Serīns

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Serīns
L-serine-skeletal.png L-serine-3D-sticks.png
L-serīna struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula C3H7NO3
Molmasa 105,09 g/mol
Blīvums 1537 kg/m3
Kušanas temperatūra 228 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra -
Izoelektriskais punkts 5,68

Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).

Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.

Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.

Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.

Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.