Sapnis

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Sapņošana)
"Bruņinieka sapnis", Antonio de Pereda glezna.

Sapnis ir apziņas nekontrolēts redzes, retāk dzirdes tēls, no pieredzes fragmentiem fantastiski savirknēti notikumu sižeti, ko cilvēks pārdzīvo miegā sakarā ar atsevišķu galvas smadzeņu apvidu pastiprinātu darbību, kamēr plaši smadzeņu apvidi atrodas kavēšanas stāvoklī.

Sapņi visbiežāk parādās t.s. "ātrajā miegā" un tos pavada spēcīgi izteiktas acu ābolu kustības. Miega posmi, kuros redz sapņus, ilgst apm. 20 minūtes, atkārtojas ik pēc 1 - 1,5 stundām un pagarinās nakts miega beigu daļā. Kopsummā cilvēks naktī sapņo apmēram 2 stundas. Cilvēks, pamodināts ātrā miega laikā, parasti nosapņoto atceras.

Sapņa satura analīze var norādīt uz cilvēka personības īpašībām, centrālās nervu sistēmas un visa organisma funkcionālo stāvokli vai kādu neatklātu hronisku slimību.

Zinātni, kas pēta visu par un ap sapņiem, sauc par oneiroloģiju.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]