Sentvinsenta un Grenadīnas

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Sentvinsenta un Grenadīnas
Saint Vincent and the Grenadines
Sentvinsenta un Grenadīnas karogs Sentvinsenta un Grenadīnas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze"Pax et justitia"
("Miers un taisnīgums")
HimnaSt Vincent Land So Beautiful
Location of
Sentvinsenta un Grenadīnas atrašanās vieta pasaules kartē
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kingstauna
13°10′N 61°14′W
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Parlamentārisms
Konstitucionālā monarhija
 -  Monarhs Elizabete II
 -  Ģenerālgubernators Frederiks Balantains
 -  Premjerministrs Ralfs Gonsalvess
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Datums 1979. gada 29. oktobrī 
Platība
 -  Kopā 389 km² (201.)
 -  Ūdens (%) nenozīmīgi
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2008. g. 120 000 (182)
 -  Blīvums 307/km² (39.)
IKP (PPP) 2009. gada aprēķins
 -  Kopā $1,069 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $9,976[1] 
HDI (2007) 0.761 (vidējs) (93.)
Valūta Austrumkarību dolārs (XCD)
Laika josla (UTC-4)
Interneta domēns .vc
Tālsarunu kods +1-784

Sentvinsenta un Grenadīnas ir neatkarīga valsts Karību jūrā. Nāciju Sadraudzības valsts.

Valsts teritorija sastāv no Sentvinsentas salas un 32 mazām Grenadīnas grupu salām (Mazo Antiļu salu arhipelāgā).

Salu kopējā platība ir 389 km². Sentvinsenta un Grenadīnas galvaspilsēta ir Kingstauna.

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šarlotes forts 19. gadsimtā

1498. gada 22. janvārī (Svētā Vinsenta dienā), Kristofers Kolumbs atklāja Sentvinsenta salu.

Kad salu atklāja, to apdzīvoja aravaki cilts indiāņi, kas uz salu bija pārcēlušies no Dienvidamerikas kontinenta aptuveni 3. gadsimtā un kurus vēlāk apspieda kareivīgie karību indiāņi.

Pēc salas kolonizācijas uzsākšanas, karībi izrādīja stipru pretsparu spāņiem, kuri pārvaldīja salu līdz 1627. gadam. Indiāņu pretošanās ar lielām pūlēm tika apspiesta daudz vēlāk, nekā citas reģiona teritorijās, tikai 18. gadsimta vidū.

17.—18. gadsimtā Sentvinsenta pakāpeniska pārgāja Lielbritānijas un Francijas kontrolē. Kopš 1719. gada, franči uz salas sāka audzēt kafiju, tabaku, indigo un kokvilnu. Šī mērķa īstenošanai, uz salu masveidā piegādāja vergus no Āfrikas, kuru jauktās laulības ar indiāņiem radīja "melnos karībus" (garīfus). Vēlāk, pēc vergturības atcelšanas Anglijā, 1834. gadā, darbam uz plantācijām nolīga algotņus no Indijas un Portugāles. Tas izveidoja diezgan raibu salas etnisko rasu sastāvu.

Angļi salu iekaroja 1763. gadā, bet no 1783. gada sala, pēc Versaļas līguma pieņemšanas, kļuva par britu koloniju. Angļi turpināja intensīvi veidot plantācijas un ievest vergus.

1795. gadā franči inspirēja "melno" un "dzelteno" karību sacelšanos, kam sekoja daudzu angļu slepkavības un plantāciju iznīcināšanas. Francija atkal iekaroja Sentvinsentu, bet ne uz ilgu laiku: 1796. gadā uz salas izkāpa britu desants, un franči tika uzveikti. Vairāk nekā 5 tūkstoši "melno" karību deportēja uz Hondurasu. Atlikušie karībi vairs neapdraudēja angļus.

Pilnīgu neatkarību Nāciju Sadraudzības sastāvā salas ieguva 1979. gada 27. oktobrī.

Ģeogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts galvaspilsēta Kingstauna

Sentvinsenta un Grenadīnas atrodas Mazo Antiļu salu arhipelāga dienvidu daļā. To apskalo Karību jūras un daļēji arī Atlantijas okeāna ūdeņi. Valsts atrodas uz 32 salām, no kurām lielākā ir Sentvinsenta. Visu salu sauszemes kopējā platība ir 389 km2, un 344 km2 no tās aizņem Sentvinsenta. Valstij nav sauszemes robežas, bet ir jūras robeža ar Grenādu dienvidos un Sentlūsiju un Barbadosu ziemeļos. Salu reljefu veido galvenokārt vulkāniskie kalni un kopējā krasta līnija ir 84 km. Valsts augstākais reljefa punkts ir Sufriērs, vulkāna virsotne paceļas 1234 m virs jūras līmeņa. Atrašanās tropu un ekvatoriālās klimata joslas robežzonā nosaka sezonāli mitro mežu augšanu.[2]

Iedzīvotāji un demogrāfija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

2008. gadā Sentvinsentā un Grenadīnās bija 120 000 iedzīvotāji, no kuriem piektā daļa jeb 24 000 iedzīvotāji dzīvo galvaspilsētā Kingstaunā.

Iedzīvotāju etnisko sastāvu veido melnādainie, jauktas ādas krāsas, austrumindiāņi, kā arī citas mazākas etniskās grupas. Vecumstruktūrā 27,1% iedzīvotāju ir vecumā no 0 līdz 14 gadiem, 66,5% no 15 līdz 64 gadiem un 6,4% iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem. Dabiskais pieaugums valstī ir 0,27%, bet strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu traucē negatīvais migrācijas saldo, kas ir −7,6 uz 1000 iedzīvotājiem. Pēc reliģiskās piederības iedzīvotāji ir piederīgi trīs galvenajām kristiešu konfesijām. 47% ir anglikāņi, 28% - metodisti un 13% - Romas katoļi.[3]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]