Sarkanrīklīte

Sarkanrīklīte; Erithacus rubecula (Linnaeus, 1758)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Putni (Aves)
Kārta	Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta	Mušķērāju dzimta (Muscicapidae)
Ģints	Sarkanrīklītes (Erithacus)
Suga	Sarkanrīklīte (E. rubecula)

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sarkanrīklīte (latīņu: Erithacus rubecula) ir Latvijā bieži sastopams mazs zvirbuļveidīgo kārtas mušķērāju dzimtas dziedātājputns. Senāk šo putnu pieskaitīja pie mežastrazdu dzimtas. Izdala astoņas sarkanrīklīšu pasugas, no kurām Latvijā mitinās nominālā pasuga E. r. rubecula.

Satura rādītājs

1 Izskats un uzvedība
2 Izplatība
3 Latvijā
4 Ligzdošana
5 Barība
6 Dziesma
7 Sarkanrīklīte uz pastkartēm
8 Atsauces
9 Galerija
- 9.1 Fotogrāfijas
- 9.2 Zīmējumi
10 Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Izskats un uzvedība

Augumā sarkanrīklīte ir 12,5-16 cm gara un 16-18 g smaga, tās galvenā pazīme, protams, ir oranži sārtais apspalvojums rīkles daļā un galvas priekšpusē. Kad jaundzimušie putni pamet ligzdu, to apspalvojums ir brūns. Aptuveni 2-3 mēnešus pēc tam, kad mazie putni pametuši ligzdu, tiem iekrāsojas sārtas spalvas pie rīklītes, un vēl pēc apmēram 2-3 mēnešiem sārtais plankums jau izpleties tik liels, kāds tas ir pieaugušam putnam. Sarkanrīklīti ir iespējams sajaukt ar sarkankrūtīti jeb svilpi (Pyrrhula pyrrhula) no žubīšu dzimtas, kas ir lielāks, ar melni krāsotu galvas pakauša daļu. Par spīti savam nelielajam augumam, sarkanrīklīte pazīstama kā ļoti drosmīgs, pat "kašķīgs" putniņš.

[izmainīt šo sadaļu] Izplatība

Sarkanrīklīte sastopama viscaur Eiropā, izņemot Īslandi. Tāpat arī Āzijas rietumos (Rietumsibīrijā, Mazāzijas pussalā, Aizkaukāzā) un Āfrikas pašos ziemeļos.

[izmainīt šo sadaļu] Latvijā

Latvijā bieži ligzdo, caurceļo un nelielā skaitā ziemo, iespējams, pēdējos gados ziemotāju skaits pieaug.^[1] Latvijas putni ziemo pārsvarā Eiropas rietumos un dienvidos. Latvijā mitinās jauktos, kā arī lapu koku mežos. Ziemas laikā nereti sastopama cilvēku mājokļu tuvumā, parasti arī neaizsalušu ūdeņu tuvumā.

[izmainīt šo sadaļu] Ligzdošana

Ligzas putni būvē starp koku saknēm un celmos, dažādās plaisās, alās, caurumos un pat tādos mākslīgos veidojumos, kā, piemēram, vecs, saplīsis alumīnija katls.

[izmainīt šo sadaļu] Barība

Putns pārtiek galvenokārt no kukaiņiem, arī sēklām un ogām. Vasarā sarkanrīklīti var nereti manīt piemājas dārzos, it īpaši tikko uzraktas augsnes tuvumā, kur tā meklē tārpus un kukaiņus. Dažkārt sarkanrīklīte, cerībā vieglāk tikt pie svaigas, “tikko uzraktas” barības nebīsies tuvoties pat lieliem meža zvēriem, piemēram, mežacūkai. Kad pienāk ziema, teritorijās, kur sarkanrīklītes ir nometnieki, mātītes pārvietojas nostāk no ligzdošanas vietām un atrod teritoriju, kur aukstajā gadalaikā vieglāk sameklēt barību, bet tēviņš paliek ligzdošanas teritorijā augu gadu.

[izmainīt šo sadaļu] Dziesma

Vairošanās sezonā sarkanrīklītes pogošana līdzinās flautas skaņām. Sarkanrīklīte bieži dzied vēlu vakarā un citkārt arī naktī, tādēļ dažkārt tās dziesma tiek jaukta ar lakstīgalas dziedājumu. Gan putnu mātītes, gan tēviņi klusi dzied arī ziemas laikā, kad abi mīt šķirtās teritorijās.

[izmainīt šo sadaļu] Sarkanrīklīte uz pastkartēm

Sarkanrīklīte sastopama arī latviešu un citu tautu folklorā — pasakās, dzejoļos un ticējumos. Daudz nostāstu atrodams par to, kā putniņš ticis pie sarkanās rīkles daļas. Ap Ziemassvētku laiku sarkanrīklītes attēls bieži parādās uz apsveikumu kartiņām, pastkartēm un pastmarkām.