Saskares caurums

Vikipēdijas lapa

Saskares caurums ir mazs caurums, pa kuru lielgabalos vai pa stobra tievgali lādējamos ieročos tiek aizdedzināts dzinējmateriāla lādiņš. Tas ir novietots virs stobra un pa to ieber pulveri, kuru aizdedzinot, liesma nonāk pie galvenā lādiņa un tiek izdarīts šāviens.

Shematisks lielgabala šķērsgriezums, kur saskares caurums apzīmēts ar 3

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vieglajos ieročos ar uzliesmojumu no pulvera lādiņa, kas tiek turēts uzliesmojuma pannā, ir pietiekami, lai aizdedzinātu iekšējo lādiņu. Artilērijā pielādētais pulveris, detonators, petarde vai berzes detonatorkapsele tiek ievietota saskares caurumā, lai nodrošinātu lādiņa uzliesmojumu. Pirms izšaušanas artilērists iztīra stobru tieši caur saskares caurumu ar dzeloņainu stiepli, tāpēc svarīgs saskares cauruma rādītājs ir tā diametrs. Pēc izšaušanas no šī cauruma tiek izmestas arī cietas daļiņas. Saskares caurumam jābūt vienādā līmenī ar uzliesmojuma pannas augšu. Ja draudētu briesmas, ka lielgabalu var sagrābt ienaidnieks, tā komanda ieroci sabojātu, lai tas netiktu izmantots pret viņiem. Tas ietvertu atskabargaina tērauda ķīļa iedzīšanu saskares caurumā, šāds ķīlis varētu tikt izņemts tikai ar lielām grūtībām. Svarīgi piederumi pie saskares cauruma ir saskares cauruma ieliktnis un saskares cauruma bakstāmais (parasti veidots no nerūsošā tērauda). Bieži vien virs tā ir arī speciāls vāks.