Serbohorvātu valoda
| Serbohorvātu valoda srpskohrvatski, српскохрватски |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: |  Serbija Horvātija Bosnija un Hercegovina Melnkalne |
|
| Reģions: | Balkānu rietumi | |
| Runātāju skaits: | 16,35 miljoni[1] | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Slāvu Dienvidslāvu Rietumu dienvidslāvu Serbohorvātu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts un kirilica | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | Bosnijā un Hercegovinā (bosniešu, serbu un horvātu valodas) Horvātijā (horvātu valoda) Kosovā (serbu valoda) Melnkalnē (melnkalniešu valoda) Serbijā (serbu valoda) |
|
| Regulators: | ||
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | ||
| ISO 639-3: | hbs | |
 |
||
Serbohorvātu valoda (srpskohrvatski jezik, српскохрватски језик) ir slāvu valoda. Tajā runā daudzi Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, Kosovas, Melnkalnes un Serbijas iedzīvotāji. Tā ir nozīmīga minoritāšu valoda arī Slovēnijā un Maķedonijā. Serbohorvātu valoda bija oficiālā valoda Dienvidslāvijas Karalistē un Dienvidslāvijas SFR. Šai valodai ir vairāki literārie varianti — horvātu, melnkalniešu, serbu un bosniešu valodas.
Horvāti, kas lielākoties ir Romas katoļi un gadsimtiem ilgi bijuši Venēcijas vai Austroungārijas pakļautībā, šo valodu sauc par horvātu valodu. Savukārt serbi, kas ir pareizticīgie un piecus gadsimtus bija Osmaņu impērijas pakļautībā, valodu dēvē par serbu valodu. Pēc tam, kad Bosnija un Hercegovina ieguva neatkarību, arī šajā valstī uz serbohorvātu valodas pamata tika izdalīta bosniešu valoda. Vārdu krājuma un izrunu atšķirības visās trijās valodās nav šķērslis, lai šo trīs valodu pratēji varētu savā starpā komunicēties. Horvātu un bosniešu valodā tiek izmantots latīņu alfabēts, savukārt serbi vārdus pieraksta kirilicā.
Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu]
Atsauces[izmainīt šo sadaļu]
- ↑ Serbo-Croatian: A macrolanguage of Serbia In: Lewis, M. Paul (ed.), 2009. Ethnologue: Languages of the World, Sixteenth edition. Dallas, Tex.: SIL International. Online version: http://www.ethnologue.com/
 |
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|||||||||||||||||
