Senpersu valoda

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Senpersu
Valodu lieto: Senā Irāna
Valodas izmiršana: Pārgājusi uz viduspersu
Valodu saime: Indoeiropiešu
 Indoirāņu
  Irāņu
   Senpersu 
Rakstība: Senpersu ķīļu raksts
Valodas kodi
ISO 639-1: nav
ISO 639-2: peo
ISO 639-3: peo

Senpersu valoda ir Irānas senā valoda (ap. 600 p.m.ē līdz 300 p.m.ē.). Āriešu valoda, tāds bija vārds, ko iedeva senpersiešiem Ahāmanītu ķēniņi. Senpersu valoda līdzās avestai ir senākā persiešu valodas forma. Tā ietilpst rietumirāņu valodu grupā, kas ir apakšgrupa indoirāņu valodām (un tā savukārt indoeiropiešu valodām).

Rakstība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senpersu valodā tika rakstīts no kreisās uz labo, t.s., senpersu ķīļu rakstā, kas ir pusalfabētisks, zilbisks ķīļu raksts. Senpersu ķīļu raksts satur 36 rakstzīmes, kas atveido līdzskaņus, patskaņus vai līdzskaņa savienojumus ar patskani, trīs skaitļus (1, 10, 100), vārdu atdalītāju un dažas ideogrammas.

Oldpersian.gif

Fonētika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senpersu rakstā ir sastopamas sekojošas fonēmas:

Patskaņi

  • Īsie: a [a] i [i] u [u]
  • Garie: ā [aː] ī [iː] ū [uː]

Līdzskaņi

  Lūpeņi Zobeņi/
Smaganeņi
Aukslējeņi Velveņi Rīkleņi
Sprāgsteņi p [p] b [b] t [t] d [d] c [c] j [ɟ] k [k] g [g]    
Nāseņi   m [m]   n [n]            
Slēdzeņi f [f]   θ [θ]   ç [ç] x [x]   h [h]  
Svelpeņi     s [s] z [z] š [ʃ]          
Rūceņi       r [r]            
Puspatskaņi   v [ʋ]   l [l]   y [j]        

Izruna

Vairumu senpersu skaņu izrunā tāpat kā latviešu valodā. c izrunā kā latviešu č (pirms i), bet j (pirms i). θ (th) [θ] izrunā kā tsss jeb angļu th, kā vārdā thin. ç [ç] izrunā kā sj (skaņa starp s un š), bet x [x]hj (mīksts h), apmēram kā latviešu h vārdā hei. h [h] ir balsīgs, kā latviešu h vārdā aha [agha]. y [j] izrunā kā latviešu j.

Gramatika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietvārds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skaitlis
Senpersu valodā pastāv vienskaitlis, daudzskaitlis un dažas divskaitļa formas.

Dzimte
Senpersu valodā ir 3 dzimtes - vīriešu, sieviešu un nekatra.

Locījums
Senpersu valodā izšķir nominatīvu, ģenitīvu, datīvu, akuzatīvu, instrumentāli, ablatīvu, lokatīvu un vokatīvu. Ģenitīva un datīva formas ir vienādas. Arī ablatīva un instrumentāļa formas ir vienādas.

Lietvārdu locīšana:

  • a- celmi (-a, -am, -ā)
  • i- celmi (-iš, iy)
  • u- (un au-) celmi (-uš, -uv)
  • līdzskaniskie celmi (n, r, h)

-a -am
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. -a -ā, -āha -am
Vok. -am
Aku. -am -am -ām
Ins. -aibiyā -aibiš -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Dat. -ahyā, -ahya -aibiyā -aibiš -ahyā, -ahya -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Abl. -aibiyā -aibiš -aibiyā -aibiš -āyā -ābiyā -ābiš
Ģen. -ahyā, -ahya -āyā -ānām -ahyā, -ahya -āyā -ānām -āyā -āyā -ānām
Lok. -aiy -āyā -aišuvā -aiy -āyā -aišuvā -āyā -āyā -āšuvā


