Savvaļas kaza

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Savvaļas kaza
Capra aegagrus (Erxleben, 1777)
Bezoarkaza (Capra aegagrus aegagrus)
Bezoarkaza (Capra aegagrus aegagrus)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Pārnadži (Artiodactyla)
Apakškārta Atgremotāju apakškārta (Ruminantia)
Dzimta Dobradži (Bovidae)
Apakšdzimta Kazu apakšdzimta (Caprinae)
Ģints Kazas (Capra)
Suga Savvaļas kaza (Capra aegagrus)

Savvaļas kaza jeb Persijas savvaļas kaza (Capra aegagrus) ir vidēja auguma kazu ģints (Capra) dzīvnieks, kas pieder pārnadžu kārtas (Ruminantia) dobradžu dzimtai (Bovidae). Savvaļas kaza ir mājas kazas (Capra aegagrus hircus) priekštece.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savvaļas kazas dabīgais izplatības areāls aptver Armēniju, Azerbeidžānu, Gruziju, Irānu, Pakistānu, Krievijas dienviddaļu, Turciju un Turkmenistānu. Afganistānas un Irākas populācijas, iespējams, ir izmirušas.[1] Kādreiz savvaļas kazas bija sastopamas arī Jordānijā, Libānā, Izraēlā un Sīrijā.[1][2] Ģenētiskajos pētījumos ir noskaidrots, ka savvaļas kazu populācijas, kuras sastopamas Vidusjūras salās, kā Krētā, Kiklādu un Ziemeļsporādu salās nav īstas savvaļas kazas, bet gan savvaļā savairojušās mājas kazas.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krētas savvaļas kaza (Capra aegagrus cretica) ir gaišāka kā bezoarkaza, tai nav raksturīgā savvaļas kazas kažoka svītru zīmējuma

Savvaļas kaza ir vidēji liels zīdītājs, ar kompaktu ķermeņa uzbūvi. Tās ķermeņa garums ir 120 - 160 cm, augstums skaustā 70 - 100 cm,[2] svars 25 - 95 kg. Tēviņi ir krietni lielāki un masīvāki nekā mātītes. Abiem dzimumiem ir ragi, bet tēviņiem tie ir gari, arkveidīgi un slīpi izvērsti uz āru. Sejas matojums savvaļas kazai ir melns, turklāt tēviņiem ir arī gara, melna bārda. Kažoka pamatkrāsa ir gaiši dzeltenbrūna vai pelēkbrūna, ar melnu vai tumši brūnu svītru pār muguru no galvas līdz astei, ar svītru pāri pleciem un svītru gar sāniem visā garumā, tādā pašā tumšā krāsā ir aste, krūtis un kājas līdz ceļgaliem. Kāju lejasdaļa ir balta vai gaiši dzelgana ar melnām, vertikālām svītrām. Gaiši laukumi ir arī ap acīm.[2]

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Turkmenistānas savvaļas kazas (Capra aegagrus turcmenica) Kirtharas nacionālajā parkā

Savvaļas kaza ir zālēdāja, tā barojas ar jebkādiem[3] augiem un krūmu zariem. Tā mājo kalnainos apvidos, kur aug dažādi krūmi, skujkoki un sausu biotopu augi. Savvaļas kaza izvairās no cilvēku tuvuma un apdzīvotām vietām. Ganīties tā dodas agri no rīta vai vēlu vakarā. Pa dienu tā meklē ēnainu vietu zem kādas klints radzes vai alu, kur atpūsties un nosnausties. Parasti tā atpūšas tādā vietā, kura ir ne tikai ēnaina, bet arī no tās var labi pārskatīt apkārtni.[2]

Tēviņi parasti dzīvo pa vienam vai nelielos vecpuišu baros, bet mātītes ar mazuļiem veido nelielus ģimeņu barus, kuros ir 15 - 50 kazu.[2][3] Ja apstākļi ir piemēroti, bars var izveidoties ļoti liels līdz 500 dzīvniekiem.[3] Savvaļas kazas ir gudras, atjautīgas un izturīgas. Tās mūža garums savvaļā var sasniegt 25 gadus.[3]

Mātītes dzimumbriedumu sasniedz 1,5 - 2,5 gadu vecumā, tēviņi 3,5 - 4 gados. Riesta laikā no decembra vidus līdz janvāra beigām[2] nobriedis un spēcīgs āzis no kazu bara padzen visus jaunos tēviņus. Grūsnības periods ilgst 170 dienas. Parasti piedzimst viens mazulis, bet diezgan bieži dzimst arī dvīņi.[2] Jau pēc piedzimšanas tas uzreiz var sekot savai mātei. Māte to zīda ar pienu 6 mēnešus.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savvaļas kazai, neņemot vērā Vidusjūras pasugas, ir 5 pasugas:[2]

Vidusjūras pasugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir zinātnieki, kas mājas kazu uzskata par sugu un sauc to par Capra hircus, bet Vidusjūras savvaļas kazas par mājas kazas pasugām, saucot tās par Capra hircus pictus, un Capra hircus cretica, utt.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]