Semītu valodas
| Semītu valodas | |
|---|---|
| Ģeogrāfiskā izplatība: |
Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Āfrikas rags, Malta |
| Ģenētiskā klasifikācija: |
Afroaziātu Semītu valodas |
| Atzari: |
Austrumsemītu (mirušas)
|
| ISO 639-2: | sem
|
Semītu valodu saime ir viens no galvenajām afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā.
Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda[1], kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni[2] cilvēku, amharu valoda (27 miljoni)[3][4], tigriņu valoda (ap 6,7 miljoni) un ivrits (ap 5 miljoni).
Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļrakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.
Termins "semītu" cēlies no Bībeles Noasa dēla Sema.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Ieskaitot visus dialektus.
- ↑ Ethnologue report for language code:arb
- ↑ 1994.g. Etiopijas tautas skaitīšana
- ↑ Amharu alfabēts un valoda
Skatīt arī [izmainīt šo sadaļu]
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
