Sarkanā grāmata
Vikipēdijas raksts
Sarkanā grāmata ir zinātnisku faktu sakopojums par retajām un izmirstošajām sugām. Tā ir trauksmes signāls cilvēkam, kurš iejaucas dabas norisēs, laika posmā no 1600. – 1975. g. ir izmiruši 74 sugu un 86 pasugu putni un 63 sugu un 44 pasugu zīdītāji.
Sarkanā grāmata nav tas pats kas aizsargājamo sugu saraksts, kas noteikts ar likumu. Tā, piem., Latvijas Republikas Ministru kabineta izdotajos 2001. gada 13. marta Noteikumus Nr.117 – Noteikumi par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu. Šo noteikumu 1. pielikumā – Pirmās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 1 zīdītāju un 21 putnu suga. 2. pielikumā – Otrās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 7 zīdītāju, 20 putnu un 3 rāpuļu sugas, bet 3. pielikumā – Trešās grupas īpaši aizsargājamās sugas – minētas 17 zīdītāju, 53 putnu, 1 rāpuļu un 29 bezmugurkaulnieku sugas.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsturisks skatījums
Sarkanās grāmatas pirmsākumi meklējami jau 1948. g., kad Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienība sāka savu darbību. 1949. g. Tā izveidoja Izdzīvošanas dienesta komisiju. Komisijas sastāvā bija pazīstamākie biologi no visa pasaules. Šai komisijai tika izvirzīts grūts un atbildīgs uzdevums – iespējami ātri savākt un apkopot visu informāciju par stāvokli, kādā atrodas pasaules retās sugas. Darbs sākās ar reto sugu un pasugu saraksta sastādīšanu un tā pakāpenisku precizēšanu, tam paralēli tika vāktas arī ziņas par attiecīgo sugu bioloģiju, par pastāvošajiem konkrētajiem draudiem un iespējām tos novērst. Darba gaitā tika izstrādāti principi un vadmotīvi, kurus ņēma vērā, iedalot sugas un pasugas konkrētās kategorijās. Informācijas un apkopošanas darbs ilga 14 gadus, rezultātā tapa jauns dokuments par retajām dzīvnieku un putnu sugām, vērtējot problēmu nevis atsevišķos mērogos, bet globāli. Tika atzīts, ka tam jākļūst par sava veida trauksmes signālu. Ar problēmu kā to panākt tika galā zinātnieks Pīters Skots, ierosinot jauno dokumentu nosaukt par Sarkano grāmatu, jo tas lielākai daļai pasaules asociēsies briesmu signālu un aizliegumu. Tā iznāca 1963. g. un apkopoja tikai un vienīgi putnus un zīdītājus, tomēr šo faktu apstrīd daži zinātnieki un žurnālisti, kas kļūdaini apgalvo, ka pirmizdevums ir iznācis tikai 1966. g. Šīs grāmatas nebija plaši pieejamas, tās saņēma tikai pasaules vadošie zoologi. Sarkanās grāmatas paplašināts variants, ar 3 sējumiem un ietvertu informāciju arī par abiniekiem un rāpuļiem, iznāca laika posmā no 1966. g. – 1971. g. Vēlākajos gados iznāca citi Starptautiskās Sarkanās grāmatas varianti, kuri arvien tika papildināti ar arī citiem dzīvnieku veidiem, piem. Bezmugurkaulniekiem, zivīm u.c.
[izmainīt šo sadaļu] Sarkanās grāmatas uzbūve
Visas Sarkanās grāmatas tiek veidotas pēc vienotas shēmas. Visa Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas tiek iedalītas vairākās kategorijās. Pārsvarā sugas sakārtotas atbilstoši to sistemātikā pieņemtajai secībai, retāk tās sakātotas pēc apdraudētības kategorijām. Ilustratīvajā materiālā ietilpst sugu attēli un izplatības kartes. Aprakstošā materiālā ietvertas šādas ziņas : sugas vai pasugas zinātniskais nosaukums, piederība pie augstāka ranga sistemātiskiem taksoniem, sugas apdraudētības kategorija jeb statuss. Tagadējais un agrākais izplatības apgabals, biotops, populācijas lielums un raksturojums, ziņas par vairošanos, mirstību, limitējošie faktori, pavairošanas iespējas nebrīvē, aizsardzība, priekšlikumi par zinātniskās pētniecības darbu, izmantotās literatūras avoti, apraksta sastādītājs.
