Semītu valodas

Vikipēdijas lapa
Semītu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība
Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Somālijas pussala, Malta
Ģenētiskā
klasifikācija
afroaziātu valodas
  • Semītu valodas
Atzari
ISO 639-2 sem
Semītu valodas
Āfrikas ziemeļi un Arābijas pussala. Semītu valodu izplatības areāls iekrāsots oranžā krāsā

Semītu valodu saime ir viens no galvenajiem afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Somālijas pussalā. Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda (ieskaitot visas varietātes), kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni cilvēku,[1] amharu valoda (27 miljoni),[2][3] tigrinja (ap 6,7 miljoni), ivrits (ap 7 miljoni) un aramiešu valoda.

Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļu rakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.

Semītu pirmvaloda[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: semītu pirmvaloda
14. gadsimta p.m.ē. Amarnas vēstule akadiešu valodā

Agrīnākie semītu valodu iezīmju apliecinājumi datējami ap 23. gadsimtu p.m.ē. akadiešu valodā. Iespējami semītu valodas lietotāju agrīnie pieraksti pirmkanaaniešu alfabētā datējami ap 1800. gadu p.m.ē. Semītu pirmvaloda varētu būt lietota no apmēram 4. gadu tūkstoša p.m.ē., apmēram vienlaicīgi ar indoeiropiešu pirmvalodu.

Termins "semītu" cēlies no Bībelē aprakstītā Noasa dēla Sema vārda.

Semītu valodu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Ethnologue report for language code:arb».
  2. 1994. gada Etiopijas tautas skaitīšana
  3. «Amharu alfabēts un valoda». omniglot.com.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]