Sanktpēterburga

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sanktpēterburga
Санкт-Петербург
Spb collage.JPG
Flag of Sanktpēterburga
Karogs
Sanktpēterburga
Ģerbonis
Sanktpēterburga
Red pog.png
Sanktpēterburga
Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317Koordinātas: 59°57′N 30°19′E / 59.950°N 30.317°E / 59.950; 30.317
Valsts Karogs: Krievija Krievija
Federācijas subjekts Federālas nozīmes pilsēta
Federālais apgabals Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināta 1703. gadā
Citi
nosaukumi
  • Petrograda (Петроград; 1914—1924)
  • Ļeņingrada (Ленинград; 1924—1991)
  • Peterburi (igauņu)
  • Pietari (somu)
  • Pēterpils (latviešu)
Platība
 - Kopējā 1 439 km²
Iedzīvotāji (2010. gadā)
 - kopā 4 848 700
 - blīvums 3 369,5/km²
Laika josla MSD (UTC+4)

Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

No 1712. gada Sanktpēterburga bija Krievijas caristes, no 1721. gada līdz 1918. gadam Krievijas impērijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili. No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д). No 1721. gada līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas impērijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta. Sanktpēterburgas politiskā ietekmes atkal palielinājās pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas prezidentu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krievijas cars Pēteris I, kas Lielā Ziemeļu kara rezultātā ieguva Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja celt pilsētu zviedriem atņemtajās Ingrijas teritorijās. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I ataicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās pilsētas radīšanā.

1825. gadā Sanktpēterburgas Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās. 1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas imperators Aleksandrs II. 1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).

Sākoties 1. pasaules karam, lai izvairītos no vecā vāciskā nosaukuma, pilsētu pārdēvēja par Petrogradu. Kad, sākoties 1917. gada Februāra revolūcijai, imperators Nikolajs II Pleskavā atsacījās no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļuva par Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Padomju Krievijas galvaspilsētu pārcēla uz Maskavu. 1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu. 1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai. 2. pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoniem pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā Ļeņingradas iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Ievērojamākās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

  • Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī Krievijas impērijas valdnieku ziemas rezidence, tagad lielākais Krievijas mākslas muzejs — Ermitāža
  • Pētera-Pāvila cietoksnis — Krievijas imperatoru kapa vietas
  • Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
  • Ņevas prospekts — centrālā iela
  • Īzaka katedrāle
  • Paceļamie tilti pār Ņevu
  • Pēterburgas pilis
  • Pēterburgas metro

Sports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA.

Sanktpēterburgā dzimuši[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • karavīri - Mihails Kutuzovs (Михаил Илларионович Кутузов, 1745—1813), Mihails Skobeļevs (Михаил Дмитриевич Скобелев, 1843—1882)
  • politiķi un sabiedriski darbinieki - Sergejs Ivanovs (Сергей Борисович Иванов, 1953), Nikolajs Ježovs (Николай Иванович Ежов, 1895-1940), Kirils I (Кирилл, 1946), Aleksandrs Kolčaks (Александр Васильевич Колчак, 1874-1920), Aleksandra Kolontaja (Александра Михайловна Коллонтай, 1872-1952), Aleksejs Kosigins (Алексей Николаевич Косыгин, 1904-1980), Nadežda Krupska (Надежда Константиновна Крупская, 1869-1939), Vladimirs Putins (Владимир Владимирович Путин, 1952), Nikolajs Rērihs (Николай Константинович Рёрих, 1874-1947)

Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji (Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu.

Sanktpēterburgas klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sanktpēterburgas meteoroloģiskie dati
Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gads
Augstākā temperatūra °C (°F) 8.7
(47.7)
10.2
(50.4)
14.9
(58.8)
25.3
(77.5)
32.0
(89.6)
34.6
(94.3)
35.3
(95.5)
37.1
(98.8)
30.4
(86.7)
21.0
(69.8)
12.3
(54.1)
10.9
(51.6)
37.1
(98.8)
Augstākā vidējā temperatūra °C (°F) −3.0
(26.6)
−3.0
(26.6)
2.0
(35.6)
9.3
(48.7)
16.0
(60.8)
20.0
(68)
23.0
(73.4)
20.8
(69.4)
15.0
(59)
8.6
(47.5)
2.0
(35.6)
−1.5
(29.3)
9.1
(48.4)
Dienas vidējā temperatūra °C (°F) −5.5
(22.1)
−5.8
(21.6)
−1.3
(29.7)
5.1
(41.2)
11.3
(52.3)
15.7
(60.3)
18.8
(65.8)
16.9
(62.4)
11.6
(52.9)
6.2
(43.2)
0.1
(32.2)
−3.7
(25.3)
5.8
(42.4)
Zemākā vidējā temperatūra °C (°F) −8.0
(17.6)
−8.5
(16.7)
−4.2
(24.4)
1.5
(34.7)
7.0
(44.6)
11.7
(53.1)
15.0
(59)
13.4
(56.1)
8.8
(47.8)
4.0
(39.2)
−1.8
(28.8)
−6.1
(21)
2.7
(36.9)
Zemākā temperatūra °C (°F) −35.9
(−32.6)
−35.2
(−31.4)
−29.9
(−21.8)
−21.8
(−7.2)
−6.6
(20.1)
0.1
(32.2)
4.9
(40.8)
1.3
(34.3)
−3.1
(26.4)
−12.9
(8.8)
−22.2
(−8)
−34.4
(−29.9)
−35.9
(−32.6)
Nokrišņu daudzums mm (collas) 44
(1.73)
33
(1.3)
37
(1.46)
31
(1.22)
46
(1.81)
71
(2.8)
79
(3.11)
83
(3.27)
64
(2.52)
68
(2.68)
55
(2.17)
51
(2.01)
661
(26.02)
Vidējais lietaino dienu skaits 9 7 10 13 16 18 17 17 20 20 16 10 173
Vidējais sniegaino dienu skaits 25 23 16 8 1 0.1 0 0 0.1 5 16 23 117
 % gaisa mitrums 86 84 79 69 65 69 71 76 80 83 86 87 78
Vidējais saulaino stundu skaits 21.7 53.7 124.0 180.0 260.4 276.0 266.6 213.9 129.0 71.3 24.0 12.4 1 633

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]