Sandra Kalniete
| Sandra Kalniete | |
|
|
|
| — | |
| Amata sākums 2009.gada jūnijs |
|
|
|
|
| Amatā 2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
|---|---|
| Premjerministrs | Einars Repše |
| Priekštecis | Indulis Bērziņš |
| Pēctecis | Rihards Pīks |
|
ES komisāre no Latvijas
|
|
| Amatā 2004. gada 1. maijs — 2004. gada 22. novembris |
|
| Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
| Premjerministrs | Indulis Emsis |
| Pēctecis | Andris Piebalgs |
|
|
|
| Dzimšanas dati | 1952. gada 22. decembrī |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija | LTF Jaunais laiks Pilsoniskā savienība Vienotība |
| Dzīvesbiedrs (e) | Ansis Reinhards[1] |
| Profesija | Mākslas vēsturniece politiķe |
| Augstskola | Latvijas Mākslas akadēmija |
Sandra Kalniete (dzimusi 1952. gada 22. decembrī) ir mākslas zinātniece, politiķe, rakstniece un diplomāte, kura šobrīd pārstāv Latviju Eiropas Parlamentā. Bijusī Latvijas Tautas Frontes valdes priekšsēdētāja vietniece.
Satura rādītājs |
Biogrāfija [izmainīt šo sadaļu]
Dzimusi 1952. gada 22. decembrī Tomskas apgabala Kolpaševas rajona Toguras ciemā (Krievijas Federācija), uz Sibīriju izsūtīto Ligitas un Aivara Kalniešu ģimenē. Māte Ligita (dzimusi Dreifelde)(1926 - 2006) kopā ar savu māti un tēvu tika deportēta 1941. gada 14. jūnijā. 1948. gadā viņa atgriezās Latvijā, bet 1949. gadā tika apcietināta un aizsūtīta atpakaļ. Tēvs Aivars (1931) kopā ar savu māti izsūtīti 1949. gada 25. martā. Sandras Kalnietes vecāki iepazinušies un apprecējušies Sibīrijā. Ģimene atgriezās LPSR 1957. gada 30. maijā.
1960.-1971. gadā mācījās Rīgas 39. astoņgadīgajā skolā, Rīgas 49. vidusskolā, Rīgas 39. vidusskolā. 1975.-1981. gadā studēja (neklātienē) Latvijas Mākslas akadēmijā, Mākslas kritikas fakultātē, Mākslas vēstures un teorijas nodaļā. 1981.-1982. gados S.Kalniete strādāja Ražošanas apvienībā „Daile” par šuvēju salonā "Baltijas modes". 1983. gadā kļuva par sekretāri-referenti LPSR Mākslinieku savienībā (1987.-1990. gados LMS valdes atbildīgā sekretāre). 1985.-1987. strādāja par sekretāri izdevniecībā „Liesma”. 1988. gadā sāka strādāt Latvijas Tautas frontē par Domes atbildīgo sekretāri, no 1990. gada Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā par Protokola vadītāju (1990.-1993.). 1992. gadā papildinājās kursos Līdsas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā, 1995. gadā Ženēvas Universitātes Starptautisko attiecību institūtā.
1996. gadā ieguva Mākslas teorijas zinātņu maģistra grādu.
Politiskā karjera [izmainīt šo sadaļu]
|
|
- S.Kalniete politisko darbību uzsāka 1988. gadā, iesaistoties Latvijas Tautas frontē vadības darbā un kļūstot par Valdes priekšsēdētāja vietnieci.
- 1990.gadā S.Kalniete gadā kļuva par Ārlietu ministra vietnieci Ivara Godmaņa valdībā un velak- 1. sekretāri Latvijas vēstniecībā Apvienotajā Karalistē.
- No 1993. līdz 1995. gadam bija Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece ANO un UNESCO Eiropas mītnē Ženēvā.
- No 1997. līdz 2002. gadam strādāja par Latvijas vēstnieci Francijā.
- 2002. gadā Saeima apstiprināja S.Kalnieti LR ārlietu ministres amatā Einara Repšes (JL) valdībā (2002. gada novembris — 2004. gada marts).
- 2004. gadā Eiropas Parlaments apstiprināja viņu Eiropas Komisijas kolēģijas sastāvā par Eiropas Komisijas lauksaimniecības un zivsaimniecības komisāra Franca Fišlera t.s. ēnu komisāri.
- 2005. gadā kā līdzdibinātāja piedalījās Kokneses fonda izveidošanā.
- Saistīta ar biedrību "ELJA50" (līdzdarbojās arī biedrības 1. kongresā 2006. gada 5.-7. augustā Pernigelē).
- 2006. gada janvārī iestājās labēji konservatīvajā partijā „Jaunais laiks”. Novembrī tapusi ievēlēta Saeimā no partijas "Jaunais laiks" kandidātu saraksta. 5. septembrī partijas "Jaunais laiks" (2007. gadā tika izvirzīta kā JL kandidāte Valsts prezidenta amatam).
- 2008. gada janvārī pameta partiju "Jaunais laiks" un iesaistījās jauna politiska spēka "Pilsoniskā savienība" veidošanā. Aprīlī piedalījās partijas "Pilsoniskā savienība" dibināšanā un kļuva par partijas valdes priekšsēdētāju.
