Santjago Ramons i Kahals

Vikipēdijas lapa
Santjago Ramons i Kahals
Santiago Ramón y Cajal
Santjago Ramons i Kahals
Personīgā informācija
Dzimis 1852. gada 1. maijā
Valsts karogs: Spānija Petilla de Aragona, Spānija
Miris 1934. gada 18. oktobrī (82 gadi)
Valsts karogs: Spānija Madride, Spānija
Tautība Spānis
Zinātniskā darbība
Zinātne Neirozinātne
Alma mater Saragosas Universitāte
Apbalvojumi Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā (1906)

Santjago Ramons i Kahals (spāņu: Santiago Ramón y Cajal; dzimis 1852. gada 1. maijā, miris 1934. gada 18. oktobrī) bija spāņu patologs, histologs, neirozinātnieks.

Kopā ar itāļu zinātnieku Kamillo Goldži 1906. gadā saņēmis Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā par neirona atklāšanu. Viņi atklāja to, ka neirons ir nervu struktūras pamatvienība. Šis atklājums bija nozīmīgs neironu nozīmīgās lomas nervu funkcijā atklāšanā, tas palīdzēja iegūt mūsdienīgu sapratni par nervu impulsu.

1873. gadā absolvējis Saragosas Universitāti, pēc diviem gadiem sācis strādāt universitātes medicīnas fakultātē. Bijis profesors Valensijas, Barselonas un Madrides Universitātē. 1920. gadā Spānijas karalis Alfonso XIII pasūtījis Kahala institūta celtniecību Madridē, kur tad viņš arī strādāja līdz savai nāvei.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]