Sejni

Sejni
Dominikāņu klosteris Sejnos
Karogs Ģerbonis
Sejni
Koordinātas: 54°07′00″N 23°22′00″E
Valsts	Polija
Vojevodiste	Podlases vojevodiste
Apriņķis	Sejnu apriņķis
Pilsētas tiesības	ap 1600
Platība
• Kopējā	4,49 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	5 075
• blīvums	1 321,6/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Mājaslapa	http://www.sejny.home.pl/
Sejni Vikikrātuvē

Sejni (poļu: Sejny, lietuviešu: Seinai) — pilsēta Polijas ziemeļaustrumos, Podlases vojevodistē, uz austrumiem no Suvalkiem. Apmēram 30% no pilsētas iedzīvotājiem ir lietuvieši un pilsēta ir Polijas lietuviešu minoritātes kultūras centrs. Pilsētā atrodas lietuviešu skola un Lietuvas konsulāts, iznāk lietuviešu avīze.

Vēsture

Pilsēta radusies 17. gadsimtā. 19. gadsimta beigās Sejnos dzīvoja lietuviešu literatūras klasiķis Antans Baranausks, kurš šeit ir apglabāts. Pēc Pirmā pasaules kara, dibinoties neatkarīgajām Polijas un Lietuvas valstīm, Sejnu apkārtne kļuva par vienu no abu valstu strīdus objektiem. Vispirms 1918. gada 8. maijā kontroli pār Sejniem ieguva lietuviešu varas iestādes un to akceptēja Sūtņu konference. Tomēr, kad 1919. gada 22. augustā vācu karaspēks pameta pilsētu, poļu kaujinieki no Poļu militārās organizācijas (Polska Organizacja Wojskowa) t. s. Sejnu sacelšanās rezultātā sagrāba varu pilsētā un tās apkārtnē. Pēc gada pilsēta ieņēma boļševistiskās Krievijas karaspēks. 1920. gada 12. jūlijā Maskavā tika noslēgts Padomju-Lietuvas miera līgums, kurā lietuviešiem tika piešķirtas tiesības uz Sejniem un 19. jūlijā lietuviešu spēki ieņēma pilsētu. Parīzes Miera konference piešķīra Sejnus poļu pusei un Polijas varas iestādes nodibināja kontroli pār pilsētu. Tomēr 2. septembrī Poļu-lietuviešu kara laikā Lietuvas karaspēks atkal ieņēma pilsētu, vēlāk poļi pilsētu atguva un tā iekļāvās Polijas sastāvā.

2. pasaules kara laikā 1939. gada 24. septembrī Sejnus vispirms ieņēma PSRS karaspēks, tomēr, pamatojoties uz Molotova-Rībentropa paktu, 13. oktobrī pilsētu atdeva Vācijas varas iestādēm.