Sentlūsija

Sentlūsija Saint Lucia Sainte-Lucie
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Zeme, cilvēki, gaisma"
Himna: "Dēli un meitas no Sentlūsijas"
Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta)		Kastri 14°1′N 60°59′W
Valsts valodas		angļu un Sentlūsijas franču kreolu
Valdība		parlamentārā demokrātija un konstitucionālā monarhija
-	monarhs	Elizabete II
-	ģenerālgubernators	Dame Perlete Luizi
-	premjerministrs	Stīvensons Kings
Neatkarība
-	no Apvienotās Karalistes	1979. gada 22. februāris
Platība
-	Kopā	616 km² (191.)
-	Ūdens (%)	1,6
Iedzīvotāji
-	iedzīvotāji 2009. g.	173 765 (187.)
-	Blīvums	298/km² (41.)
IKP (PPP)		2009. gada aprēķins
-	Kopā	$1,746 miljardi
-	Uz iedzīvotāju	$10 177
HDI (2009)		▼ 0.821 (augsts) (69.)
Valūta		austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla		(UTC−4)
Interneta domēns		.lc
Tālsarunu kods		+1-758

Sentlūsija (franču: Sainte-Lucie) ir salu valsts Karību jūras austrumos uz robežas ar Atlantijas okeānu.

Ģeogrāfija

Sufriēras skats

Kastri ir Sentlūsijas galvaspilsēta

Sala ir 617 kvadrātkilometrus liela. Sentlūsijas kalni ir klāti ar biezu mežu, te ir daudz strauju upju un strautu. Salas augstākā virsotne ir Žimī kalns, kurš ir 959 m augsts. Pitonu kalni ir salas visslavenākais apskates objekts. To virsotnes slejas 798 metru un 750 metru augstumā. Pierādījumi salas vulkāniskajai izcelsmei ir atrodami daudzviet. Sufriēras tuvumā ir vulkāniskie krāteri un burbuļojoši dubļu vulkāni, kas izdala sēra gāzes. Pāri pilsētai slejas divas vulkānu virsotnes. Salas galvaspilsēta ir Kastri, kurā dzīvo apmēram trešdaļa salas iedzīvotāju. Uz dienvidiem no salas atrodas 18 vulkāniskas izcelsmes virsotņu un krāteru virkne. Salā ir daudz skaistu pludmaļu, dienvidrietumu krastā dažas no tām klātas ar melno vulkānisko smilti.

Sentlūsijas kvartāli

Saimniecība

Karību reģionā Sentlūsija ir otrā lielākā banānu eksportētājvalsts. Salas piekrastes ūdeņos notiek intensīva zveja. 2000. gadā nozvejots 1795 tonnas zivju, galvenokārt tunzivis un karaliskās makreles, medī arī delfīnus.