Semītu valodas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Semītu valodas
Ģeogrāfiskā
izplatība:
Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Āfrikas rags, Malta
Ģenētiskā
klasifikācija
:
Afroaziātu
 Semītu valodas
Atzari:
Austrumsemītu (mirušas)
ISO 639-2: sem


Semītu valodu saime ir viens no galvenajām afroaziātu valodu saimes atzariem, kurā runā ap 300 miljonu cilvēku Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Āfrikas ragā.

Visplašāk lietotās semītu saimes valodas ir arābu valoda[1], kurā kā dzimtajā valodā runā vairāk kā 200 miljoni[2] cilvēku, amharu valoda (27 miljoni)[3][4], tigriņu valoda (ap 6,7 miljoni) un ivrits (ap 7 miljoni).

Semītu valodas bija vienas no pirmajām, kuras ieguva rakstību. Ebliešu un akadiešu valodās ķīļrakstu sāka izmantot 3. gadu tūkstoša p.m.ē. vidū. Citas semītu valodas izmantoja Ugaritas, feniķiešu, aramiešu, sīriešu, arābu, dienvidarābijas un geeza rakstu sistēmas. Maltiešu valoda ir vienīgā semītu valoda, kas izmanto latīņu alfabētu.

Termins "semītu" cēlies no Bībeles Noasa dēla Sema.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ieskaitot visus dialektus.
  2. Ethnologue report for language code:arb
  3. 1994.g. Etiopijas tautas skaitīšana
  4. Amharu alfabēts un valoda

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]