Sennorvēģu valoda
| Sennorvēģu valoda dǫnsk tunga, dansk tunga, norrœnt mál |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Skandināvija, Īslande, Grenlande, Fēru salas, Skotija, Īrija, Anglija, Velsa, Menas sala, Normandija, Vīnlande u.c. | |
| Valodas izmiršana: | līdz 14. gs. attīstījusies par vairākām ziemeļģermāņu valodām | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Ģermāņu Ziemeļģermāņu Sennorvēģu valoda |
|
| Rakstība: | Rūnu raksts, vēlāk latīņu alfabēts (sennorvēģu rakstība). | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | non | |
| ISO 639-3: | non | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Sennorvēģu valoda (dažos avotos saukta arī senislandiešu) jeb Senā ziemeļnieku valoda ir ģermāņu saimes valoda, kurā runāja Skandināvijas un tās aizjūras nometinājumu iedzīvotāji vikingu laikmetā, līdz apmēram 1300. g.
Sennorvēģu valoda attīstījās no tās priekšteča, protoskandināvu valodas, ap 8. gs. Par pārejas periodu, kad no sennorvēģu valodas attīstījās mūsdienu skandināvu valodas, uzskata 14. gs. vidu un beigas, kaut arī ir atrasti ar 15. gs. datēti pieraksti šajā valodā.
Lielākā daļa sennorvēģu dialektu runātāju lietoja austrumu dialektus (mūsdienu Dānija un Zviedrija). Īslandes viduslaiku tekstos ir lietots rietumu dialekts, kurā runāja mūsdienu Īslandes, Norvēģijas un Fēru salu iedzīvotāji. Starp šiem dialektiem nav novelkama stingra robeža, jo austrumu dialekta iezīmes ir atrodamas Norvēģijas rietumos, bet rietumu dialekta - Zviedrijas rietumos.
Sengotlandiešu valoda, kaut arī tiek pieskaitīta austrumu dialektiem, ir uzskatāma par atsevišķu, trešo dialektu grupu.
Senais īslandiešu 12. gs. likums Grágás ("Pelēkās zoss likums") apgalvo, ka zviedri, norvēģi, īslandieši un dāņi runā vienā valodā dǫnsk tunga. Austrumu dialektu runātāji to pašu valodu sauca dansk tunga vai norrønt mál.
Pakāpeniski sennorvēģu valoda ir attīstījusies par mūsdienu īslandiešu, fēriešu, jaunnorvēģu, norvēģu būkmola, dāņu un zviedru valodām. No nosauktajām valodā īslandiešu valoda ir vistuvākā sennorvēģu valodai. Īslandiešu valoda no sennorvēģu valodas ir aizguvusi savu fonēmu sistēmu. Vidējais īslandiešu valodas runātājs saprot sennorvēģu rakstu valodu, kas gan nedaudz atšķiras ar pareizrakstību, semantiku un vārdu kārtību. Izruna, sevišķi patskaņi, neatšķiras tik ļoti, kā citās skandināvu valodās.
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
