Sanktpēterburga

Sanktpēterburga Санкт-Петербург
Karogs Ģerbonis
Sanktpēterburga
Koordinātas: 59°57′″N 30°19′″E
Valsts	Krievija
Federācijas subjekts	Federālas nozīmes pilsēta
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Dibināta	1703. gadā
Citi nosaukumi	Petrograda (Петроград; 1914—1924) Ļeņingrada (Ленинград; 1924—1991) Peterburi (igauņu) Pietari (somu) Pēterpils (latviešu)
Platība
- Kopējā	1 439 km²
Iedzīvotāji (2010. gadā)
- Kopā	4 848 700
- blīvums	3 369,5/km²
Laika josla	MSD (UTC+4)

Sanktpēterburga (krievu: Санкт-Петербург) ir pilsēta Krievijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī. Federālā apgabala un Ļeņingradas apgabala centrs. Otra lielākā (aiz Maskavas) Krievijas pilsēta. Liels rūpniecības, kultūras un tūrisma centrs.

No 1712. gada līdz 1918. gada Sanktpēterburga bija Krievijas galvaspilsēta. Šajā laikā latviski biežāk tika saukta par Pēterpili.

No 1914. līdz 1924. gadam pilsētas nosaukums bija Petrograda (Петрогра́д), no 1924. līdz 1991. gadam — Ļeņingrada (Ленингра́д).

Sanktpēterburga tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām Krievijas pilsētām. Pilsētai savdabību piešķir daudzie kanāli, tilti un tiltiņi. Poētiski dēvēta par Ziemeļu Palmiru, Pēterburga tiek uzskatīta par Krievijas viseiropeiskāko pilsētu gan arhitektūras, gan iedzīvotāju mentalitātes dēļ. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

No dibināšanas līdz pat Oktobra revolūcijai bija Krievijas politiskais un kultūras centrs un cara galma rezidences vieta.

Pēc Vladimira Putina ievēlēšanas par Krievijas prezidentu, var runāt par Sanktpēterburgas politiskās ietekmes palielināšanos, jo daudzas pašreizējās Krievijas augstākās amatpersonas ir dzimušas vai studējušas pilsētā.

Vēsture

Krievijas cars Pēteris I, Ziemeļu kara rezultātā ieguvis Krievijai pieeju pie Baltijas jūras, 1703. gadā pavēlēja celt pilsētu zviedriem atņemtajās teritorijās. Jau 1712. gadā Sanktpēterburga kļuva par Krievijas galvaspilsētu. Pēteris I attaicināja Eiropas arhitektus un inženierus, kas piedalījās pilsētas radīšanā.

1825. gadā Sanktpēterburgas Senāta laukumā notika Dekabristu sacelšanās.

1881. gadā Sanktpēterburgā atentātā tika nogalināts Krievijas cars Aleksandrs II.

1905. gada revolūcijas notikumi sākās Sanktpēterburgā, kad 9. janvārī tika apšauta strādnieku demonstrācija (Asiņainā svētdiena).

Sākoties 1. pasaules karam, pilsēta tika nosaukta par Petrogradu, lai izvairītos no vecā nosaukuma vāciskuma.

Kad, sākoties 1917. gada revolūcijai, cars Nikolajs II Pleskavā atsakas no troņa, Ziemas pils Petrogradā kļūst par Pagaidu valdības rezidenci, kuru 1917. gada 25. oktobrī gāza Ļeņinam lojālie spēki, kas bija Krievijas pilsoņu kara sākums.

1918. gada 5. martā, pamatojoties uz to, ka balto spēki ir tuvu Sanktpēterburgai, Krievijas galvaspilsētu pārceļ uz Maskavu.

1924. gada 24. janvārī par godu Ļeņinam pilsētu pārdēvē par Ļeņingradu.

1934. gada 1. decembrī Ļeņingradā notika boļševiku darbinieka Kirova slepkavība, kas bija signāls Staļina terora sākšanai.