- 2009. gada jūnijā, kandidējot no partijas "Pilsoniskā savienība" tika ievēlēta Eiropas Parlamentā, kur darbojas Eiropas Tautas Partijas jeb kristīgo demokrātu politiskajā grupā.S.Kalniete strādā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā ka pastavīgā locekle un Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejā kā aizstājēja.S.Kalniete ir arī priekšsēdētāja vietniece Eiropas Parlamenta delegācijā attiecībām ar Japānu un aizstajēja delegācijā ES un Turcijas apvienotajā parlamentārajā komitejā.
- 2011.gadā, apvienojoties partijām "Jaunais laiks", "Pilsoniskā savienība"un "Sabiedrība citai politikai" kļuva par partijas "Vienotība" biedri. 2011.gada.26.novembrī partijas "Vienotība" kongresā tika ievēlēta par partijas domes priekššēdētāju, 2012.gada.1.decembrī kongress šajā amatā Sandru Kalnieti ievēlēja atkārtoti.
Svarīgākie LR ārpolitikas notikumi, pildot ārlietu ministres pienākumus [izmainīt šo sadaļu]
- 2002. gadā parakstīja Kotonū (fr. Cotonau) līgumu, saskaņā ar kuru Latvija kļūst par Klusā okeāna valstu (piemēram, Taivānas) un Karību jūras jaunattīstības valstu ekonomiku donoru.
- 2003. gadā LR pievienojās ASV sabiedroto koalīcijas iebrukumam Irākā.
- 2004. gadā viņas vadībā izstrādāja izmaiņas Latvijas ārpolitikas stratēģiskajos dokumentos "Latvijas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam" un "Latvijas Republikas ārpolitiskajā koncepcija".
- 2004. gadā Latvija uzņemta Eiropas savienībā.
- 2004. gadā Latvija uzņemta NATO.
Nozīmīgākie apbalvojumi [izmainīt šo sadaļu]
- 1995. g. Triju Zvaigžņu ordeņa komandiere
- 2000. g. Ministru kabineta 2000.gada prēmijas laureāte
- 2001. g. Francijas Goda leģiona ordeņa komandiere
- 2002. g. Francijas Akadēmiskā Palmas zara ordeņa komandiere
- 2004. g. Lietuvas Lielkunigaiša Ģedemina krusta lielkrusta komandiere
- 2005. g. Atzinības krusta lielkrusta komandiere
- 2009. g. «Fondation Mérite Européen» zelta medaļa par labākas un vienotākas Eiropas veidošanu
- 2009. g. Baltijas Asamblejas medaļa par izcilu ieguldījumu Baltijas ceļa organizēšanā un koordinēšanā, Baltijas valstu vienotības nostiprināšanā un attīstīšanā, kā arī par Batijas valstu sadarbībai sniegto atbalstu
S.Kalnietes sarakstītās grāmatas [izmainīt šo sadaļu]
- Latviešu tekstilmāksla (Latvian Textile Art), 1989.
- Es lauzu, tu lauzi, mēs lauzām. Viņi lūza, 2000.
- Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos, 2001.
S.Kalnietes grāmata "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" - stāsta par Sandras Kalnietes vecāku izsūtīšanu uz Sibīriju un centieniem atgriezties mājās, - ir tulkota vairāk nekā desmit valodās un 2009. gada pavasarī tika izdota ASV. "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" ir visvairāk tulkotais latviešu literatūras darbs pēc neatkarības atgūšanas.
- Prjaņiks. Debasmannā. Tiramisū, 2012.
Prjaņiks. Debasmannā. Tiramisūir gan pavārgrāmata-recepšu apkopojums, gan autobiogrāfisks stāsts par ēšanas tradīcijām Latvijā un pēckara gadiem lidz pat mūsdienām, savijoties ar autores personisko pieredzi diplomātiskaja dienestā un citu tautu kulināro ieražu iepazīšanā.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Apprecējusies politiķe Sandra Kalniete, tvnet.lv
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
- S.Kalnietes mājas lapa
- S.Kalnietes biogrāfija
- S.Kalnietes Twitter
- Ārlietu ministre Sandra Kalniete iepazīstina Saeimas Ārlietu komisiju ar Latvijas ārpolitikas pamatvirzienu projektu
- Par LR iesaistīšanus iebrukumā Irākā
- Ārlietu ministres Sandras Kalnietes uzruna un ziņojums par Eiropas Konventa darbību - 08.04.2003.
- S.Kalnietes intervija Latvijas Radio 29. janvāra raidījumā “Kāpnes”
- Ārlietu ministre Sandra Kalniete intervijā Neatkarīgajai rīta avīzei
- S.Kalniete. Izaicinājums. // "Diena", 04.02.2003.
- Sandra Kalniete: «Iebildumi pret mani Briselei nebija» (intervija)
- L. Lapsa par partijas "Jaunais laiks" deputātu zvērestu un tā lauzējiem
- Intervija ar S.Kalnieti - 29.03.2008.
- Kristovskis un Kalniete paziņo par jaunas partijas veidošanu
- N.Klaucēns. Debates par Irāku Latvijā.
- Valsts kreditējusi Kalnietes dzīvokļa iegādi
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: nav |
ES komisāre no Latvijas 2004. g. 1. maijs — 2004. g. 22. novembris |
Pēctecis: Andris Piebalgs |
| Priekštecis: Indulis Bērziņš |
Latvijas Ārlietu ministrs 2002. gada 7. novembris—2004. gada 9. marts |
Pēctecis: Rihards Pīks |
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
|||||||||||||||||