, Lauksaimniecības komitejā un Sieviešu tiesību un dzimuma vienlīdzības komitejā.

[izmainīt šo sadaļu] Svarīgākie LR ārpolitikas notikumi, pildot ārlietu ministres pienākumus

  • 2002. gadā parakstīja Kotonū (fr. Cotonau) līgumu, saskaņā ar kuru Latvija kļūst par Klusā okeāna valstu (piemēram, Taivānas) un Karību jūras jaunattīstības valstu ekonomiku donoru.
  • 2003. gadā LR pievienojās ASV sabiedroto koalīcijas iebrukumam Irākā.
  • 2004. gadā viņas vadībā izstrādāja izmaiņas Latvijas ārpolitikas stratēģiskajos dokumentos "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam" un "Latvijas Republikas ārpolitiskajā koncepcija".
  • 2004. gadā Latvija uzņemta Eiropas savienībā.
  • 2004. gadā Latvija uzņemta NATO.

[izmainīt šo sadaļu] Nozīmīgākie apbalvojumi

  • 1995. g. Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere
  • 2000. g. Ministru kabineta 2000.gada prēmijas laureāte
  • 2001. g. Francijas Goda leģiona ordeņa komandiere
  • 2002. g. Francijas Akadēmiskā Palmas zara ordeņa komandiere
  • 2004. g. Lietuvas Lielkunigaiša Ģedemina krusta lielkrusta komandiere
  • 2005. g. Atzinības krusta lielkrusta komandiere
  • 2009. g. «Fondation Mérite Européen» zelta medaļa par labākas un vienotākas Eiropas veidošanu
  • 2009. g. Baltijas Asamblejas medaļa par izcilu ieguldījumu Baltijas ceļa organizēšanā un koordinēšanā, Baltijas valstu vienotības nostiprināšanā un attīstīšanā, kā arī par Batijas valstu sadarbībai sniegto atbalstu

[izmainīt šo sadaļu] S.Kalnietes sarakstītās grāmatas

  • Latviešu tekstilmāksla (Latvian Textile Art), 1989.
  • Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza, 2000.
  • Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, 2001.

S.Kalnietes grāmata "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" - stāsta par Sandras Kalnietes vecāku izsūtīšanu uz Sibīriju un centieniem atgriezties mājās, - ir tulkota vairāk nekā desmit valodās un 2009. gada pavasarī tika izdota ASV. "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
nav
ES komisāre no Latvijas
2004. g. 1. maijs — 2004. g. 22. novembris
Pēctecis:
Andris Piebalgs
Priekštecis:
Indulis Bērziņš
Latvijas Ārlietu ministrs
2002. gada 7. novembris—2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Rihards Pīks


Lietotāja rīki
Vārdtelpas

Varianti
Darbības
Navigācija
Rīki
Citās valodās