Saulkrasti

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par pilsētu. Par dzelzceļa staciju skatīt rakstu Saulkrasti (stacija)
Saulkrasti
Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos Velosipēdu muzeja norāde Saulkrastos
Saulkrastu karogs Saulkrastu ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Saulkrasti (Latvija)
Saulkrasti
Saulkrasti
Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583Koordinātas: 57°15′43″N 24°24′57″E / 57.26194°N 24.41583°E / 57.26194; 24.41583
Novads Saulkrastu novads
Platība 4,8 km²
Iedzīvotāji (01.01.2015.) 3 298[1]
Blīvums 687,1 iedz./km²
Vēsturiskie nosaukumi vācu: Neubad
Pilsētas tiesības no 1991. gada
Pasta indekss LV-2160
Mājaslapa www.saulkrasti.lv

Saulkrasti ir pilsēta Vidzemes piekrastē. Pilsētas novads ietver piejūras mežu joslu no Lilastes upes un ezera dienvidos ietverot Zvejniekciemu ziemeļos un stiepjas 17 kilometru garumā. Pilsētas tiešās robežas galvenokārt ietver joslu starp dzelzceļu un jūru no Inčupes līdz Ķīšupei.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Saulkrastu vēsture

Saulkrasti izveidojušies senās Metsepoles zemes zvejnieku ciemu teritorijā, caur kuriem gāja stratēģiski svarīgais piekrastes ceļš uz Sontaganu. 1207. gadā Līvzemes dalīšanas līguma rezultātā Metsepole kā trešais Gaujas līvu novads nonāca Rīgas bīskapa pārvaldībā. Tagadējā Saulkrastu teritorija atradās Kubeseles jeb Krimuldas draudzes novadā, tika izveidots arī pirmais lūgšanu nams- kapela, kas nosaukta sv. Pētera vārdā. 1640. gadā izveidojās luteriskā Pēterupes draudze. Mācītāja mājas vajadzībām piešķīta ceturtdaļu arkla zemes un divas mācītāja mājas saimniecības (Bāžas un Cīruļi). 1641. gadā uzcēla jaunu luterāņu baznīcu.

1823. gadā uz Bīriņu muižas zemes uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde ("Jaunā peldvieta"), kas veidojās kā Vidzemes muižniecības peldvieta. No 1857. gada līdz 1913. gadam Pēterupe, Pabažu jūrmala un Skultes jūrmala netālu no Aģes grīvas bija populārākās kuģu būves vietas, kurās būvēja šonerus, gafelšonerus un brigantīnas. 1898. gadā kronim piederošo Pabažu muižas zemi sadalīja apbūves gabalos un piešķīra viesnīcu būvei, šo kūrotu dēvēja par Katrīnbādi jeb Pabažu jūrmalu. 1925. gadā Neibādei piešķīra biezi apdzīvotas vietas (ciema) statusu.

Neibādi 1931. gadā pārdēvēja par Saulkrastiem (mūsdienās par Neibādi nosacīti sauc pilsētas ziemeļu daļu ap Ķīšupes ieteku) un 1933. gadā apvienoja ar Pēterupes apdzīvoto vietu.[2][3] 1950. gadā Saulkrastiem pievienoja Pabažus un 21. februārī apdzīvotajai vietai piešķīra strādnieku ciemata statusu (līdz 1952. gadam ar nosaukumu Saulkraste[4]), no 1961. gada 23. decembra — pilsētciemata. No 1949. līdz 1956. gadam Saulkrastu rajona centrs.[5] 1967. gadā pievienoja daļu no Skultes ciema teritorijas, izveidojot Saulkrastu lauku teritoriju. 1991. gadā Saulkrastiem piešķīra pilsētas statusu.

Apskates objekti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Baltā kāpa
  • Velosipēdu muzejs

Ievērojami cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2015. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (2015. gada 1. janvārī).
  2. Pēterupes-Neibādes jūrmalas palīdzības un labdarības biedrībai – 85
  3. Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju pašvaldības teritorijas Attīstības programma
  4. Latvijas PSR administrativi-teritorialais iedalījums. 1950. g., Latvijas Valsts izdevniecība, Rīga 1950
  5. Saulkrastu domes ziņas

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]