Septembra klimats Latvijā
| Latvijas klimats |
| Ziema | Pavasaris | Vasara | Rudens |
| Janvāris | Februāris | Marts | Aprīlis | Maijs Jūnijs | Jūlijs | Augusts | Septembris Oktobris | Novembris | Decembris |
| Latvijas klimats |
| Rīgas klimats |
| Septembra klimats Latvijā | ||
|---|---|---|
| Temperatūra | ||
| Latvija | Rīga | |
| Vidējā | +12,3 °C | +13,4 °C |
| Minimālā | −7,3 °C | −4,1 °C |
| Maksimālā | +32,0 °C | +29,4 °C |
| Nokrišņi | ||
| Mēnesī | 256 mm (Latvija) 152 mm (Rīga) | |
| Diennaktī | 89 mm (Latvija) 49 mm (Rīga) | |
| Vējš | ||
| 10 min. summa | 26 m/s (1969) | |
| Vēja brāzmas | 36 m/s (1977) | |
| Citi gada notikumi | ||
Septembra klimats Latvijā. Septembra vidējā gaisa temperatūra ir no 10,3 grādiem Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos (Zosēnos, Alūksnē) līdz 12,5, 13,1 grādam Baltijas jūras piekrastē (Ventspilī, Pāvilostā, Liepājā). Septembrī kopumā Latvijā visaukstākais laiks ir bijis 1993. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija no 7 grādiem valsts austrumu daļā līdz 10 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Savukārt vissiltākais laiks ir bijis 2023. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,8 °C. Silts rudens sākuma mēnesis (trešais vissiltākais) ir bijis arī 2006. gadā, tad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija no 13 grādiem austrumu rajonos līdz 15—16 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Kopumā Latvijā septembra vidējā gaisa temperatūra ir +12,3 °C.
Mēneša laikā dienas garums samazinās par vairāk kā 2 stundām. Palielinās mākoņu daudzums un, lai gan saule spīd vēl vidēji 26—27 dienas, dienā ar sauli tās spīdēšanas ilgums vidēji ir 6 stundas. Diennakts vidējā gaisa temperatūra samazinās no 14 grādiem mēneša sākumā līdz 9 grādiem mēneša beigās. Diennakts vidējai gaisa temperatūrai kļūstot zemākai par +10 grādiem, vidēji 25. septembrī, Latvijā beidzas augu aktīvas veģetācijas periods. Visagrāk, 17.—18. septembrī, tas notiek Vidzemes un Alūksnes augstieņu rajonos, visvēlāk, 4.—5. oktobrī, Baltijas jūras piekrastē.
Temperatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mēneša vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir no +15 līdz +17 grādiem. Līdz šim reģistrētā absolūti maksimālā gaisa temperatūra ir no 28 līdz 32 grādiem un ir uzstādīta galvenokārt 1992. gadā. Lai gan mēneša vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +6, +10 grādi, ar salnu iespējamību gan gaisā, gan uz augsnes visā Latvijas teritorijā ir jārēķinās visu septembri. Līdz šim reģistrētā absolūti minimālā gaisa temperatūra ir no −2, −4 grādiem jūras piekrastes rajonos līdz −7 grādiem Vidzemes augstienē (Zosēnos) un ir uzstādīta 1976. un dažādos citos gados.
Nokrišņi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembrī vidēji 14—17 dienās ar nokrišņiem to vidējā mēneša summa ir 72 mm. Valsts lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums ir 60—80 mm, Rietumkursas un Vidzemes augstieņu rietumu daļā pieaugot līdz 90—95 mm. Ar nokrišņiem visbagātākais septembris kopumā Latvijā ir bijis 1950. un 1978. gados, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 135—136 mm. 1950. gadā Rūjienā reģistrēts arī līdz šim vislielākais Latvijā septembra mēneša nokrišņu daudzums — 256 mm. Līdz šim vislielākais septembra mēneša nokrišņu daudzums Latvijas rietumu daļā ir reģistrēts 1957. gadā Pāvilostā — 217 mm, bet centrālajos rajonos — 1986. gadā Rīgas rajona Ropažu novada Zaķos — 200 mm. Vismazāk nokrišņu septembrī kopumā Latvijā ir bijis 1949. gadā, tad mēneša nokrišņu daudzums vidēji Valstī bija tikai 9 mm, bet dažviet mēneša nokrišņu daudzums nesasniedza pat 1 milimetru. Sauss laiks bijis arī 2000. un 2003. gadu septembrī, kad mēneša nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija tikai 23—27 mm.