[izmainīt šo sadaļu] Latvijas Sarkanā grāmata
Latvijas aizsargājamie dzīvnieki pirmo reizi tika minēti 1978. g. PSRS Sarkanajās grāmatas pirmizdevumā. Tajā tika iekļautas 154 sugas un pasugas, kas tika iedalītas 2 kategorijās : 1) izzušanas draudiem pakļautās sugas; 2) retās sugas. PSRS Sarkanās grāmatas 2. izdevumā ( 1984. - 85. g. ) bija atrodama jau informācija par 452 dzīvnieku sugām un pasugām, kas turklāt tika iedalītas jau 5 kategorijās : 1) izzūdošās sugas; 2) pastiprināti jūtīgās, kuru skaits turpina samazināties; 3) retās; 4) nenoteiktās ( nepietiekami izpētītās ); 5) atjaunotās sugas. Arī SDAS Sarkanajā grāmatā bija tādas pašas kategorijas., kurām turklāt tika piemērotas noteiktas krāsa lapas : sarkanas – 1. kategorijas sugām, dzeltenas – 2. kat. sugām, baltas – 3. kat. sugām, pelēkas – 4. kat. sugām, zaļas – 5. kat. sugām. Savukārt 1. Latvijas PSR Sarkanā grāmata tika pabeigta 1979. g., 1980. g. To apstiprināja Latvijas PSR ZA Prezidijs. Tajā iekļuva 118 dzīvnieku sugas un 1 pasuga.
Latvijas PSR Sarkanās grāmatas pirmvariants tiek veidots vienā eksemplārā, tās teksts ir rakstīts mašīnrakstā uz tipogrāfijā iespiestām veidlapām. Lapas tai ir sastiprinātas pēc pārlapojamā galda kalendāra principa, lapas ir marķētas kategorijai atbilstošā krāsā. Tas dod atjaunināt Sarkano grāmatu sugai atbilstošo lapu vienkārši nomainot pret citu ar jaunākām ziņām par šo sugu. Tieši uz šī dokumenta pamata tiek pilnveidoti arī tās topogrāfiskie varianti.
1985. g. Latvijas PSR Sarkanā grāmata tika 1. publicēta, to izdarīja izdevniecība „Zinātne”, kurā bija ne tikai dzīvnieki, bet arī 112 ziedaugu sugas. Šis izdevums bija zinātnisks variants Sarkanajai grāmatai, tajā informācija bija ļoti konspektīva, grāmata bija pārsvarā domāta zinātniekiem un dabas aizsardzības praktiķiem , tādēļ tai bija mazs metiens un tā nebija plaši pieejama.
Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļauj tās sugas, kuru stāvoklis atbilst SDAS Reto un iznīkstošo sugu komisijas noteiktajām kategorijām : 0. kat. – acīmredzot iznīkušas sugas, kuras nav sastopamas dabā vairākus gadus, taču, iespējams, saglabājušās atsevišķās vietā vai arī nebrīvē; 1. kat. – sugas kurām draud iznīkšana, to turpmāka eksistence nav iespējama bez sevišķu pasākumu veikšanas; 2. kat. – retas sugas, kurām nedraud iznīkšana, bet tās satopamas tik nelielā skaitā vai pēc platības tik ierobežotās teritorijās, ka tās var ātri iznīkt; 3. kat. – sugas, kuru indivīdu skaits samazinās un areālas sašaurinās vairākus gadus vai nu dabisku cēloņu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā, vai arī abu minēto faktoru ietekmē; 4. kat. – nepietiekami pētītas sugas; iespējams, ka tām draud iznīkšana, bet ziņu trūkuma dēļ nevar precīzi novērtēt to pašreizējo stāvokli. Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas patstāvīgi mainās, jo dažas atjaunojās, citas nāk klāt un bieži mainās to statuss. Piemēram, Latvijas Sarkanajā grāmatā vairs nav iekļauti ūdri, medņi un rubeņi. Tomēr ir arī domāts par sugām, ko iekļaut Sarkanajā grāmatā. Šādu kandidātu sarakstā ir iekļauts ķīķis, niedru lija, vistu vanags, zvirbuļu vanags, peļu klijāns, bezdelīgu piekūns, ausainā pūce, zivjudzenīts, pelēkā dzilna, stepes lija, bikšainais klijāns ,baltā pūce, akmeņu cauna un meža susurs. Jāsaka, ka kandidātu saraksts arvien pieaug, un varbūt kāds no iepriekšminētajiem jau ir iekļuvis Sarkanajā grāmatā.
