Sekstes jakana

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sekstes jakana
Jacana jacana (Linnaeus, 1766)
Sekstes jakana
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Tārtiņveidīgie (Charadriiformes)
Dzimta Jakanas (Jacanidae)
Ģints Jakana (Jacana)
Suga Sekstes jakana (Jacana jacana)

Sekstes jakana (Jacana jacana) ir viena no jakanu dzimtas (Jacanidae) jakanu ģints (Jacana) bridējputnu sugām. Jakanas ģintī ir vēl viena jakanu suga - Ziemeļu jakana (Jacana spinosa).

Sekstes jakana dzīvo Dienvidamerikas tropu ūdenstilpnēs, sākot ar Panamas ziemeļiem un beidzot ar Argentīnas dienvidiem[1], kā arī tuvējās salās: Trinidādā un Tobago. Putns ir plaši izplatīts un bieži sastopams.

Izskats un ieradumi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jakanai noliecoties, var saskatīt dzeltenās spārnu lidspalvas

Sekstes jakanām kā visām jakanām ir garas kājas ar gariem pirkstiem un nagiem, kas ļauj tām pārvietoties pa peldošu ūdensaugu lapām. Ķermenis vidēji liels; apmēram 20 cm[2]. Sekstes jakanai uz pieres ir koši sarkana sekste, kas vizuāli pagarina knābja pamatni. Knābis ir ass, vidēji garš, dzeltens ar sarkanu pamatni. Jakanas apspalvojums ir kastaņbrūns, kakls, pleci, vēders melns, tādēļ daudzās valodās sekstes jakanu sauc par melno jakanu. Spārnu lidspalvas ir dzeltenā krāsā, bet to var redzēt tikai lidojumā, kad spārni ir izplesti[1]. Kājas pelēkā krāsā.

Sekstes jakanas ir trokšņaini putni. Tās klaigā nepārtraukti gan lidojot, gan cīnoties, gan sasaucoties[2].

Jakanas barojas ar kukaiņiem, gliemjiem, sīkām zivtiņām un ūdensaugu sēklām, jebko, ko var atrast uz un ap ūdensaugiem. Sekstes jakana ir lieliska peldētāja un nirēja. Jakanas ne tikai uzlasu visu, kas atrodams uz lapām, tās mēdz lapas apgriezt riņķī un pārmeklēt arī otru pusi. Sausās sezonas laikā jakanas uzturas mitru vietu tuvumā, brienot un pārmeklējot dubļus un dūņas[3].

Reprodukcija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekstes jakanas jaunais putns

Lai arī apspalvojums tēviņiem un mātītēm ir vienāds, mātītes ir lielākas par tēviņiem. Mātītēm ir dominanta loma jakanu attiecībās. Katrai mātītei ir sava teritorija, kura tiek aizsargāta no citām mātītēm. Cīņas var būt ļoti agresīvas. Savā teritorijā mātīte pārojas ar visiem tur dzīvojošiem tēviņiem. Tēviņš uz ūdens iekārto peldošu ligzdu, mātīte tajā iedēj 4 melni iesvītrotas, brūnas olas. Pērēšanas rūpes uzņemas tēviņš, kā arī aizsargā ligzdu no ienaidniekiem. Kamēr tēviņš perē olas, mātīte dodas pie nākamā tēviņa. Rūpes par cāļu audzināšanu mātītes neuzņemas. Ja olas vai cāļi kādam no tēviņiem aiziet bojā, mātīte ligzdā iedēj nākamās olas. Pēc statistikas datiem izdzīvo tikai 50% no visiem izperētajiem cāļiem[3]. Tikko izšķīlies no olas, cālēns uzreiz spēj staigāt un meklēt barību.

Ja kādu iemeslu dēļ mātīte iet bojā, viņas teritoriju pārņem jauna mātīte. Tādā gadījumā vecās mātītes cālēniem draud briesmas, jo tos var nogalināt jaunā teritorijas saimniece, kas nogalināto cāļu vietā tēviņam ligzdā izdēj jaunas olas[1]. Tēvs par saviem cālēniem rūpējas 2 mēnešus, mācot meklēt barību uz lapām un zem lapām[3].

Kad cālēni paaugas, tie cāļa pūkas nomaina pret pieaugušu putnu spalvām, bet to apspalvojums ir atšķirīgs. Jaunie putni ir balti ar kastaņbrūnu muguru un galvas virspusi, tiem nav arī sarkanās sekstes.

Sistemātika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekstes jakanai ir 6 pasugas[4]:

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]