Baznīcslāvu valoda
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no Senslāvu valoda)
| Baznīcslāvu valoda словѣньскыи ѩзыкъ |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Austrumeiropa | |
| Valodas izmiršana: | tikai liturģiskā valoda | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Austrumu Baznīcslāvu valoda |
|
| Rakstība: | Glagolica, kirilica | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | cu | |
| ISO 639-2: | chu | |
| ISO 639-3: | chu | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Baznīcslāvu valoda, saukta arī senslāvu valoda, senbulgāru valoda[1][2][3][4][5] vai senmaķedoniešu valoda[6][7][5] bija senākā literārā slāvu valoda, kas tika attīstīta uz Saloniku reģiona 9. gs. slāvu dialekta pamata. Galveno ieguldījumu valodas attīstībā deva Bizantijas grieķu[8] misionāri Svētie Kirils un Metodijs, kas šajā valodā veica Bībeles un citu rekstu tulkojumus no grieķu valodas. Baznīcslāvu valoda joprojām tiek lietota kā vairāku slāvu tautu pareizticīgo baznīcu liturģiskā valoda.
Atsauces [izmainīt šo sadaļu]
- ↑ "On the relationship of old Church Slavonic to the written language of early Rus'" Horace G. Lunt; Russian Linguistics, Volume 11, Numbers 2-3 / January, 1987
- ↑ Schenker, Alexander (1995), The Dawn of Slavic, Yale University Press, p. 185-186, 189-190. lpp.
- ↑ Lunt, Horace, Old Church Slavonic Grammar, Mouton de Gruyter, pp. 3-4. lpp.
- ↑ Wien, Lysaght (1983), Old Church Slavonic (Old Bulgarian)-Middle Greek-Modern English dictionary, Verlag Bruder Hollinek
- ↑ 5,0 5,1 Benjamin W. Fortson. Indo-European Language and Culture: An Introduction, p. 374
- ↑ R. E. Asher, J. M. Y. Simpson. The Encyclopedia of Language and Linguistics, p. 429
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press, (2000) p. 26
- ↑ Dmitrij Cizevskij. Comparative History of Slavic Literatures, Vanderbilt University Press (2000) p. 27
Ārējās saites [izmainīt šo sadaļu]
Baznīcslāvu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija
|
|||||||||||||||||
