Saules meita (dziesma)

Vikipēdijas lapa

Saules meita kroņus pina ir mitoloģiskā latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē par Saules meitām un Dieva dēliem, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā.

Saules meitā raksturīgā dominantes kadenca pusteikuma beigās gan vedina domāt, ka tā nav tautas dziesma, un daži latviešu komponisti to uzskata par Cimzes oriģinālu, bet dziesmas meldija ir ļoti sirsnīga un tās harmonizējums glīts un gaumīgs, sasniedzot jau līmeni, kādā ir komponista atstātie vislabākie paraugi.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Cimzes harmonizēto latviešu tautas dziesmu "Saules meita" vienīgo reizi dziesmu svētkos dziedāja Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgo dziesmu koncertā. Vēlāk šīs dziesmas melodiju iespieda kopā ar tautasdziesmas "Puiši jāja pieguļā" vārdiem.[2]

Dziesma "Dieva dēli, Saules meitas" ir iekļauta 1998. gadā iznākušajā postfolkloras grupas "Iļģi albumā "Saules meita".

Dziesmas vārdi (pirmais pants)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saules meitas kroņus pina
Sarkanrožu dārziņā;
Dieva dēli lūkojās
Caur magoņu lapiņām.
[3]


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 68. lpp.
  2. «Longīns Apkalns par "Pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki Rīgā". Latvju Mūzika, 1973.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. septembrī. Skatīts: 2013. gada 19. augustā.
  3. «Saules meitas kroņus pina». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 19. augustā.