-iš -iy -uš -uv
Vsk. 2sk. Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk. Vsk. 2sk Dsk.
Nom. -iš -īy -iya -iy -in -īn -uš -ūv -uva -uv -un -ūn
Vok. -i -īy -iya -iy -in -īn -u -ūv -uva -uv -un -ūn
Aku. -im -īy -iš -iy -in -īn -um -ūv -ūn -uv -un -ūn
Ins. -auš -ībiyā -ībiš -auš -ībiyā -ībiš -auv -ūbiyā -ūbiš -auv -ūbiyā -ūbiš
Dat. -aiš -ībiyā -ībiš -aiš -ībiyā -ībiš -auš -ūbiyā -ūbiš -auš -ūbiyā -ūbiš
Abl. -auš -ībiyā -ībiš -auš -ībiyā -ībiš -auv -ūbiyā -ūbiš -auv -ūbiyā -ūbiš
Ģen. -aiš -īyā -īnām -aiš -īyā -īnām -auš -ūvā -ūnām -auš -ūvā -ūnām
Lok. -auv -īyā -išuvā -auv -īyā -išuvā -āvā -ūvā -ušuvā -āvā -ūvā -ušuvā

Īpašības vārdi tiek locīti līdzīgā veidā.

Īpašības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salīdzināmās pakāpes:

  • Pārākā pakāpe: -tara-, -θara- un -iyah-
  • Vispārākā pakāpe: -tama-, -išta-

Darbības vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laiki
Senpersu valodā ir sekojoši laiki: tagadne, pabeigtā pagātne, nepabeigtā pagātne un aorists.

Izteiksmes
Pastāv sekojošas izteiksmes: īstenības, nosacījuma, varbūtības, pavēles un injunktīvs.

Darbības vārda kārtas
Darāmā kārta, vidējā kārta (tem. tag. -aiy-, -ataiy-) [ciešamā kārta (-ya-)].

Lietotas ir tikušas galvenokārt tikai 1. un 3. personas formas. Vienīgā lietotā divskaitļa forma ir ajīvatam 'abi dzīvoja'.

Tagadne, darāmā kārta
atematiskā tematiskā
'būt' 'ņemt'
Vsk. 1.pers. ahmiy barāmiy
3.pers. astiy baratiy
Dsk. 1.pers. ahmahiy barāmahiy
3.pers. hatiy baratiy

Nepabeigtajā pagātnē tiek pievienots a.

Nepabeigtā pagātne, darāmā kārta
atematiskā tematiskā
'darīt' 'būt, kļūt, tapt'
Vsk. 1.pers. akunavam abavam
3.pers. akunauš abava
Dsk. 1.pers. aku abavāmā
3.pers. akunava abava
Tagadnes divdabis
Darāmā kārta Vidējā kārta
-nt- -amna-
Pagātnes divdabis
-ta-
Nenoteiksme
-tanaiy

Piem., bartanaiy 'ņemt, nest'

Piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Adam Dārayavahauš xšāyathiya vazraka xšāyathiya xšāyathiyānam xšāyathiya dahyūnām
«Es esmu Ķēniņš Dārijs, dižais, visu ķēniņu ķēniņš, visu zemju ķēniņš.» (DPh)

Manā pitā Vištāspa nāma āha Haxāmanišiya
«Mana tēva vārds bija Vištāspa, Ahāmanīts

Adam Dārayavahauš Pārsa Ariya Ariya-ciça
«Es esmu Dārijs, persietis, ārietis, āriskas cilmes.» (DNa 8-15)

Ima xšaçam hacā Sakaibiš tayaiy para Sugdam amata yātā ā Kūšā hacā Hidauv amata yātā ā Spardā tayamaiy Auramazdā frābara haya mathišta bagānām
«Šo impēriju (Persiju) no skitiem, kas zempus sogdiešiem dzīvo, no turienes līdz pat Etiopijai un no Indijas līdz pat Spardai dāvāja man Ahura Mazda, kurš ir dižākais no Dieviem.» (DPh)

Baga aniya naiy astiy
«Cita Dieva nav.» (burt. Dieva cita ne ir)

Vārdu krājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Protoindoirāņu Senpersu Viduspersu Jaunpersu Latviski
*açva aspa asb asb zirgs, ķēve (asva)
*kāma kāma kām kām mazs, sīks (izkāmējis)
*daiva daiva Div Div nelabais (> latv. Dievs)
drayah drayā daryā jūra
dasta dast dast roka
*bhāgī bāji bāj bāj cieņa
*bhrātr- brātar brādar barādar brālis (brātaris)
*bhūmī būmi būm būm Zeme
*martya martya mard mard vīrs (> latv. Mārša)
*māsa māha māh māh Mēness, mēnesis, mute
*vāsara vāhara Bahār bahār pavasaris (> latv. vasara)
stūnā stūn sotūn aile
šiyāta šhād šhād laime
*arta rāsti rāsti rasti patiesība
*draugh- drauga drōgh dorōgh melot

