Sekundārā emisija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Sekundārā emisija - elektronu (sekundāro elektronu) emisija no materiāla virsmas citu daļiņu (parasti jonu vai enerģijas bagātu elektronu) plūsmas iedarbībā. Sekundāro elektronu skaitu, kas tiek emitēti vienas daļiņas iedarbības rezultātā, sauc par sekundārās emisijas iznākumu. Sekundārās elektronu emisijas veidu, kad elektroni no virsmas tiek atdalīti gaismas iedarbībā, sauc par fotoemisiju. Ja no virsmas tiek izsisti nevis elektroni, bet joni, to sauc par sekundāro jonu emisiju.

Sekundārā emisija elektronu lampās parasti ir nevēlama parādība, bet ir arī elektronu ierīces, kuru darbība pamatojas tieši uz sekundārās emisijas efektu.

Sekundārās emisijas nevēlamā ietekme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ja elektronu lampā elektronu plūsma ir ar pietiekami lielu ātrumu, primārie elektroni no lampas anoda sāk izsist sekundāros elektronus, kas rada nevēlamu elektronu plūsmu lampā (tīkliņstrāvas palielināšanos un voltampēru raksturlīknes izkropļojumus). Šī efekta novēršanai lampās lieto speciālus negatīvi lādētus elektrodus (bremztīkliņus) (sk. pentode). Elektronu izplūšanu no anodiem sauc arī par dinatronefektu (grieķu: dyna(mis) - spēks + elektrons + latīņu: effectus - darbība).

Sekundārās emisijas parādības izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekundārās emisijas lampas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sekundārās emisijas parādību izmanto speciālās sekundārās emisijas lampās, lai palielinātu to jutību. Šādām lampām ir speciāls elektrods, kas nodrošina sekundāro emisiju un kuru dēvē par dinodu (no termina "dinatronefekts").

Fotoelektronu pavairotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sevišķi lielā mērā sekundārā emisija tiek pielietota gaismas jutīgās ierīcēs - fotoelektronu pavairotājos. Šeit primārie elektroni (fotoelektroni) tiek izstaroti no fotokatoda gaismas iedarbībā (notiek fotoemisija), paātrināti spēcīgā elektriskajā laukā un virzīti uz dinodu, no kura katrs elektrons izsit lielu skaitu sekundāro elektronu, stipri palielinot anodstrāvu. Dinodi var būt vairāki un novietoti cits aiz cita, tādēļ fotoelektronu pavairotāja jutība var būt tik liela, ka ar šo ierīci iespējams reģistrēt atsevišķus fotonus.

Iegaumējošās elektronstaru lampas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz sekundārās emisijas fenomenu balstījās arī dažu iegaumējošo elektronstaru lampu darbība.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]