Senā Ķīna

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Merge-arrows.svg
Ir ierosinājums apvienot šo rakstu ar Ķīnas vēsture.

Senā Ķīna

Periodizācija [izmainīt šo sadaļu]

  • Iņas (Šaņas) valsts 18.-12. gs. p.m.ē. Veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība, ļoti svarīgas bija lielās patriarhālajās ģimenes.
  • Džou valsts 12.-8.gs. p.m.ē. Radās monētas, ieviesa mēness kalendāru. Tika uzrakstīti Džou likumi.
  • Vienotās valsts sairšana 8.-3. gs. p.m.ē. Izveidojās konfūcisms, mūzikas pirmsākumi.
  • Haņu periods 206.g.p.m.ē.-220.g.m.ē. Sāka celt Lielo Ķīnas mūri.
  • Vei periods 4.-6. gs. Nostiprinājās budisms, sāka celt klinšu tempļus un torņus — pagodas, tika izmantoti jauni mākslas līdzekļi, kas radītu cilvēkos ciešanas, dievbijību un žēlsirdību.
  • Tanu periods 618.-907.g. Feodālā sistēma, veidojās „Zīda ceļš” — veda zīdu, dārgaksmeņus, garšvielas, metālus.
  • Sunu periods 960.-1279.g. Attīstās glezniecība, sākas dabas pielūgsme.
  • Minu dinastijas periods 1368.-1644.g. Ekonomiskā un kultūras augšupeja. ”Debesu templis” -kvadrāts simbolizē zemi, aplis - debesis.

Sasniegumi un izgudrojumi [izmainīt šo sadaļu]

  • Senā Ķīna slavena ar daudzveidīgiem keramikas izstrādājumiem,raksturīgi ģeometriski motīvi. 7.gs. pirmoreiz sāka izgatavot porcelānu. Apgleznojumi cieši saistīti ar reliģisku un simbolisku tematiku. Glezniecībā izmanto dabas skatus, putnus, puķes, sadzīvi. Slaveni ir gleznojumi uz Zīda.
  • Senajā Ķīnā veidojās piktogrāfiskā un hieroglifiskā rakstība.
  • Izgudroja kompasu, adatu terapiju, masāžu, papīru un šaujampulveri.
  • Ēnu teātris radies Ķīnā.
  • Ķīna ir 1 no pirmajam valstīm ar "motrmoku" kas nozīmē kanalizāciju!
  • Ķīnieši pirmie izgudroja papīru un papīra naudu.
  • To, ka zīdu var izmantot drēbju ieguvei

Sasniegumi celtniecībā [izmainīt šo sadaļu]

  • Ķīnas arhitektūrā ļoti bieži tiek atdarinātas dabas formas. Celtnēm raksturīgas liektas formas.
  • Viens no nozīmīgākajiem Ķīnas atstātajiem kultūrvēsturiskajiem pieminekļiem ir Lielais Ķīnas mūris - vislielākā celtne pasaulē. Tas tika būvēts kā vienota aizsardzības sistēma pret ziemeļu klejotāju iebrukumiem.
  • Atšķirībā no citiem, ķīnieši akmens vietā izmantoja kokmateriālus, kas viņiem bija daudz vieglāk pieejami. Viņi arī izdomāja un attīstīja vairākus paņēmienus, kā efektīgāk uzbūvēt ēkas. Viens no viņu būtiskākajiem panākumiem ir koka rāmis, kas spēj noturēt lielu smagumu. Tas ir veidots no savienotiem koka balstiem, kurš ir kā ēkas skelets. To uzskata par galveno Ķīnas devumu pasaules arhitektūrai. Ar šādu tehniku viņi varēja nodrošināties pret dažādām problēmām, kas varētu rasties celtniecības laikā. Lielisks piemērs ir “Aizliegtā pilsēta”, kas nebūtu varējusi tapt bez šīs tehnikas.