2. pasaules kara laikā pilsēta no 1941. gada 8. septembra līdz 1944. gada 18. janvārim bija blokādē. Pilsētā valdīja bads; pēc dažādām aplēsēm no bada mira 0,5 līdz 1,5 miljoni pilsētas iedzīvotāju.

1991. gadā iedzīvotāji referendumā nolēma, ka pilsētai jāatgūst vēsturiskais nosaukums.

Ievērojamākās vietas

• Pils laukums ar Ziemas pili — bijusī cara ziemas rezidence, tagad ievērojams mākslas muzejs — Ermitāža
• Pētera-Pāvila cietoksnis — Krievijas caru kapa vietas
• Pētera I piemineklis (Vara jātnieks) — Sanktpēterburgas simbols
• Ņevas prospekts — centrālā iela
• Īzaka katedrāle
• Paceļamie tilti pār Ņevu
• Pēterburgas pilis
• Pēterburgas metro

Sports

Sanktpēterburgā norisinājās 2000. gada Pasaules čempionāts hokejā, kura vajadzībām tika uzbūvēta Sanktpēterburgas Ledus pils. Tagad tajā savas mājas spēles aizvada Kontinentālās hokeja līgas klubs Sanktpēterburgas SKA.

Sanktpēterburgā dzimuši cilvēki

• Aleksandrs Bloks (Александр Александрович Блок, 1880-1921) - dzejnieks
• Josifs Brodskis (Иосиф Александрович Бродский, 1940-1996) - dzejnieks
• Viktors Cojs - mūziķis
• Mihails Čehovs - teātra režisors
• Peters Faberžē - juvelieris
• Aleksandrs Frīdmans - matemātiķis
• Boriss Grebenščikovs - mūziķis
• Georgs Kantors - matemātiķis
• Aleksandrs Kolčaks - admirālis
• Mihails Kutuzovs - karavadonis
• Jurijs Lotmans - semiotiķis
• Vasilijs Ļeontjevs - ekonomists
• Vladimirs Nabokovs (Владимир Владимирович Набоков, 1899-1977) - rakstnieks
• Anna Pavlova - baletdejotāja
• Vladimirs Putins - politiķis
• Eina Renda - filozofe
• Nikolajs Rērihs - mākslinieks
• Aleksandrs Rodčenko - mākslinieks
• Viktors Šklovskis (Виктор Борисович Шкловский, 1893-1984) - rakstnieks
• Dmitrijs Šostakovičs - mūziķis
• Vladimirs Vernadskis - zinātnieks
• Mihails Zoščenko - rakstnieks

Lai arī daudzi izcili krievu kultūras pārstāvji (Anna Ahmatova, Pēteris Čaikovskis, Fjodors Dostojevskis, Aleksandrs Puškins kā daži no tiem) nav dzimuši Sanktpēterburgā, tomēr šo cilvēku dzīve cieši saistīta ar pilsētu.

Sanktpēterburgas klimats

Mēnesis Jan Feb Mar Apr Mai Jūn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā Rekordaugsta temperatūra (°C) 8.6 10.2 14.9 25.3 30.9 34.6 35.3 37.1 30.4 21.0 12.3 10.9 34.6 Vidējā augstākā temperatūra (°C) -4.8 -4.6 0.0 7.4 14.7 19.4 22.0 20.1 14.5 7.7 1.6 -2.5 8.1 Vidējā zemākā temperatūra (°C) -10.5 -10.6 -6.9 -0.2 5.7 10.8 13.9 12.5 7.9 2.8 -2.4 -7.3 1.4 Rekordzema temperatūra (°C) -35.9 -35.2 -29.9 -21.8 -6.6 0.1 4.9 1.3 -3.1 -12.9 -22.2 -34.4 -35.9 Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 37 30 34 33 37 57 77 80 69 66 55 50 625

Ārējās saites

• Mājaslapa (krieviski)