Septembrī dienā ar nokrišņiem to daudzums vidēji ir 4—5 mm. Līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir reģistrēts 1950. gada 23. septembrī Valmieras rajona Burtnieku novadā (89 mm) un Rūjienā (88 mm). Latvijas rietumu rajonos līdz šim vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ir bijis 2001. gadā Liepājas rajona Rucavā — 67 mm, bet centrālajā daļā — 2000. gadā Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta Baložos — 71 mm.
Vējš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Septembrī Latvijā vējš pārsvarā pūš no dienvidrietumiem un rietumiem. Mēneša vidējais vēja ātrums ir 3, jūras piekrastē 4—5 m/s. Pašā Baltijas jūras piekrastē katru gadu septembrī vēja ātrums (10 minūtēs vidējā vēja ātruma vērtība) var sasniegt mēreni stipra vēja spēku (8 m/s), vidēji reizi 20 gados var tikt novērotas vētras (20,8—24,4 m/s), bet vidēji reizi 50 gados vēja ātrums var sasniegt stipras vētras spēku (24,5—28,4 m/s). Līdz šim vislielākais septembrī Baltijas jūras piekrastē reģistrētais vēja ātrums ir 26 m/s, tas ir novērots 1969. gada 22. un 23. septembrī Ventspilī un atbilst stiprai vētrai. Valsts iekšzemes rajonos līdz šim septembrī reģistrētais vislielākais vēja ātrums ir 20 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū). Pēc novērojumu staciju datiem līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās Latvijas rietumu daļas jūras piekrastē ir bijis 34 m/s un ir novērots 1962. gada 12., 13. septembrī un 1964. gada 18. septembrī Ventspilī. Kurzemes iekšzemes rajonos līdz šim vislielākais vēja ātrums brāzmās ir bijis 36 m/s (1977. gada 13. septembrī Aucē) un 34 m/s (1969. gada 23. septembrī Saldū), centrālajos un austrumu rajonos līdz šim visstiprākās vēja brāzmas ir bijušas 28 m/s (Dobelē, Jelgavā, Ainažos, Skrīveros un Viļakā).
Citas parādības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Migla septembrī piekrastes rajonos ir vidēji 2—3, iekšzemē 4—7 reizes mēnesī, atsevišķos gados dažādās vietās Latvijā dienu skaits ar miglu var sasniegt 9—15. Rudenim iestājoties, retāk ducina pērkona negaiss — vidēji 1—2, maksimāli 3—9 dienas mēnesī. Vidēji reizi 5 gados, bet pie labvēlīgiem apstākļiem līdz 3 reizēm mēnesī, iespējama krusa.
Kā ļoti reta parādība, septembra beigās ir iespējams īslaicīgs sniegs. Visagrāk — 1973. gada 23. septembrī — tas reģistrēts Rēzeknē, sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3 cm. 1966. gada 28. septembra rītā balta bija Alūksnē — sniega segas biezums šeit sasniedza 5 cm. 1986. gada 26. septembrī īslaicīga snigšana bija vērojama arī Rīgā.
Mēneša meteoroloģiskie ekstrēmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Latvijā reģistrētie septembra meteoroloģiskie ekstrēmi | ||||||||||||||
| Raksturojums | Dati | Vieta | Datums | |||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Absolūtais gaisa temperatūras minimums | −7,3 °C | Zosēni | ||||||||||||
| Absolūtais gaisa temperatūras maksimums | +32,0 °C | |||||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums mēnesī | 256 mm | Rūjiena | 1950. gads | |||||||||||
| Vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī | 89 mm 88 mm |
Valmieras rajons, Burtnieku novads Rūjiena |
1950. gada 23. septembris | |||||||||||
| Visbiezākā sniega sega | 5 cm | Alūksne | 1966. gada 28. septembris | |||||||||||
| Visstiprākais vējš (vēja summa 10 minūšu intervālā) | 26 m/s | Ventspils | 1969. gada 22.—23. septembris | |||||||||||
| Visstiprākās vēja brāzmas | 36 m/s | Auce | 1977. gada 13. septembris | |||||||||||
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
- Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
- Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
- Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
- Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
- Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
- Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)