Irāņu valodas salīdzinošā tabula[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latviski Zazaki Kurdu Puštunu Beludžu Mazandarani Persiešu Viduspersu Partiešu Senpersu Avestas
skaists, daiļš rind rind/delal/cûwan ʂkelay, xkelay sharr, soherâ zibâ/ xubchehreh hučihr, hužihr hužihr naiba vahu-, srîra
asins gûn xwîn wina hon xin xūn xōn xōn vohuni
maize nûn nan ḍoḍəy/roṭəy (Indiešu) nân, nagan nân nân nân nân
ņemt ârdena anîn/hênan rāwṛəl âvardan biyârden âvardan âwurdan, āwāy-, āwar-, bar- āwāy-, āwar-, bar- bara- bara, bar-
brālis birâ bira wror barādar birâr barādar brād, brâdar brād, brādar brâtar brâtar-
nākt amaena hatin rātləl áhag, âmadan enen âmadan âmadan, awar awar, čām ây-, âgam âgam-
kliegt, raudāt bermayish girîn žāṛəl, jāṛəl taukh bərmə/ qâ geristan griy-, bram-
tumšs târî tarî tiārə thár siyo târîk târīg/k târīg, târēn sâmahe, sâma
meita kena keç/kîj/kenîşk/dot lūr mind kijâ/ dether doxtar duxtar duxt, duxtar duxδar
diena roc roj wradz, wraz roshe rez/ reoj rûz rōz raucah-
darīt kerdena kirin/kirdin kawəl khandagh hâkerden kardan kardan kartan kạrta- kәrәta-
durvis ber derge/derî war gelo bəli dar dar dar, bar duvara- dvara-
mirt merdena mirin mṛəl/məṛedəl mireg bamirden murdan murdan mạriya- mar-
ēzelis her ker xar her xar xar xar
ola hak hêk hagəy heyg merqâna toxm toxmag, xâyag taoxmag, xâyag taoxma-
zeme êrd (Arābu) herd/erd (Arābu) zməka/mzəka zemin zemi zamin zamīg zamīg zam- zãm, zam, zem
vakars shund êvar/êware māʂām, māxām nəmâshun begáh sarshab êbêrag
acs chım çav stərga ch.hem, chem chashm chašm chašm čaša- čašman-
tēvs pi bav/bawk plār pyt, abbâ piyer pedar pidar pid pitar pitar
bailes ters tirs wera terseg təshəpash tars tars tars tạrsa- tares-
līgava washte dezgîran, destgirtî nām zād nâm-zad - -
smalks, jauks wesh xweş/baş ʂa, xa hosh khosh dârmag srîra
pirksts gisht til/qamik gūṭa/gwəṭa lenkwk, mordâneg angoos angosht angust dišti-
uguns âdır agir or âch, âs tesh âtash, âzar âdur, âtaxsh ādur âç- âtre-/aêsma-
zivs mâse masî kab/māhī mâhi mâhi mâhig mâsyâg masyô, masya
ēst werdena xwarin xwāṛa/xoṛəl warag, vereg xorâk / xordan parwarz / xwâr, xwardīg parwarz / xwâr hareθra / ad-, at-
iet shiyaena çûn tləl jwzzegh shunen / burden raftan raftan, shudan ay- ai- ay-, fra-vaz
dievs homâ xwedê xwdāy hwdâ khodâ bay, abragar baga- baya-
labs hol baş, çak ʂa, xa jawáin, šarr xâr xub / neku xūb, nêkog vahu- vohu, vaŋhu-
zāle vash giya, riwek, şênkatî wāʂa, wāxa rem sabzeh, giyâh giyâ dâlūg urvarâ
liels gırd / pil gir, mezin, gewre stər mastar belang, pila bozorg wuzurg, pīl vazạrka- uta-, avañt
roka dest dest/lep lās dast dess dast dast dast dasta- zasta-
galva ser ser sar saghar kalə sar, kalleh sar
sirds zerri dil zṛə dil, hatyr dil del dil dil aηhuš
zirgs, ķēve, asva estoar hesp ās asp istar asb, astar asp, stōr asp, stōr aspa aspa-
māja, nams ke(ye) mal kor log səre xâneh xânag demâna-, nmâna-
izsalkums, bads vêyshan birçîtî/birsiyetî lwaʐa, lwaza shudhagh veyshna gorosnegi gursag, shuy
