Sennorvēģu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sennorvēģu valoda
dǫnsk tunga, dansk tunga,
norrœnt mál
Valodu lieto: Skandināvija, Īslande, Grenlande, Fēru salas, Skotija, Īrija, Anglija, Velsa, Menas sala, Normandija, Vīnlande u.c.
Valodas izmiršana: līdz 14. gs. attīstījusies par vairākām ziemeļģermāņu valodām
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Ģermāņu
  Ziemeļģermāņu
   Sennorvēģu valoda 
Rakstība: Rūnu raksts, vēlāk latīņu alfabēts (sennorvēģu rakstība).
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: non
ISO 639-3: non

Sennorvēģu valoda (dažos avotos saukta arī senislandiešu) jeb Senā ziemeļnieku valoda ir ģermāņu saimes valoda, kurā runāja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikmetā, līdz apmēram 1300. g.

Sennorvēģu valoda attīstījās no tās priekšteča, protoskandināvu valodas, ap 8. gs. Par pārejas periodu, kad no sennorvēģu valodas attīstījās mūsdienu skandināvu valodas, uzskata 14. gs. vidu un beigas, kaut arī ir atrasti ar 15. gs. datēti pieraksti šajā valodā.

Lielākā daļa sennorvēģu dialektu runātāju lietoja austrumu dialektus (mūsdienu Dānija un Zviedrija). Īslandes viduslaiku tekstos ir lietots rietumu dialekts, kurā runāja mūsdienu Īslandes, Norvēģijas un Fēru salu iedzīvotāji. Starp šiem dialektiem nav novelkama stingra robeža, jo austrumu dialekta iezīmes ir atrodamas Norvēģijas rietumos, bet rietumu dialekta - Zviedrijas rietumos.

Sengotlandiešu valoda, kaut arī tiek pieskaitīta austrumu dialektiem, ir uzskatāma par atsevišķu, trešo dialektu grupu.

Senais īslandiešu 12. gs. likums Grágás ("Pelēkās zoss likums") apgalvo, ka zviedri, norvēģi, īslandieši un dāņi runā vienā valodā dǫnsk tunga. Austrumu dialektu runātāji to pašu valodu sauca dansk tunga vai norrønt mál.

Teritorijas, kurās ap 900. gadu runāja seno ģermāņu valodās. Latvijas teritorijā sennorvēģu jeb seno ziemeļnieku valodas austrumu zars bija izplatīts vikingu apmetnēs Kurzemes rietumos (Grobiņa), Daugavas un Gaujas lejtecē (Salaspils un Turaida).

Pakāpeniski sennorvēģu valoda ir attīstījusies par mūsdienu īslandiešu, fēriešu, jaunnorvēģu, norvēģu būkmola, dāņu un zviedru valodām. No nosauktajām valodā īslandiešu valoda ir vistuvākā sennorvēģu valodai. Īslandiešu valoda no sennorvēģu valodas ir aizguvusi savu fonēmu sistēmu. Vidējais īslandiešu valodas runātājs saprot sennorvēģu rakstu valodu, kas gan nedaudz atšķiras ar pareizrakstību, semantiku un vārdu kārtību. Izruna, sevišķi patskaņi, neatšķiras tik ļoti, kā citās skandināvu valodās.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]