Sarkanā grāmata

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sugu procenti dažādās grupās apzīmē kā krituskus     apdraudētus     vai tādus kuru skaits sāk samazināties     Sarkanās grāmatas sarakstos

Sarkanā grāmata ir Starptautiskās dabas un dabas resursu aizsardzības savienības 1966. gadā aizsākts sistemātisks informācijas apkopojums par retajām un izmirstošajām sugām.

Vēsturisks skatījums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanās grāmatas pirmsākumi meklējami jau 1948. gadā, kad Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība sāka savu darbību. 1949. gadā tā izveidoja Izdzīvošanas dienesta komisiju. Komisijas sastāvā bija pazīstamākie biologi no visas pasaules. Šai komisijai tika izvirzīts uzdevums iespējami ātri savākt un apkopot visu informāciju par stāvokli, kādā atrodas pasaules retās sugas. Darbs sākās ar reto sugu un pasugu saraksta sastādīšanu un tā pakāpenisku precizēšanu, tam paralēli tika vāktas arī ziņas par attiecīgo sugu bioloģiju, par pastāvošajiem konkrētajiem draudiem un iespējām tos novērst. Darba gaitā tika izstrādāti principi un vadmotīvi, kurus ņēma vērā, iedalot sugas un pasugas konkrētās kategorijās. Informācijas un apkopošanas darbs ilga 14 gadus, rezultātā tapa jauns dokuments par retajām dzīvnieku un putnu sugām, vērtējot problēmu nevis atsevišķos mērogos, bet globāli. Tika atzīts, ka tam jākļūst par sava veida trauksmes signālu. Ar problēmu kā to panākt tika galā zinātnieks Pīters Skots, ierosinot jauno dokumentu nosaukt par Sarkano grāmatu, jo tas lielākai daļai pasaules asociēsies briesmu signālu un aizliegumu. Tā iznāca 1963. gadā un apkopoja tikai un vienīgi putnus un zīdītājus, tomēr šo faktu apstrīd daži zinātnieki un žurnālisti, kas kļūdaini apgalvo, ka pirmizdevums ir iznācis tikai 1966. gadā. Šīs grāmatas nebija plaši pieejamas, tās saņēma tikai pasaules vadošie zoologi. Sarkanās grāmatas paplašināts variants, ar 3 sējumiem un ietvertu informāciju arī par abiniekiem un rāpuļiem, iznāca laika posmā no 1966. g. — 1971. g. Vēlākajos gados iznāca citi Starptautiskās Sarkanās grāmatas varianti, kuri arvien tika papildināti ar arī citiem dzīvnieku veidiem, piem. bezmugurkaulniekiem, zivīm u.c.

Sarkanās grāmatas uzbūve[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas Sarkanās grāmatas tiek veidotas pēc vienotas shēmas. Visa Sarkanajā grāmatā iekļautās sugas tiek iedalītas vairākās kategorijās. Pārsvarā sugas sakārtotas atbilstoši to sistemātikā pieņemtajai secībai, retāk tās sakārtotas pēc apdraudētības kategorijām. Ilustratīvajā materiālā ietilpst sugu attēli un izplatības kartes. Aprakstošā materiālā ietvertas šādas ziņas: sugas vai pasugas zinātniskais nosaukums, piederība pie augstāka ranga sistemātiskiem taksoniem, sugas apdraudētības kategorija jeb statuss. Tagadējais un agrākais izplatības apgabals, biotops, populācijas lielums un raksturojums, ziņas par vairošanos, mirstību, limitējošie faktori, pavairošanas iespējas nebrīvē, aizsardzība, priekšlikumi par zinātniskās pētniecības darbu, izmantotās literatūras avoti, apraksta sastādītājs.

Nozīme sugu aizsardzībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sugas iekļaušana Sarkanajā grāmatā nenozīmē automātisku īpašu aizsargātu statusu, lai gan bieži apdraudētības statusa paaugstināšana noved pie aizsardzības statusa ieviešanas.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]