Serīns
| Serīns | |
|---|---|
  L-serīna struktūrformula un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula: | C3H7NO3 |
| Molmasa: | 105,09 g/mol |
| Blīvums: | 1537 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 228 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra: | - |
| Izoelektriskais punkts: | 5,68 |
Serīns (Ser, 2-amino-3-hidroksipropionskābe, β-oksialanīns, C3H7NO3) ir dzīvo organismu aminoskābe. Serīns pieder pie hidroksiaminoskābēm. Serīns ir bezkrāsaina kristāliska viela (heksagonāli kristāli).
Atrašanās dabā [izmainīt šo sadaļu]
Serīns ietilpst gandrīz visu dabā sastopamo olbaltumvielu sastāvā. Visvairāk serīna ir zīda olbaltumvielās. Organismā serīns sintezējas no glikolīzes starpprodukta - 3-fosfoglicerāta.
Bioloģiskā nozīme [izmainīt šo sadaļu]
Serīns nodrošina daudzu fermentu funkcijas, piedaloties to aktīvo centru veidošanā. Olbaltumvielas šķeļošie fermenti ar šādiem aktīvajiem centriem tiek dēvēti par serīna endopeptidāzēm. Serīns piedalās vairāku citu aizstājamo aminoskābju - glicīna, cisteīna, metionīna, triptofāna - biosintēzē.
Serīna noārdīšanās procesā tas dezaminējas, veidojoties pirovīnogskābei.
Fosfororganiskās indes ir toksiskas, jo iedarbojas uz serīna hidroksilgrupām - pievienojoties tām, šādas indes un kaujas vielas bloķē fermentu (galvenokārt acetilholīnesterāzes) katalītisko aktivitāti.
|
|||||||
