Senā Roma

Vikipēdijas raksts

Šis raksts ir jāuzlabo, lai ievērotu Vikipēdijā pieņemto stilu un/vai formatēšanu. Iemesls: Pareizrakstība Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Diskusijā var parādīties dažādi ieteikumi. Vairāk lasi lietošanas pamācībā.

Senā Roma bija civilizācija, kura 10. gadsimtā p.m.ē. izveidojās no mazas lauksaimnieku kopienas Apenīnu pussalā. Tās posmu var iedalīt trīs daļās: Romas karaļvalsts, Romas Republikas un Romas impērijas laikos.

Satura rādītājs 1 Saimniecība 2 Sabiedrība 3 Reliģija un kultūra 4 Laulība un ģimene 5 Sieviešu stāvoklis 6 Senču kults 7 Romas republikas posms 8 Valoda

[izmainīt šo sadaļu] Saimniecība

Romiešu saimniecībā lielos apmēros tika izmantots vergu darbs. Vergs bija vērtība, ko pirka par naudu, tāpēc bija svarīgi, lai viņi strādātu pēc iespējas labāk un ilgāk.

Nežēlīgā attieksme pret vergiem izraisīja vergu sacelšanos un lielākā bija vergu sacelšanās verga Spartaka vadībā.

Dominējošā nozare bija lauksaimniecība, taču labības audzēšana nedeva cerētos panākumus, tāpēc veidoja citas nozares - vīnkopību, olīvu audzēšanu un sakņu kopību. Veidojās pārstrādes uzņēmumi, kur gatavoja vīnu un eļļu. Sākās straja lielu saimniecību veidošanās, kuru rezultātā izputēja vidējās un sīkās zemnieku saimniecības. Zemnieku nonākšana nabadzībā un izputēšana radīja problēmas armijas komplektēšanā un visnabadzīgāko cilvēku pabarošanā. Tas radīja spriedzi sabiedrībā, tāpēc bija jāveic pārmaiņas, lai stabilizētu situāciju. Tika izdotas brāļu Grakhu reformas, pēc kurām bija jāierobežo zemes platības lielajās saimniecībās.

[izmainīt šo sadaļu] Sabiedrība

Patricieši - dižciltīgie romieši; plebeji - romiešu tauta, kuras sastāvs bija neviendabīgs; nobiļi - politiskā elite, kas bija cēlusies no plebejiem; jātnieki - tirgotāji un amatnieki, un naudas aizdevēji; ploretārieši - visnabadzīgākie Romas iedzīvotāji; Klienti - sociāli nenodrošinātie romieši, kas atradās aizbildniecībā.

[izmainīt šo sadaļu] Reliģija un kultūra

Pastāvēja daudzdievība un iepazīstot grieķu kultūru romieši savus dievus sāka pielīdzināt grieķu dieviem. Pārņēma arī grieķu mitoloģiju. No Grieķijas pārņēma arī literatūru, mākslu un izglītību. Grieķu un romiešu kultūras saplūda kopā un veidoja gireķu-romiešu kultūru. Lielu nozīmi veltīja arhitektūrai, ceļu būvei.

Akvedukts - kanāli un tilta veida būves, kas pievadīja ūdeni. termas - pirtis

Bija prasmīgi inženieri, kas plānoja pilsētu un amfiteātru celtniecību.

Vieni no pazīstamākajiem literātiem : dzejnieks - Vergīlijs poēma Eneīda

                                     dzejnieks - Horācijs
                                     dzejnieks - Ovīdijs
                                     vēsturnieks - Līvijs Romas vēsture

Zinātnieki: Ptolemajs - astronoms un ģeogrāfs

           Galēns - mediķis

[izmainīt šo sadaļu] Laulība un ģimene

Romas stāsta agrā periodā skaitījās par mērķi un pilsoņa dzīves galveno būtību — personīgās mājas un bērnu esamība, pie tam ģimenes attiecības nevis pakļāvās likumam, bet gan regulējās ar tradīcijam.

[izmainīt šo sadaļu] Sieviešu stāvoklis

Sieviete atradās vīrieša pakārtojumā, tāpēc ka viņa, pēc Teodora Mommzena vārdiem, «piederēja tikai ģimenei un neeksistēja kopienai» Bagātās ģimenēs sievietei bija aizvedams godpilns stāvoklis, viņa nodarbojās ar saimniecības pārvaldi. Atšķirībā no grieķietēm, Romas varēja brīvi rasties sabiedrībā, turklāt, neskatoties uz to, ka ar virsvaldību dzimtā bija apveltīts tēvs, tie tika aizsargāti no viņa patvaļas.

[izmainīt šo sadaļu] Senču kults

Romieši lepojas par to, kā viņi dzivo Romā. Lai paradītu, kā viņi ir Romas pamatiedzīvotāji viņi turēja savu senču statujas.

[izmainīt šo sadaļu] Romas republikas posms

Romas republiku nevar saukt par demokrātisku valsti, kā tas bija Atēnās. Vara bija bagāto patriciešu rokās un viņi veidoja Senātu (300 vīru), kur spriedavalstiskus lēmumus. Vienkāršai tautai jeb plebejiem nebija tiesības iejaukties valsts pārvaldē un ieņemt amatus. Tā rezultātā sākās pilsoņu kari. Lai tos izbeigtu Senāts bija spiests izdot 12 tabulu likumus, ar kuriem plebejiem tika atcelta parādu verdzība un viņi ieguva tiesības ieņemt vietu Senātā.

Pūniešu kari - Roma - Kartāga ziemeļafrikā. Kara rezultātā Roma ieguva pilnīgu kontroli vidusjūrā un Ziemeļāfrikā.

Romas republikas norieta cēloņi Tautas sapulce vairs netika sasaukta; bezdarba palielināšanās; pārmaiņas nobilitātē, kas veicināja sabiedrības noslāņošanos un pagrimumu; jauna veida armijas radīšana ar jaunu karavadoņa statusu.

Romas republikas pastāvēšanas beigās noteik lieli pilsoņu kari, kas iznīcināja republiku un izveidoja valsti Romas Impēriju.

[izmainīt šo sadaļu] Valoda

Oficāla valoda bija Latīņu valoda