valoda, mēle ziwan / zun ziman žəba, jəba zevân ziwân zabân zuwân izβân hazâna- hizvâ-
smieties huyaena kenîn xandəl khendegh, hendeg xandidan xandīdan karta Syaoθnâvareza-
dzīve jewiyaena jiyan/jîn žwandun/zwandun/jund zendegih zendegi zīndagīh, zīwišnīh žīwahr, žīw- gaêm, gaya-
vīrs merd mêr/piyaw saṛay merd merd mard mard mard martiya- mašîm, mašya
mēness ashmê heyv/mang spoʐməy/spozməy/spogməy máh mithra mâh māh māh mâh- måŋha-
māte mae dayik mor mât, mâs mâr mâdar mādar mādar mâtar mâtar-
mute fek dev/dem xwla daf dahân dahân, rumb åŋhânô, âh, åñh
vārds nâme nav nom num num nâm nâm nâman nãman
nakts shewe şev špa shaw, šap sheow shab shab xšap- xšap-
atvērt rakerdena vekirin prānistəl/prānatəl božagh vâ-hekârden bâz-kardan abâz-kardan būxtaka- būxta-
miers kotpy aştî rogha ârâm âshti, ârâmeš âštih, râmīšn râm, râmīšn šiyâti- râma-
cūka xoz beraz xug xi xūk xūk varâza (wild pig)
vieta ja cih/şûn dzāy, zāy hend gâh gâh gâθu- gâtu-, gâtav-
lasīt wendena xwendin lwastəl wánagh baxinden xândan xwândan
teikt, sacīt vatena gotin/wutin wayəl gushagh baotena goftan guftan, gōw-, wâxtan gōw- gaub- mrû-
māsa wae xweşk xor gwhâr xâxer xâhar xwahar
mazs qıch piçûk ləʐ, ləg/woṛ/kuchnay lekem pətik, bechuk, perushk kuchak, kam kam, rangas kam kamna- kamna-
dēls qıj kur zwǣ, zuy pisar, phusagh pisser pesar pur, pusar puhr puça pūθra-
dvēsele giyan rūh (Arābu), sā rūh (Arābu) ravân rūwân, gyân rūwân, gyân urvan-
pavasaris wusar bihar psarlay wehâr bahâr wahâr vâhara- θūravâhara-
gaŗš berz bilind/berz lwaṛ bwrz boland / bârez buland, borz bârež barez-
trīs hire dre se se se hrē çi- θri-
ciems dew gund, dê kəlay helk deh deh, wis wiž dahyu- vîs-, dahyu-
gribēt wastena xwestin/wîstin ghwāṛəl lotagh bexanen xâstan xwâstan
ūdens awe av obə âf ab âb âb âb âpi avô-
kad key kengê kəla, či ked kay kay ka čim-
vējš va ba bād gwáth bâd wâd vâta-
vilks, varks verg gur līwə gurkh varg, gəorge gorg gurg varka- vehrka
sieviete jeniye jin/afret ʂədza, xəza jan zəna zan zan žan hâīrīšī-, nâirikâ-
gads serre sal kāl sâl sâl sâl θard ýâre, sarәd
jā / nē ya / ne erê / na ho; āho/na ere / na âri / na hâ / ney hâ / ney yâ / nay, mâ yâ / noit, mâ
vakardiena vizêr duh/dwênê pərun direz diruz dêrûž

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Brandenstein, Wilhelm. Handbuch des Altpersischen. Wiesbaden, O. Harrassowitz 1964.
  • Hinz, Walther, Altpersischer Wortschatz. Nendeln, Liechtenstein : Kraus Reprint, 1966.
  • Kent, Roland G., Old Persian : grammar, texts, lexicon. New Haven, Conn. : American Oriental Society, 1953.
  • Tolman, Herbert Cushing, Ancient Persian lexicon and the texts of the Achaemenidan inscriptions transliterated and translated with special reference to their recent re-examination. New York, Cincinnati, American Book Company, 1908.
  • Rüdiger Schmitt: Altpersisch. In: R. Schmitt: Compendium linguarum Iranicarum. Reichert, Wiesbaden 1989, S. 56–85.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]